Infografika: Skolas gads un brīvdienas

45

Komentāri (45)

peterisblums49 11.02.2013. 13.15

Cits mācību gada ilguma salīdzinājums, gan par Eiropu, gan pasauli.
Iespējams, ka uztvert atšķirības būs ērtāk.
http://neogeo.lv/?p=14683

+1
0
Atbildēt

0

Sleepwalker 11.02.2013. 12.20

saule_laime to stratēģis
————–
Jā. trešklasniekam zināt kā veidojas pašvaldības budžets ir vitāli nepieciešams, tādēļ viņam jau bērnudārzā būtu jāizskaidro valsts uzbūves principi un visu līmeņa budžetu (personīgā, bērnudārza, pašvaldības, valsts un ES) nozīmību cilvēka dzīvē. :))
—————————————
Arī valsts uzbūvi neizprot 5.kursa studenti!
Vai mēs paši apzināmies, cik dziļi pārzinām Eiropas Savienības struktūru?
Jā, saule_laime, tā bija 7 klašu izglītības programma, kas atbilst šodienas 11.-12.klases programmai
Jā, saule_laime, ģimnāzistam un vidusskolniekam ir pilnā mērā jāsaprot, pirms uzsākt Lielo Dzīvi, kādā valstī viņš dzīvos un attīstīs to!
Nav ko brīnīties,ka mums trūkst inteliģences!

Pagaidām, dažkārt palasot t.s. sociālajos tīklos rakstīto, saprotu, ka dzīvoju garīgos dubļos!
Te “lieli nopelni” pienākas masu mēdijiem – absolūts negatīvisms, ko dara Saeima, ko dara valdība u.t.t. Līdz ar to arī skolu un augstskolu jaunatne jau tiek masveidīgi virzīta uz negatīvisma polu visai bieži ar neargumentētiem apgalvojumiem un cinismu, nevis motivēta uz progresu, uz attīstību .

+1
-1
Atbildēt

1

    enjoy > Sleepwalker 11.02.2013. 16.34

    Visai postpadomju telpai ir raksturīgs ārkārtīgs negatīvisms, mazvērtība, izteikts kritiskums pret citiem cilvēkiem, savas valsts noniecināšana un neuzticēšanās savai valdībai. Tās ir padomju audzināšanas un amoralitātes degradējošās sekas.

    MM nerakstītu visādas preteklības, ja mēs paši neceltu šo rakstu reitingus tos atverot vai komentējot. Tikko radīsies pieprasījums pēc pozitīvas informācijas, tā arī MM tos piedāvās. Tā kā viss ir atkarīgs no mums- vienkārši neveram vaļā tos rakstus, kur jau virsrakstā ir apspļauta mūsu valsts vai tauta.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Sleepwalker 11.02.2013. 11.57

>mūsu_alus:
…”Katra indivīda laimīgā pieredze (atmiņas pārsvarā dzēš negatīvo) nevar būt par beznosacījumu iemeslu nākotnei.”…
…”dažiem obligāts koris ir neizsakāmas mocības, bet staltu stāju var nodrošināt arī deju stundas. Tautas bumba nav tas lielākais ļaunums fiziskās attīstības procesā.”…

>saule_laime: …”bet arī nespīdzināt klases priekšā tos”…
——————————————-
– Runa jau nav par negatīvo, bet par pieredzi, kas uz nākotni vērsta!
– Tās Jūsu “mocības” pārvērš priekā apgarots skolotājs, kurš dziedāšanas stundās iemāca sapratni par mūziku teorētiski un arī praktiski. Tad apgūtais dziedāšanas stundās tiek nostiprināts un attīstīts kora stundās! Tā “rūcēji” pamazām apgūst dziedāšanas prasmi un prieku!
Bet ja Jūs tiešām …”vairāk uztrauc tieši muzikālā izglītošana, kas vairāk aprobežojas ar teorijas un mūzikas vēstures apguvi.”, tad kāpēc tās “mocības” šeit “jādeklarē”?
To pašu jautājumu attiecinu uz “spīdzināšanu”!

Domāju, ka Jums abiem visai bēdīga pieredze no Dziedāšanas un Kora stundām!
Pastāvu stingri uz to , ka kora stundām jābūt obligāti!
Visa pamatā ir Mūzikas Skolotāju prasmes!
Jāatjauno Valkas Skolotāju semināra pieredze un jāveido tā atbilstoša mūsdienām!

+1
-2
Atbildēt

1

    brigita_damme_rtk_lv > Sleepwalker 11.02.2013. 12.52

    Ja neesat pamanījis, jau krietnu laika strēķi nav tādas “Dziedāšanas” stundas, bet gan “Mūzika”. Varētu padomāt, ka līdz ar to no šauras, vienas prasmes attīstības ir pāriets uz nedaudz plašāku mērogu. Diemžēl mērogs ir paplašināts gandrīz un vienīgi līdz solfedžo pamatteorijai un mūzikas vēstures un literatūras apguvei. Tad ko varētu korī nostiprināt – faktus par komponistu dzimšanas un miršanas skaitļiem, vai arī tercas pareizu formulējumu?
    Uz nākotni var vērst pieredzi, kuru ir vērts tur vērst. Jūsu pieredze nav šī brīža pieredze. Māju ir vērts būvēt uz kārtīgiem pamatiem, Jūsu pieredze uz tādiem celta. Kāpēc tad Jūsu pieredze netiek ņemta vērā? Objektīvi būtu, ka mūsdienās būtu vajadzīgi nedaudz citas konfigurācijas pamati, un tos pakāpeniski pielāgotu situācijai, nesagraujot pašu būvi, bet gan paplašinot tās funkcionalitāti. Taču tīri subjektīvu iemeslu dēļ, pašlaik katrs ēkas stāvs un fragments ir no kaut kādām citām pieredzēm nokopēts, atstājot daļu arī no vecā, un tad salikts kopā bez jebkāda projekta un saprašanas priekš kā šī ēka vispār domāta. Brīnums, ka vispār šāda sistēma funkcionē. Jāvienojas par mērķi, ko vēlamies sasniegt, tad sapratīsim, kādus pamatus nepieciešams ielikt, un tikai pēc tam uz tiem ar visu pieejamo pieredžu, arī Jūsējo pozitīvo, arī pašreizējo negatīvo palīdzību varam uzcelt sev vēlamo ēku, nevis otrādi.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.49

saule_laime—- Jā, tā ir sistēmas kļūda, jo pieejamo faktu daudzums mūsdienās pieaug milzīgā ātrumā. Mācot pašus faktus, nevis metodes, kā strādāt ar tiem, nekāda slodzes, dienu skaita nepietiks. Tāda izglītības sistēma pati sevi beigu beigās noraks faktu gūzmā.

+3
0
Atbildēt

2

    enjoy > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 11.27

    No vienas puses fakti arī ir vajadzīgi, bet no otras puses- vai tiešām bērnam no galvas jāzina, piemēram, katras virsotnes augstums vai jūras dziļums? Es domāju, ka skolēnam ir jābūt precīzi informētam par savas valsts parametriem, bet par citām vietām viņam ir jāizprot konteksts un jābūt atlases parametriem- kādi kalni uzskatāmi par augstiem, bet kādi ir vidēji augsti, kuras jūras vai okeāni ir ļoti dziļi, bet kuras tādas peļķes vien ir. manuprāt, vairāk uzsvars jāliek uz faktu grupēšanu, analīzi un sintēzi.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Egitazz > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 13.13

    varbūt i nav jāzina augstums. Bet otrā grāvī arī negribās iekrist, lai nebūtu kā ASV bērniem, kuriem ļoti švaka izpratne par ģeogrāfiju.
    kaut kādam vidusceļam jābūt. Kā teica viens psihologs, dzejolīšu mācīšana no galvas ja nenozīmē, ka viņš tos atcerēsies, bet tas ir ļoti labs vingrinājums smadzenēm un atmiņai. Varbūt ar to augstumu iemācīšanu tāpat, trenē atmiņu

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Sleepwalker 11.02.2013. 10.44

>mūsu alus
————-
Jūsu Satraukumam nav vietas: cik zinu, mācību stundu garums ir 40min, respektīvi – 21 astronomiskā stunda, iepretim 40 stundu darba nedēļai.
Ir gan cits jautājums – kāpēc nav KORA DZIEDĀŠANAS STUNDAS – vismaz reizi nedēļā 2mācību stundu garumā vienreiz nedēļā no 1.klases līdz12.klasei? Tas ir katra bērna garīgās kultūras attīstības jautājums un LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKU pastāvēšanas un attīstības problēmjautājums.
Vēl, kā ļoti labi atceros VINGROŠANAS stundas, kas vēlāk tika nosauktas par fiziskās audzināšanas stundām, bet kuru saturs bija brīvās kustības, kas veidoja stāju ( lai nebūtu tā, kā teikts kādreiz: eto ņičego, čto grudj vpalaja, za to spina koļesom), vingrojumi uz līdztekām, stieņa, apļos, kas attīstīja spēku, bet kopumā – mundrumu, fizisko izturību…
Nav pieļaujami, ka SPORTA stundās, kad mani bērni mācījās, to vien darīja, ka dzenāja t.s., tautas bumbu

+2
-1
Atbildēt

11

    Egitazz > Sleepwalker 11.02.2013. 10.49

    Ir mūzikas stundas. Kam ļoti patīk, ir kora pulciņi. parasti tajos ņem visus, kuriem kaut nelielas dotības ie

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    enjoy > Sleepwalker 11.02.2013. 10.57

    Spēka slodze arī ir svarīga, bet tomēr mūsdienu cilvēkam (homo sapiens sēdētāja:)) visvairāk trūkst tieši aerobās slodzes. Domāju, ka skolām vislielākais uzsvars būtu jāliek uz to, lai bērns saņemtu pietiekamu slodzi, kur kārtīgi tiek paaugstināts pulss, kas arī dod lielu adrenalīna pieplūdumu asinīs- labs garastāvoklis un enerģija.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sleepwalker > Sleepwalker 11.02.2013. 11.07

    Tavai domai nav seguma – Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS gan mani pārliecināja, ka dziedāt var iemācīt arī tos bērnus, kuriem, kā tautā saka, “lācis uz ausīm uzkāpis”!
    Tāpēc, nevis tiem, kam patīk, bet visiem bērniem, bet Tev gan noderētu paņemt ārpusstundu nodarbības, lai dziļāk saprastu “drēbi”!
    Tad vēl, vai zini, ka savulaik Valkas Skolotāju semināra beigušajiem nākošajiem skolotājiem bija jāmāk spēlēt vismaz viens mūzikas instruments?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sleepwalker > Sleepwalker 11.02.2013. 11.22

    >saule_laime
    —————–
    Piekrītu: kad vien laika apstākļi atļauj, sporta nodarbībām jānotiek ārā, protams, peldēšana.
    Mūsu skolā regulāri ziemās notika distanču slēpošanas sacensības, pavasaros – t.s. spartakiādes vasaras sporta veidos.
    Ziemā pats sestdienās pēc stundām uzkāpu uz slēpēm un slēpoju visus 10km, lai dotos mājās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Sleepwalker 11.02.2013. 11.27

    >stratēģis ——-Katra indivīda laimīgā pieredze (atmiņas pārsvarā dzēš negatīvo)nevar būt par beznosacījumu iemeslu nākotnei. Nenoliedzot fiziskās attīstības nozīmi garīguma attīstīšanā un mūzikas, kā gandrīz vienīgā veida, kas trenē abas smadzeņu puslodes vienlaicīgi, nozīmi, dažiem obligāts koris ir neizsakāmas mocības, bet staltu stāju var nodrošināt arī deju stundas. Tautas bumba nav tas lielākais ļaunums fiziskās attīstības procesā. Mani vairāk uztrauc tieši muzikālā izglītošana, kas vairāk aprobežojas ar teorijas un mūzikas vēstures apguvi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    enjoy > Sleepwalker 11.02.2013. 11.50

    Mani vairāk uztrauc tieši muzikālā izglītošana, kas vairāk aprobežojas ar teorijas un mūzikas vēstures apguvi.
    _______________________

    Te ir jāatrod kāds vidusceļš- manuprāt, skolotāja svarīgs uzdevums būtu nepalaist garām lielos talantus, bet arī nespīdzināt klases priekšā tos, kuriem lācis ir uz auss uzkāpis. Par talantiem ir jāinformē vecāki un jāsūta uz mūzikas skolu, bet pārējiem mūzika ir jāiemāca baudīt- tie būtu dažādu koncertu klausīšanas, izpratne par stiliem utt. Nedomāju, ka mūzikā būtu jāliek atzīmes.
    Koris kā pulciņš arī ir ļoti laba lieta, kurš būtu maksimāli jāattīsta (bet bez vardarbības), jo mūzika vispār attīsta abas puslodes, tādēļ bērni pēc tam labāk mācās arī matemātiku.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Sleepwalker 11.02.2013. 12.14

    stratēģis
    es tak teicu, ir taču mūzikas stundas, kurās arī dzied visi. Atceros, ka nepietika ar visiem muti virināt, skolotāja varēja arī izsaukt un pārbaudīt, var vārdus dziesmai zinu.

    Piekrītu citam viedoklim-ar obligātumu var tieši atbaidīt no jebkādas dziedāšanas, vienalga vai korī vai tāpat vien.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Sleepwalker > Sleepwalker 11.02.2013. 12.24

    >kolpants: …”ar obligātumu var tieši atbaidīt”…
    —————————
    …arī no matemātikas, latviešu valodas, u.c.arī!?
    Vai ne?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Sleepwalker 11.02.2013. 13.10

    stratēģis
    tā jau arī notiek. Tikai ja bērns nezinās matemātiku vai latviešu valodu utt., būs lielas problēmas turpmākajā dzīvē, toties ja nedziedās korī, no tā nekas daudz nemainīsies.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Sleepwalker 11.02.2013. 13.45

    kolpant, tev to nesaprast. Nekā personīga, vienkārši fakta konstatācija. Atceros, tu jau sen izteicies, ka tevi Dziesmu svētki neaizkustina (mans formulējums, neatceros, kādiem vārdiem tu to pateici). Tad nelien jomā, ko tu neizproti. Es, par piemēru, nekad neizteiktos par fizikas vai matemātikas apmācības metodēm.
    Tātad tev iznāk, ka tev nav svarīga bērnu abu pusložu smadzeņu attīstība. Tiešam nav svarīga? Vai arī tu, cenšoties izvairīties no atbildes, man tagad pieprasīsi zinātniskus pierādījumus faktam, kas ir vispārzināms?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    enjoy > Sleepwalker 11.02.2013. 16.25

    to kolapant

    Kādas Tev pretenzijas pret kori, ja neskaita to, ka korī patīk dziedāt latviešiem?

    Ja Tu atmetīsi savus stereotipus, tad pamanīsi, ka korim ir ļoti daudz priekšrocības un nav neviena trūkuma, ja neskaita ierobežotu iespēju piedalīties, ja cilvēks ir totāli nemuzikāls, kas dabā ir reti sastopams.

    1. Kordziedāšana ir no augsto mākslu gala. Tā nav nekāds tuc-tuc, jo mūziku ir jāsaprot, kā jāsaprot opera vai klasiskās mūzikas koncerts. Koris audzina gaumi un vajadzību pēc estētiskām vērtībām.
    2. Latviešiem koris ir saistībā arī ar nacionālo pašizjūtu, nacionālo mūziku, nacionālajām vērtībām.
    3. Koris ir vienotība, gara!! spēks un baigais kaifs, ja ir normāls kora vadītājs.
    4. Bērniem koris ir disciplinējošs faktors, koncertu pieredze un iespēja ceļot.

    ______________
    Es teiktu, ka skolā vēl ir vajadzīgs kas pusobligāts loģiskās domas attīstīšanai, piemēram, šahs.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.01

Pieaugušam cilvēkam normāls darba laiks likumdošanā ir minēts 40 stundas nedēļā. Cik liela slodze kopā ar mājas darbiem ir laimīgās bērnības pārstāvjiem?
http://www.agenskalnasakumskola.lv/6-klases.html
Par ārpusklases nodarbībām, mūzikas, sporta skolām pat neieblēšos.

+2
-1
Atbildēt

10

    enjoy > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.23

    Tas tiešām ir paradokss- mūsu bērni mācās ļoti daudz, bet rezultāti ir stipri viduvēji. Kādēļ? Tur pamatā ir milzīga sistēmiskā kļūda. manuprāt, bērniem galva tiek piebāzta ar milzīgu nesaistītu faktu daudzumu, bet viņi neprot šos faktus integrēt citās jomās un pielietot dzīvē. Neprot izdarīt izvēli, patstāvīgi izvēlēties risinājuma ceļus.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.27

    par tiem mājas darbiem ir kaut kāds milzīgs pārpratums. Manējais samērā ātri visu izdara, daudz ko skolā paspēj pēc stundām. Citiem vecāki sēž līdz vēlajām vakaram kopā…man nez kāpēc liekas, ka dažiem vecākiem arī kaut kā ne tā tas process saorganizēts.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    enjoy > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.38

    man nez kāpēc liekas, ka dažiem vecākiem arī kaut kā ne tā tas process saorganizēts
    ___________________
    Arī taisnība- bieži vecāki grib, lai mājas darbi būtu perfekti, tādēļ liek vēl rakstīt melnrakstus un visādi citādi izvraščajetsa. Gudri pedagogi iesaka nemocīt bērnu, neliekot darbu darīt 2x, jo mazs bērns nespēj tik ilgi koncentrēties un ātri nogurst, kas beigās viņā rada nepatiku pret mācībām.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Lāsma Pudule > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.39

    Daudzkas atkarīgs no skolotāja. Sistēma ir sloma, jo visu laiku kaut kur kaut kas tiek pieķibināts, bet globāli pārskatīts nav. To ko es agrāk mācījos 1ajā klasītē (6gv) to tagad māca bērnu dārzā(5 gv). Mājas darbi ar mēdz būt dažādi. Vielas nostiprināšanai, es domāju ka vajadzētu mājas darbus 10min apmērā dienā, izpētes darbiem, tikai uz s,sv un max apjoms 1h. Bet izpētes darbiem jābūt saskaņotiem tā, ka nav vairāk par 1 šādu uz brīvdienām. Bērniem ir bērnība! Daži to aizmirst, iesk. vecākus…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.45

    saule_laime
    jā, ir dzirdēts par diktātiem un papildus nodarbībām ar matemātiku. Un tad mamma brīnās, ka meitai matemātikā vēl vairāk neiet -droši vien tā matemātika vienkārši nepatiku izraisa.

    Kaut gan tas beigsies kādā 7.klasē, es jau nepavilkšu līdzi, ko viņi tur apgūst:) bet mēs tā arī netresojam kā daži.

    Cik zinu no draugiem, dažai labai omei ir liels “nopelns”, jo katru dienu bērns dzird “ak tu nabadziņš, rīt atkal uz skolu, ak bērniņam grūti, ak vai dieniņ”

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Sleepwalker > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.55

    Bet tomēr, vai mūsu 3.klases bērni saprot, no kā veidojas, piemēram, pašvaldības budžets un vai 4.klases bērni zina, kādiem nolūkiem to izlieto? To nezina un nesaprot pat augstskolu 5.kursa studenti!
    Tad daru zināmu, ka to zināja mūsu vecvecāki un vecāki, kuri mācījās 30.gados!
    Neticēsiet? Tad sameklējiet to gadu mācību grāmatas un pārliecinieties!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    enjoy > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 11.02

    to stratēģis
    ————–
    Jā. trešklasniekam zināt kā veidojas pašvaldības budžets ir vitāli nepieciešams, tādēļ viņam jau bērnudārzā būtu jāizskaidro valsts uzbūves principi un visu līmeņa budžetu (personīgā, bērnudārza, pašvaldības, valsts un ES) nozīmību cilvēka dzīvē. :))

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    enjoy > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 11.11

    to kolopant
    Cik zinu no draugiem, dažai labai omei ir liels “nopelns”, jo katru dienu bērns dzird “ak tu nabadziņš, rīt atkal uz skolu, ak bērniņam grūti, ak vai dieniņ”
    ____________________
    Tu man uzplēsi svaigu brūci- pirms dažām dienām es gandrīz “nožņaudzu” b/d audzinātāju, kura laipni informēja bērnus, cik ļoooti grūti būs mācīties skolā, cik smags darbs viņus sagaida, cik ilgi, klusi un mierīgi būs jāsēž skolā. Protams, visi bērni tagad baidās no skolas. :(

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 12.09

    saule_laime
    audzinātāja droši vien arī jau gados?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 12.10

    stratēģis
    par pašvaldību budžetu stipri šaubos ka jāzina 3.klasē. Pie tam esmu pārliecināts, ka 30.gados pašvaldību budžeti arī bija stipri vienkāršāki un izdevumu pozīciju arī bija stipri mazāk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lāsma Pudule 11.02.2013. 09.18

Es atbalstu RĶ, daudz gan pretojas tam, bet es uzskatu ka brīvlaikam bērniem jābūt no jūnija beigām līdz 1 sept (2 mēn= 2 vecēku atvaļinājumiem), + jāpārdomā ziemas/pavasara brīvdienas (es ieteiktu pavasara brīvdienu nedēļu pieskaņot lieldienām, un rudens brīvdienas 18.nov nedēļai, jo esošie laiki ir briesmīgi, gan pavasarī, gan rudenī šīs brīvdienas ir laikapstākļu lutinātas….). Pārāk garas brīvdienas, veākiem, kuriem nav lauku, pieejamu vecvecāku, rada tikai problēmas. Bērniem vajag samazināt slodzi ikdienā (vecāki ar ie pārslodzēm ir vainīgi) + pēc iespējas jāpalielina sporta stundu skaits (es ietektu 2h klases nodarbības (esošās sporta nodarbības) +4h sporta spēles pēc stundām (obligāti katram bērnam izvēloties tās pēc spējām/intereses) )

+5
-2
Atbildēt

8

    Egitazz > Lāsma Pudule 11.02.2013. 09.42

    kā nu kuram vecākam. Mums ir izdevīgi, ka visa vasara ir brīvdienas, jo vecvecāki dzīvo laukos. Tāpēc no tā it kā mācību procesa atvieglojuma nekā nav, jo bērns tāpat sēž skolā līdz 18.00

    Idille, ka 2 vasaras mēneši ir 2 vecāku atvaļinājumi, protams ir skaisti. Tikai nezinu tādus privātuzņēmumus, kuros dod atvaļinājumu uzreiz 1 mēnesi, pie tam vasarā. Citi uzņēmuma darbinieki, kuriem nav bērnu, arī gribēs vasarā iet atvaļinājumā. Pie tam ja uzņēmumā vairāki darbinieki ar bērniem, tāpat nesanāks visiem.

    tad jārisina jautājums ar pieejamām vasaras nometnēm par saprātīgām cenām.

    par sportu varētu piekrist. BEt tad neiet kopā ar ideju samazināt mācību laiku ar mērķi samazināt slodzi, jo stundu skaits pieaugs. Pie tam vairāk būs jāmaksā sporta skolotājiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 09.58

    Bet tas tieši iet kopā ar ideju samazināt izmaksas. Turklāt man liekas ka šobrīd daudzās skolās ir 4stundas sporta, to palielinot vel par 2, jā ir pieaugums, bet tas ir interešu izglītības pieaugums un sporta stundu reālais samazinājums (no 4 uz 2). Paskatieties kas ir tagad, daudzi ņem ārstu zīmes, basto sporta nodarbības, bet ja viņiem piedāvātu izvēlēties tieši to sporta veidu, kurš viņiem patīk… tādu skaits samazināsies. Vai Jūs domājat, ka sporta nodarbību sk. ir par mazu??

    Palielinot mācību garumu par 1 mēnesi no esošajiem 8 (3mēn vasarā +2ned, pavasara/rudens + aptuveni 2ned ziemassvētku) uz 9 mēn, teorētiski par 10% palielinam mācību laiku, teorētiski, ja mācību viela paliek esošā, stundu sk. ar var par 10% nedēļa samazināt, teorētiski.
    Praktiski es domāju ka tā nebūs. Bet praktiski, es uzskatu, ka būtu stingri jāmodernizē dabaszinātņu kursi, lai padarītu tos pievilcīgākus skolēniem. Liekas muļķīgi, ka fiziku un ķīmiju māca kā 70 gados, bet dzībojam 201X gados… Sākotnēji jāmāca kā pasaule uzvedas, un formulas ir tikai pasaules sastāvdaļa un uzvedības formulējums….
    Praktiski, būtu jau labi ja no 8 uz 7 h dienā samazinātos bērnu noslogojums…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    enjoy > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.00

    Piekrītu par sportu, bet ir viens “bet”- skolotāji. Mūsu sporta skolotājiem ir talants iedzīt riebumu pret sportu maziem kustīgiem bērneļiem jau pirmajā pusgadā , kam ir tendence saglabāties pieaugušo vecumā.
    Bērni ļoti labprāt nodarbojās dažādās sporta sekcijās pat pusprofesionālā līmenī, bet skolas sporta nodarbības neapmeklē un samierinās ar atzīmi 4. Skolotāji sūdzas, ka pusaudži, īpaši meitenes, visu laiku ir atbrīvotas no sporta, bet paši neredz savu stundu kvalitāti, kuras ir garlaicīgas, bez aizrautības un azarta.
    Manuprāt, ir nopietni jāpārskata nodarbību saturs- vai tiešām mums svarīgi bērniem spiest izpildīt visādas dīvainas normas, piemēram, bumbiņas mešanā? Vai arī svarīgāk ir iemācīt bērnam kustību prieku? Par kādām sporta nodarbībām mēs paši esam gatavi maksāt naudu? Neesmu nevienu sastapusi, kurš vēlētos mest bumbiņu vai pildbumbu un maksāt par to naudu. Parasti tomēr pieaugušie apmeklē sporta spēles, baseinu, trenažieru zāli, dažādus fitnesa veidus. Varbūt arī bērniem un jo īpaši pusaudžiem piedāvāt, piemēram, kādu deju fitnesu (laba aerobā slodze) nevis rāpšanos pa striķi vai lēkšanu pār zirgu?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.19

    armis22
    ideja par dažādām sporta nodarbībām ir laba, bet grūti tehniski realizējama. Tad uzreiz vajag 2-3 vairāk skolotāju, lai būtu iespēja izvēlēties dažādus sporta veidus plus telpu ierobežojums – uz samērā lielu skolu ir tikai 1 sporta zāle.. jau tagad nav retums, kad sportā zālē vienlaikus ir 2 klases. vēl tur “izvietot” dažas grupiņas praktiski nereāli.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.19

    Piekrītu, kaut kādas normas vajag, bet šobrīd esošās, smieklīgi, ka piem, otrgadniekiem jāpilda tās pašas normas :D. Mazām trauslām meitenēm, tās pašas kas mazliet būdīgajām… Tāpēc es arī ierosinu 2+4. 2h vispārīga fiziskā izglītība +4h “interešu”. Kur sem šīs nodarbības es slēpju arī dažādību “vasaras”/”ziemas” sezonā. Jāmāca arī vispārējo fkultūru bet ne tādā līmenī kaes protu pārlekt pār buku, man sanāk labāk kā tev, a tu nebiji tajā vienā stundā, tāpēc esi “atpalicis” no dzīves.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.22

    Par telpām, ne velti es teicu 2+4, 2 h mācību laikā, 4 pēc mācībām. Ja vel padomā ka katrai no vecuma grupām mācību beigas mēdz būt dažādas, domāju ka varētu tik pat labi sakomplektēt ka esošajā situācijā. +ja vecāki atbalsta, varētu piem, bērnu baseina apmeklējumu 2h nedēļā (dokumentāli pierādāmu), atdzīt pat 2h no sporta nodarbībām… līdzīgi piem, ja bērns iet uz kādu no pulciņiem ar fizisko ievirzi (džudo utml.)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.41

    armis22
    tad jau sanāks katrai skolai stipri individuāli. mūsu skolai sporta zālē gaisma tāpat deg līdz 19.00 katru vakaru, kaut kādi pulciņi notiek.
    Vai nu tad jāapvienojas skolām, kuras ir blakus, lai uz dažādiem pulciņiem savāktos pietiekams skolnieku skaits.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.53

    diemžēl, nav nekas ideāls arī manā modelī, nebūt ne visas skolas varēs nodrošināt 4h ārpus skolas nodarbību, bet arī tur var meklēt risinājumus. Cik es esmu dzirdējis, jau šobrīd ir sk kur fiziskā audzināšana ir 4h nedēļā un ir skolas kur tikai 2h nedēļā….

    +1
    0
    Atbildēt

    0

enjoy 11.02.2013. 08.41

Neskaitīju, bet radās iespaids- jo bagātāka valsts, jo bērni vairāk un ilgāk mācās. Ja vēl pierēķina, ka turīgās valstīs bērniem patīk iet uz skolu, jo tur ir interesanti, tad arī var saprast, kā veidojās veiksmīga sabiedrība.

+4
0
Atbildēt

2

    Egitazz > enjoy 11.02.2013. 09.49

    manējais arī iet uz skolu ar prieku. Droši vien tas nav atkarīgs no turīguma, bet no skolas, pirmās skolotāja un vecāku nostājas, kas skolu neuztver kā sodu un nebaida bērnu ar to.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    enjoy > enjoy 11.02.2013. 10.15

    Es jau arī saku, ka labam paidagogam ir milzīga nozīme bērna dzīvē un pat valsts izaugsmes ķīla. Jāsaka , ka vardarbīgās pedagoģijas, kas tik populāra bija padomju skolās, kļūst mazāk, bet tomēr joprojām ir pietiekoši daudz skolotāju, kuriem patīk pazemot bērnus.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam