Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro
Latvijai nav izdevies realizēt savas maksimālās intereses, Eiropas Savienības (ES) samitā lemjot par daudzgadu budžetu, taču ir iegūts daudz, šādu viedokli piektdien pēc divu dienu samita noslēgšanās pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
“Vienmēr var vēlēties vairāk. Skaidrs, ka mēs neesam sasnieguši tos maksimālos mērķus, kurus mēs esam izvirzījuši. Jāatzīst, ka neviena no valstīm nav sasniegusi savus maksimālos mērķus un visām ir nācies iet uz kompromisiem. Mums bija arī jāizvērtē, kāda ir alternatīva pie ikgadējiem budžetiem,” sacīja premjers.
Politiķis skaidroja, ka sarunu fons bijis smags, jo ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un neto maksātāji visu laiku skaidri norādījuši – ja vienošanās netiek panākta un tiek uzlikts veto, sarunas tiek pārtrauktas un darbs tiek turpināts ar ikgadējo budžetu, ziņo LETA.
“Ikgadējais budžets nozīmē lauksaimniecības tiešmaksājumus pašreizējā līmenī, tātad vairāk nekā divreiz zemāk, nekā mēs tos varam sasniegt šajā piedāvājumā. Tas nozīmē arī ikgadējo kohēzijas finansējumu ar nopietnām finansējuma apguves grūtībām,” skaidroja premjers, piebilstot, ka neto maksātājus šis scenārijs neskartu.
Taujāts, vai viņš tomēr bija gatavs izmantot veto iespēju, Dombrovskis sacīja: “Mēs faktiski bijām trīs pēdējās valstis, kas tās sarunas turēja kopā ar Maltu un Bulgāriju. Bet es uzskatu, ka šajā gadījumā tiešām bija svarīgi panākt šo vienošanos.”
Premjers skaidroja, ka sarunas bijušas tik garas, jo bijis liels spiediens samazināt budžeta izdevumus, pastāvēja domstarpības neto maksātāju starpā par tā dēvētajām budžeta kompensācijām, kā arī bija nopietni iebildumi no neto saņēmējvalstīm, tādēļ nācās vēlreiz pārskatīt budžeta piedāvājumu, ieskaitot 67 miljonus eiro, kas parādījās pēdējā sarunu raundā.
“Budžeta veidošana tiešām ir ļoti sarežģīta, jo tas tiešām notiek reālas budžeta samazināšanas kontekstā. Jāsabalansē 28 valstu intereses, tas nebūt nav viegli, un visām valstīm nācās iet uz kopīgiem risinājumiem,” skaidroja premjers, kurš, neskatoties uz divu dienu intensīvu darbu un miega trūkumu, uz žurnālistu jautājumiem atbildēja bez redzamām noguruma pazīmēm.
Vērtējot gaidāmās sarunas par daudzgadu budžetu ar Eiropas Parlamentu (EP), Dombrovskis pieļāva korekcijas un prognozēja, ka sarunas nebūs vieglas. “Es ceru, ka gala rezultātā izdosies panākt arī vienošanos ar EP.”
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.
Latvijas prioritātēs – kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem – pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Komentāri (68)
simpsons 09.02.2013. 11.57
Nožēlojama latviešu žurnālistu kvalifikācija. Neviens neiedomājas izlasīt EP Secinājumus.
Tad redzētu, ka tiešmaksājumu izlīdzināšana ir lauksaimniecības politikas galvenais punkts, izskatās kā ieguvums. Tajā pašā laikā var pajautāt, kāpēc Lietuva, kurai prioritāte bija Ignalina, papildus lauksaimniecībai dabūja 100 miljonus, kamēr Latvija tikai 67?
Globāli skatoties ES budžets varētu būt veidots 19. gadsimta beigās. 40% iet lauksaimniecībai!, tā noteikti ir nākotnes ekonomikas lokomotīve. Toties nozarēs, kur nepieciešama ES iejaukšanās – pārrobežu infrastruktūra un inovācijas – 13%. Valstis vienojās, ka govīm tiek lielāks atbalsts nekā iedzīvotāju nākotnei.
Turklāt Latvijas iedzīvotāji ir patiesi sašututši par to, ka pabalsts govīm būs tikai 2X lielāks kā iepriekš, nevis par to, ka vilciens no Rīgas līdz Tallinai iet lēnāk kā Ulmaņlaikos.
4
Sanšains > simpsons 09.02.2013. 15.53
aivars15:
Globāli skatoties ES budžets varētu būt veidots 19. gadsimta beigās. 40% iet lauksaimniecībai!, tā noteikti ir nākotnes ekonomikas lokomotīve. Toties nozarēs, kur nepieciešama ES iejaukšanās – pārrobežu infrastruktūra un inovācijas – 13%.
===============================
Vai vēl lielāka problēma nav šī, par ko “The Financial Times” esot izteikusies Merkele:
“If Europe today accounts for just over 7% of the world’s population, produces around 25% of global GDP [gross domestic product] and has to finance 50% of global social spending, then it’s obvious that it will have to work very hard to maintain its prosperity and way of life.”?
http://www.europolitics.info/echoes-of-the-crisis-art346447-28.html
0
garausiitis > simpsons 09.02.2013. 13.42
Starp citu visu cieņu Gribauskaitei … Tā ir reāli vella vecene , bet cik runā , tad lielu lomu nospēlējis viņas iepriekšējais eirokomisāres amats .
0
simpsons > simpsons 09.02.2013. 12.46
klusajam
Komentārs bija par to, kāpēc ‘žurnālistiem’ nav spēju izlasīt pamatdokumentu, bet prāta pietiek tikai atkārtot ko viņiem pasaka par 67 miljoniem.
Ansipa teikto var izlasīt igauņu Delfos. Ko gan Tu no viņa sagaidi – vai viņš var pateikt ka pats vai kāds cits bija vājš sarunu vedējs?
0
garausiitis > simpsons 09.02.2013. 12.17
aivars – pirmkārt nav informācijas par to pēc kādiem kritērijiem piešķir lauksaimniecībai naudu . Pieļauju ,ka Lietuvā pavisam vienkārši ir vairāk lauksaimniecības teritoriju :) un nauda piešķirta proporcionāli.
Cik zinu , tad vakar Ansips ir devis interviju Dienai un LNT , kur vērtējis situāciju un sasniegto , apskatīsimies , ko tā sakarā saka ziemeļu kaimiņi . Cik zinu tad visnopietnāk spurojušās Malta,Latvija un Kipra .
0
Spîgana Spektore 09.02.2013. 10.12
j_zalitim – ja būtu izmantots veto, tad maksājumi paliktu tādā līmenī kā ir, respektīvi – 2x mazāki kā izdevās izspiest.
V.D. izvēlējās labāk zīli rokā nekā medni kokā.
bet pēc kara jau viai gudri – “es gan būtu darījis šitā un tā”
2
Janis > Spîgana Spektore 09.02.2013. 10.17
Interesanti, kur tad šāda veto loģika ir oficiāli aprakstīta?
0
Kaspars > Spîgana Spektore 13.02.2013. 11.04
labāk mednis kokā, nekā pīle zem gultas.
0
Sandris Maziks 09.02.2013. 11.07
Par ko Latvija cīnās? Vai lai būtu nauda ierēdņu aprāta vēl lielākai uzpūšanai jeb žīguru, magoņu un citu ieliktnīšu lielajām algām. Mūsu valsts modelis miniatūrā ir LM, kas triec naudu uz nebēdu un vēl prasa atbalstu.
Vai tad EP nemana, ka mūsu nabadzīgā valstī utubungas braukā jaunākos Mercedesos? Normālos apstākļos, šleseri, kalvīši, ameriki, čeveri, gaiļi, krištopāni, bojāri, meļņiki, zaharjini, fiļi, esterkini strādātu savam intelektam atbilstošus vienkāršus darbus vai sēdētu cietumā vai pat barotu tārpus. Miljonāru sarakstos nedižotos.
0