Par uzņēmu padomēm, lielajām algām un padomisko domāšanu
„Kargo kulta” jēdziens uzradās XX gadsimta 70.gados, kad ASV gaisa spēku piloti nolaidās Melanēzijas salās un pārsteigti skatīja lidlaukiem līdzīgos laukumos no palmu lapām un salmiem veidotas lidmašīnas. Otrā pasaules kara nogalē ģenerāļi bija uzplānojuši kariņu Klusā okeāna salās, bet sanācis kā nesanācis, militāras un nemilitāras kravas gan nomestas, bet ģenerāļi paskrullējuši ūsas un likušies mierā. No sūtījumiem prieks ticis tikai aborigēniem, kas, gaidot jaunas debesu dāvanas, izveidojuši īpašu apdievināšanas kultu, aizstājot lietas pēc veidola nevis pēc būtības, kam piemēru bijis, sākot no Bībeles laikiem un vēl senāk.
Pajūkot sociālistiskajai impērijai 90.gados, daudzas Austrumeiropas valstis, arī Latvija, veikli pārņēma Rietumu modeli un kā nu prata aizstāja sociālistisko plānveida saimniecību ar mežonīgā kapitālisma ekonomiku. Līdzīgi melanēziešu aborigēniem valdības būvēja papīra projektus, konstruēja ideju lidmašīnas un dažs labs pat attapa uztetovēt uz krūtīm uzrakstu „USA”.
Rietumu sabiedrība tika pārņemta pēc veidola, pēc būtības paliekot padomju cilvēkiem, ar padomju cilvēku vērtību sistēmu, uzskatu hierarhiju un morāli.
Slavenā Mstislava Rostropoviča dzīvesbiedre Gaļina Višņevska kādā intervijā sacīja: „Padomju cilvēks ir radījis un aizvien rada sev līdzīgus, un tā tas būs vēl labu laiku.”
Vērtību un formu demokrātija
Padomju laiku dzīvošanā valsts bija ārpus cilvēka. Pieņemtie rituāli bija jāievēro, partijas sekretāru runas jāuzklausa, kārtējā kongresa materiāli jācitē, bet sadzīvē bija cita morāle un citas vērtības, kas likās tik tālu no valsts komunistiskā izklājumu, cik tālu ķeizars no debesīm, apvārsnis no drednauta un ceturtdiena no plīts.
Valsti pārvaldīja komunistiskā elite, kas bija stingri strukturēta kā pēc sociālās izcelsmes, tā pēc nacionālā principa. Brežņeva konstitūcijas lozungs par „visas tautas varu” bija varbūt labi sacerēts, bet pliki no gaisa pagrābts un tālu no īstenības, kur visos līmeņos valdīja centieni kaut ko „ieraut” no valsts, kaut ko „iznest” no ražošanas uzņēmumiem vai „pagrābt” no kolhoza siles. Kopīpašums likās no tēva un mātes mantots un katram un visiem piederīgs.
Partijas elite toties „turējās” nomenklatūrā, „gozējās” privilēģijās, no kurām noteicošā bija varas privilēģija. Uzskatāmākais piemērs bija PSRS ienākšana Latvijā 1940. gadā, kad pat kultūras jomā tika nomainīti vadītāji, lietpratējus aizstājot ar „partejiskās piederības” zemniecības un strādniecības pārstāvjiem.
Divas paaudzes potētās „attīstīta sociālisma” morālās vērtības nevarēja tā vienkārši pazust un nepazuda arī tad, kad atjaunojās Latvijas valsts. Lustrācijas likumi (Vācija, Albānija, Polija, Čehija, arī Latvija) bija ne vien neveiksmīgi un tika norāti no ES institūcijām, bet pēc būtības aplami, jo vērsās tikai pret specdienestu darbiniekiem (VDK un satelīti socvalstīs), kad padomju vērtību uzturētājs bija Komunistiskās partijas un komjaunatnes aparāts. Aparāts spēlēja pirmo vijoli, koris lielākoties tikai plātīja mutes uz izlikās dziedam attāli skanošu Staļina laiku bungu pavadībā.
Atceros kādu 90. gadu sākuma rakstu, kur klāstīts, ka liberālo vērtību un demokrātijas iespaidā bijušie līderi paši „pārkalsies darbā” (a la J.V.Staļins) un kļūs balti un pūkaini. Šaubu nav, tādi bija, bet ideālisms ir cilvēka personīga izvēle un nevar būt sabiedrības ēkas pamatā. Nomenklatūras cilvēki nebija ļaundari, bet viņu karogs bija padomju dubultmorāle un sociālā slāņa korporatīvie sakari.
Padomju stāsta metastāzes
Padomju sistēmas nesaturētās atraugas visspilgtāk nāk redzamas Uzņēmumu padomēs un valdēs, kur cilvēki tiek ielikti, vadoties no partiju piederības, un tādi mūžīgi ceļo no amata uz amatu. Pilnīgi kā kolhozu priekšsēdētāji un rūpnīcu direktori padomju laikos, kas arī pēc tam, kad vadīšanā bija galīgi neprasmīgi, tomēr palika partijas aptverē.
Pēdējo gadu piemēru virsotnē ir „Latvijas krājbankas” bankrots, ko varētu dēvēt arī par savdabīgu „eksu” jeb ekspropriāciju anarhistu un Sociāldemokrātu savienības stilā. Protams, ne jau nu ar „painteriem” jeb mauzeriem, bet pēc būtības ļoti līdzīgi. FKTK priekšsēde Krūzmane paplātīja rokas, ka „Snoras” banka nav devusi pilnu informāciju, ka Antonovu „šeftēs” nav bijis tikties ne ar Krievijas, ne Zviedrijas un Lielbritānijas karalistes kolēģiem. Cepure jeb amats bija un tas arī viss. Kriminālas saites būtu grūti uzrokamas un to varbūt arī nebija, bet civiltiesiskā atbildība par nolaidīgi veiktu darbu Latvijā nav paredzēta, un FKTK priekšniece pārceļoja darbā Latvijas Bankā.
VAS „Latvijas dzelzceļš” Magoņa un Co algu spēlītes arī likās kā rosība ap salmu un palmu lidmašīnām Melanēzijas salās. Dzelzceļa tarifu politikas dēļ Baltkrievijas un Krievijas tranzīta plūsmas lēnām pārceļo uz Lietuvu un Pēterburgas ostām, bet uzņēmums aizvien lepojas ar saviem „ražošanas rādītājiem”, padome sit sev uz pleca un ceļ algas, rādīdama sabiedrības solidaritātes un veiksmes stāsta paraugus visai valstij.
Tieši augstie VAS „Latvijas dzelzceļš” tarifi, par kuriem gadiem runāts un kas ietekmēja Baltkrievijas kālija sāļu tranzītu, bija tas, kas lika lemt Krievijas dzelzceļa satelītkompānijai „Euro Rail Trans”, kā ar savu piedāvājumu Latvijā viegli izkonkurēt Latvijas dzelzceļu.
Algu dziesmai gan vēl ir politisks piedziedājums. TB/LNNK cilvēks Jānis Straume, atvadoties no politiķa karjeras, skaidroja, ka lielās algas padomēs un valdēs tiek dotas ar nodomu, lai pietuvinātie ļaudis algas daļu ziedotu partiju atbalstam. Esot naivi cerēt, ka šo „naudas pumpīti” Saeimas partijas pašrocīgi aizgriezīs, jo vadošajam slānim ir savas vērtības un morāle un arī politiķiem gribas ēst, ko nekādi nevarēja saprast ministrs Ronis.
Brīvības paradigmas
Brīvības griba ir četru debespušu aplokā iežogota. Cilvēka vērtības, „morālais likums sevī” (Kants), tiesu likumi un sadzīvošana sabiedrībā. Pārkāpjot kādu no žogojumiem, nokļūstam džungļos, kur brīvība ierobežota ar ķermeniskām vajadzībām, desmit baušļi uzkārti uz nagliņas mazmājiņā, „Vispārēja cilvēktiesību deklarācija” noslēpta pagaldē, likumi tiek rakstīti muļķiem un sabiedrība ir ja ne gluži traucējoša, tad noteikti aiz deguna vazājama.
Pilsoņi vēršas pavalstniekos.
Ziemeļu tautai „nganasāniem” bija teiciens: „Šī vieta ir saskābusi!”. Viņi nojauca slietņus un pārcēlās cituviet, kur iekārtojās jaunā apkārtnē, kas bija saskaņā ar ķermeniskajām vajadzībām un viņu cilvēcisko ētiku. Socioloģiskos pētījumos par aizbraucējiem no Latvijas dominē tīri materiālas izdzīvošanas vajadzības, bet turpat ir arī šķirklis „morāli ētiskā un vērtību vide”, no kuras cilvēki bēg, jo tā ir „saskābusi”. Bagātie dzīvo bagāto dzīvi, nabagi nabago, katrā sociālā slānī ir sava morāle, sākot ar to, ka „labākais bizness ir būt priekšniekam” un beidzot ar tēzi „brīvība aizstāj taisnīgumu”. Pilnīgi pēc Špenglera: „Katrā sociālā slānī pastāv sava kultūra un sava morāle.” Tikai likums un tiesu vara ir tā derība, kas nosaka sabiedrisko sadzīvošanu.
Nekad pasaulē nebūs tā, ka visi „zagļi sēdēs cietumā” (a la Visocka Žiglovs). Vienmēr būs cilvēki, kas smalstīsies pa dīķi meklējot, kur uzpeldēs siers. Pat ASV organizētās noziedzības tēvu Al Kapone iesēdināja tikai par tādu „nieku” kā nodokļu nemaksāšana, kas drīzāk bija morāles principu dēļ un sabiedriskās vides atveseļošanai.
Autors ir publicists
Komentāri (131)
Aivars Lasmanis 08.02.2013. 17.15
Pilnīgi nopietni, bet daļu komentāru rakstījuši cilvēki, kas daudz gudrāki par mani, par to paldies! Teicu “rietumu vērtības”, ko rietumi pastāv vismaz trīssimts gadus, laikam no buržuāzijas veidošanās un džntelmēnisma (Servantess) ētikas. Nedomāju, ka jāskaidro, kā bībeles baušļi pāriet sabiedrībā un ģimenē. Lai zinātnieki lauž šķēpus!
Jā, tā ir daļa no garākas esejas, kurai droši vēl gribēsies pierakstīt klāt, bet savām vajadzībām.
Lūkošu iekopēt te, kas vienkārši ātri uzrakstījies, un varbūr stītrojams.
“Svētdien bija iebraucis draugs Ivars no Ogres. Viņa dzīvesbiedre Irēna tika atvizināta Rīgu apskatīt, ko atbalstīju par derīgu, jo pašam dažreiz knieš paraudzīt, vai patiesībai cenas nav cēlušās. Tad nu mēs ar Ivaru dzērām kafiju un viņš stāstīja par kādu radinieku kādā vidējā Rīgā kādā vidējā skolā, kas pārraudzīta no Latvijas izglītības un zinātnes ministrijas un kurā aug mūsu nākotne, kurai nepienākas zināt, ka pensionāri ir valstij par slogu un godīgums ir netikums. Radinieks skolotājs esot iedomājis sarīkot klasē aptauju par personībām, kas varētu būt labi piemēri dzīvē. Varbūt nevajadzējis viņam tā darīt. Pēcāk sēdējis un kodījis nagus, jo morāla parauga laukā visvairāk sekotāju bijis Aivaram Lembergam, Andrim Šķelem un Aināram Šleseram. Sev par nelaimi jaunais skolotājs bija Seneku studējis, kas ap Kristus dzimšanu Lucilijam rakstīja: „Izvēlies kādu, kas nes labo, un lai tas vienmēr ir tavu acu priekšā, lai tu dzīvotu tā, it kā viņš allaž raudzītos tevī un rīkojies tā, it kā viņš vērotu.”
„Velti šķied laiku rakstīdams, ļautiņi vairāk saprot ūdens šņācienu tualetē nekā vilni jūrā,” tā teica cilvēks, kuru nepazinu un kas skumji raudzījās rīta pelēkumā, kas nāca pār pilsētu, un kaut ko švīkāja savā piezīmju grāmatiņā. „Te Koka Fricis un Vērmanīts,” viņš kaut kā pavisam ne latviski piebilda. „Labs kafē.”
Vērojot nepazīstamo, atcerējos sapni, kurā Zariņu Aija stāstīja, ka nolīgta apgleznot tiesu namu. Varbūt arī apgleznoja, bet neredzēju, jo pamodos, lai gan iztēlē palika aina ar tiesu pili skaistu kā Brazīlijas karnevālā, kur cilvēki palēkdamies gāja pietupiendejā, kā toreiz 1940. gadā, kad Latvija tanku pavadībā labprātīgi pievienojās PSRS.
Aiz muguras bija dārzs, Vērmanes k-dzes dāvinājums pilsētai, jo senāk pilsētai mēdza dāvināt, nevis no tās ņemt. Vēl atcerējos, ka ar Kārli Ringu uzdāvinājām Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam pusmiljonu vērtas 13. gadsimta monētas brakteātus, ko atradām celtniecības darbos Peldu ielā. Bet tas bija tālu aiz apvāršņa. Nepazīstamais uzsmaidīja piesaucot Bendžaminu Franklinu, ka „tukšus maisus būs grūti nolikt stāvus.” Un bija projām.
Rīta gaisā karājās Andreja ložas sarkanais, skarbais sauklis „Brīvība, brālība, vienlīdzība!” Čukstētāji uz auss čukstēja par slimnīcām kā biznesprojektiem, par slimniekiem kā pelņas materiālu, par tiesām, pie kurām kā pie ēstuvēm un teātriem, vajadzīgas izcenojumu kartes. Tāda esot ontoģenēze, čukstētāji čukstēja, jo daudzi no dubļiem nākuši, par ķeizariem tapuši un pat rokas nav nomazgājuši.
Saulei lecot, ar plaukstu notraucu apvārsnī aizķērušos aforismu „Kas nezina, kurā ostā nokļūt, tam nav ceļavēja.”
8
dzerkaleliva > Aivars Lasmanis 08.02.2013. 18.07
Nu, Brīvība, brālība, vienlīdzība!, tagad noteikti vairs nav rietumu vērtība. Rietumu vērtība, tagad ir – fiskālā stabilitāte, konsolidācija, bezdeficīta budžets un augsts darba ražīgums (lasi, vergu darbs par velti). Vietējiem progresmeņiem, par ideālistiem viņus roka saukt neceļas, tipa Kažoka, Streips, Ēlerte, Ozoliņš un Co, pārlaicīga vērtība vēl ir euro, es, nato, geji, lesbietes un ebreji. Nepārprotiet, man nekas nav pret minoritātēm un ebrejiem.
———————————————
Nezinu, vai kaut kur vēl šī lieta uz planētas Zemes sastopamas kādas patiesas rietumu ideālisma vērtības, varbūt Austrālijā, varbūt Jaunzēlandē, varbūt kādā daļā ASV, Eiropā noteikti nē.
———————————————-
Par citiem rietumu ideālismiem, nezinu, bet domāju, ka Eiropā ar pēdējo krīzi tie ir iznīdēti galīgi. Tautas jau nav mierā un zārks jau tukšs nepaliks. Nāks juku laiki un nāks jauni ideāli. Progress ir neizbēgams. Baņķieru un konsolidētāju kliķes un vērtību bojāeja ir neizbēgama. Uzsveru baņķieru un konsolidētāju.
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 08.02.2013. 21.59
——–
Tie vēsturnieki daudz, jo daudz sējumus izdevuši gan līdz 1991.g., gan “brīvajā un neatkarīgajā” vēl daudz izdos, tāpēc par “korekts” vai “nekorekts” kādā 2030.g. varēs skaidrāk pateikt. Nav jau garantijas, ka 1988. – 1991.gg. bija pēdējā “kažokmešana”, ka galīgie secinājumi par 1940.g. ir izdarīti.
“Patiesība – tas ir vairākuma viedoklis, ko katrs saprātīgs cilvēks respektē, taču piekāpjas acīmredzamu faktu priekšā.”
– Par tām pārmaiņām kultūras nozarē 1940.g. arī man pēdējo 20 gadu laikā savā datubāzē ir izdevies materiālus iekrāt – pārdomāt L.Leimaņa, H.Līkuma,M.Zariņa, L.Baumanes, L.Špilbergas, M.Zariņa, E.Smiļģa u.c. rīcības iemeslus.
0
dzerkaleliva > Aivars Lasmanis 08.02.2013. 22.07
Visas šīs vērtības pamazām pazuda pēc pirmā pasaules kara, to vietā stājoties Volstrītas vērtībām. Līdz Latvijai un citai padomju telpai līdz otram pasaules karam Volstrītas vērtības īsti atnākt nepaspēja. Tāpēc postpodomju telpa ir pilna ar ilūzijām par šīm zudušajām vērtībām. Vainojot to zudumā padomju cilvēku un ko tik vēl nē. Tāds mūžīgais Vējiem Līdzi zudušo pasauļu sindroms. Zudusī pasaule bija nonākot padomju okupācijā un zudusī pasaule nonākot atpakaļ brīvajā pasaulē. Pa šo laiku brīvā pasaule ir paspējusi krietni pārvērsties un, lai tajā izdzīvotu vajadzīgas citas vērtības. Redz, te viens neoliberāļu erceņģelis par to regulāri raksta.
http://www.ir.lv/profils/45656/blogs
———————————
Bet fakts paliek neapstrīdams, Volstrīta radīja šo pasauli un Volstrīta šo pasauli iznīcinās. Vienreiz tā kovulsija, svārstība vai kā nu, kurš to sauc būs tik liela, ka sabruks šī baņķieru paradīze, sistēma sevi iznīcinās. Par to pat biedrs Soross savā cikliskuma teorijā raksta, ka lielākais sistēmas drauds ir tas, ka tās cikliskuma svārstību amplitūda pārsniegs, šīs sistēmas spēju, šādu svārstību izturēt. 1932. un 2008. izturēja, trešā reizē neizturēs.
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 08.02.2013. 20.29
——-Arturs Snips : “(..) Vērojot nepazīstamo, atcerējos sapni, kurā Zariņu Aija stāstīja, ka nolīgta apgleznot tiesu namu…” ============================================================================== Ha-ha-ha, man šitais teksts atsauc atmiņā kinokomēdijas “Fortūnas džentelmeņi” sižetu, kurā Šķielacis apstiprina Docenta teikto: “Līdz pus-galvai visu atceros, tālāk tukšums (filma pārtrūkusi)”.
– Manuprāt, tai “sapnī” Aija Zariņa stāstīja par H.Demakovas aprakstīto Repšes kultūrpolitiku, jo 1940.g. ne Zariņa, ne Snips, ne Edgars demonstrācijās negāja – mūsu “pietupiendejošanas” laiks sākās tikai 1988.g.oktobrī:
“Aija Zariņa vienā no savām jaunākajām gleznām pienaglojusi pie krusta Eināru Repši.” Godīgums pie krusta
http://www.rigaslaiks.lv/Read.aspx?year=2004&month=2&page=6
0
dzerkaleliva > Aivars Lasmanis 08.02.2013. 23.08
Kādas ilūzijas. Lūk vērtības, priekš kā mēs te visi rukājam un visu atlikušo mūžu rukāsim.
http://www.youtube.com/watch?v=qxhhDlvPoxs
Vērtību meklētāji mēs tiešām esam. Var skatīties arī no kādas 15 minūtes un pēc tam no sākuma.
——————–
Visa valsts, katrs no mums maksā par šīm vērtībām. Sākot no 2008.gada un patiesībā jau no 1991.g. un agrāk. Šie zēni kontrolē visu un pelna uz visu. Cipariņi mēs esam viņu tabulās, Kadirovs un Putins viņiem tādi pat cipariņi, no kā viņi pelna.
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 09.02.2013. 12.28
——–Arturs Snips : “(..)
Ja tā padomā, tāpēc jau rakstu. Piedošanu! ”
=============================================================================
Ar vienu vārdu “piedošana” būs par maz – nāksies arī globālo banksteru rēķinus 4. maija cēlājiem apmaksāt.
Laiks saprast t.s. liberālās ideoloģijas būtību -, kāpēc Latvijas vēsturi skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu nepasniedza, kāpēc Raiņa, Upīša, Paegles, Vācieša, Elsberga darbi netiek godā un cieņā celti, kāpēc pat K.Ulmaņa atziņas tiek noklusētas un noniecinātas:
“Skaista ir mūsu zeme, bet viņa prasa no mums darbu un cīņu, lai mēs tajā skaisti dzīvot varētu. Un visa dzīve ir viena nepārtraukta cīņa….”
=============================================================================
“Ķecerus nemīl nekur” (K.Skujenieks rakstā par E.Veidenbaumu, LM,02.10.1987) – tāpēc jāviedo “ideālā demokrātija, kad sabiedrībā izzudīs pieprasījums pēc šādiem ķeceriem-disidentiem” (anti-utopija “Globālais cilvēkpūznis)/ Высшая демократия заключается не в том, чтобы предоставить свободу диссидентам, а в том, чтобы организовать жизнь так, чтобы в них отпала всякая потребность, — чтобы на них не было спроса.
http://www.litmir.net/br/?b=30725&p=2
0
Aivars Lasmanis > Aivars Lasmanis 08.02.2013. 22.51
Edge, kāds no komentētājiem minēja Leona Paegles un Jāņa Akurātera atdzīvināšanu. Paegli lasīju tikai Hruščova laika koprakstos (ja nekļūdos, 1968. gadā), kur sapratu, ka literatūra nav tikai Andrejs Upīts un Vilis Lācis. Ka bībele nav tikai teksts ar notikumu secību un skaistas vēsturiskas parafrāzes ap to laiku uzzināju. Dažreiz skatot iekš TV Kadirovu. absolūti zinu, ka gan viņš, gan Puķins saprot, ka viens otru nepazīs. Pelšs gudrāk, bet Voss stulbāk (par Kurheinštenu nerunāsim), abi vēsturiski adekvāti vēsturiskajā situācijā centās uzturēt Latvijas valsti. Kāpēc Kadirovs minēts? Tikai tāpēc, ka pārliecināts, ka Džohāra un Zelima idejas un 300 gadu Šečenijas-krievijas karš, sēž prezidentā iekšā. Vai par Latvijas valsts valdītājiem, jebkuru, to var teikt? Ja tā padomā, tāpēc jau rakstu. Piedošanu!
0
Aivars Lasmanis > Aivars Lasmanis 08.02.2013. 21.33
Edga, Latvijas vēsturnieki izdeva labu, laikam XXI sējumu, kur arī par maiņām kultūras nozarē 1940. gadā. Tā kā nu tavs komentārs varbūt ne visai korekts.
0
ligakalnina 08.02.2013. 11.10
Skaidrs, ka teorētiski bija vajadzīga lustrācija, kad tiesības tiktu ierobežotas arī visiem komunistu funkcionāriem, tad mums nebūtu tāds Lembergs, viņa bijušais pakalpiņš, tagadējais prezidents, Bērziņš, un daudz kas būtu savādāk.
No otras puses, dubultmorāle jau bija raksturīga praktiski visai sabiedrībai.
Un arī tagad, vairākums vai nē, nezinu, bet, daudzi blēdīšanos, melošanu, pielīšanu, balansēšanu uz likuma robežas uzskata par “māku dzīvot”, nevis ko nosodāmu, sab. morāles līmenis, vispār, ir diezgan katastrofāls.
Blēdīšanās un korupcija pastāvēja arī pirmskara Latvijā, bet tad sabiedrība to nosodīja bez kādām atrunām, tādi cilvēki, atšķirībā no patreizējās situācijas, sevišķi komfortabli nejūtas.
Un arī likumi tagad tika pieņemti tādā veidā, lai amatpersonu vai cilvēku, kuram daudz naudas un labi advokāti, sodīt nevarētu praktiski par neko, ja nu tikai pieķerot griežot kādam pušu rīkli, un arī būtu vajadzīgi pieci liecinieki.
Un patreizējā Saeima it kā mēģina ko mainīt, bet, ne visu, kolektīvās amatpersonu bezatbildības sistēmu, praktiski, neaiztiek, tas taču ir pamatu pamats, un mainīt to nav izdevīgi nevienam, kas pie varas, arī milzu pretestība kas radās pēc TM ierosinājuma noteikt konkrētus lietu iztiesāšanas termiņus liecina, ka daudzi ieintersēti saglabāt “pelēko zonu” visur, duļķainos ūdeņos jau vieglāk ķert zivtiņas.
Tā ka neatkarīgajā Latvijā, faktiski, zināmā mērā, turpinās padomijas tradīcijas, un vide tiešām ir stipri “saskābusi”, arī tāpēc daudzi cilvēki ārzemēs jūtas labāk, kā Dzimtenē.
12
Elina > ligakalnina 08.02.2013. 11.21
Džeri, tā ir kā tu saki. Bet jāpasaka līdz galam arī tas, ka nav pamata domāt, ka paliks labāk. Tu noteikti salīdzini zemapziņā ar vecajām demokrātijām. Bet paturi prātā, no kurienes tās ir iznākušas – no kādas vērtību sistēmas. Tiesa, tur tagad ir maz palicis no tām vērtībām, bet godīgums un taisnīga tiesa lielā mērā vēl no tās sistēmas vēlkas līdzi. Bet nu jau mazinās.
Ja jau viss, kam mēdz dzīvojam ir šī dzīve, tad tas taču ir pilnīgi loģiski, ka cilvēki grūtā fiansiālā situācijā (lasīt:grūtākā kā kaimiņam) mēģinās krāpties, žulīties, iegūt labumu sev un nedomāt par neaizsargāto. Jebkurš filozofs un vēsturnieks tev apstiprinās gan no teorijas, gan prakses, ka tieši tā ir loģiski dzīvot, ja šī dzīve ir viss.
0
Elina > ligakalnina 08.02.2013. 11.39
Kas var būt labāks par mīnusiņiem atbilžu vietā :)
0
Elina > ligakalnina 08.02.2013. 11.51
“Jebkurš” lasīt kā teorētisku vispārinājumu. Jūsu jautājums ir no sērijas : “Vai stāvēji Lembergam blakus, ka esi tik pārliecināts, ka viņš ir kaut ko nokrāpies?”
Un mana komentāra būtība nebija pēdējā teikumā…
0
efeja60 > ligakalnina 08.02.2013. 17.01
No otras puses, tas nenozīmē, ka sab. morālei, kas pieņemta att. iekārtā, vispār nav nekāda ietekme uz katru atsevišķu indivīdu, katrā ziņā, pie augstas sab. morāles līmeņa pat cilvēki ar zemu morāli spiesti tam pielāgoties un dzīvot atbilstoši.
Un otrādi – ja sab. morāles līmenis ir zems, “uzpeld” un komfortabli jūtas dažādi blēži.
Un to sab. morāles līmeni att. valstī un sabiedrībā, pārsvarā, nosaka gan tās tradīcijas, gan “elites” kvalitāte att. valstī, taisni “elitei” jārāda piemērs visiem un jānosaka augsti ētikas standarti
==============================
Ir tā, ka lielākajai daļai indivīdu vispār nav savu vērtību, viņš par savām pieņem tās vērtības, kuras ir noteicošās sabiedrībā. Šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi būt atzītiem. Tāpēc bandītiskā sabiedrībā viņš centīsies kļūt par atzītu bandītu (90-to gadu postPSRS); amerikā centīsies nopirkt māju ar baltu apdari, apņemt sievu un uztaisīt 3 bērnus, sasniegt amerikāņu sapni;, Latvijā – nopirkt DG šmotkas, džipu, izkalpināt 5 darbiniekus par minimālo algu un vēl beigās nesamaksāt pat to. Tāpēc ļoti svarīgi ir veidot cilvēku uzskatus, sākot no skolas sola, ar patriotiskām filmām tv, daudzināt pozitīvos piemērus un nopelt negatīvos. Un te liela loma ir ne tikai skolām, bet arī autoritātēm formālām un neformālām. Patīk vai nē, bet Dzintara argumenti par valsts naudas dalīšanu kinofilmām ir pamatoti.
0
Elina > ligakalnina 08.02.2013. 15.09
Morāle ir pārāk plašs jautājums. Es ieteiktu pieturēties pie taisnīguma un godīguma. Tie vismaz ir faktori, par kuriem varam vienoties, ka abi saprotam vienu un to pašu.
Protams, ka krāpties var kā pārticis un trūcīgs. Un visam pārējam, ko tu saki, es arī piekrītu.
Es gan iepriekš domāju vairāk par pamatu, uz kura morāle var balstīties, jo pati par sevi tā nevar strādāt ilgtermiņā. Bet tā kā ir ieradies nulle, tad labāk šo tematu neturpināt. Negribu atkal būt noliets ar sūdiem.
0
ilmisimo > ligakalnina 09.02.2013. 13.09
dzeris49 Audzināt sab. ar patriotiskām filmām ir pārāk vienkārši, patreiz tāda atklāta propaganda der tikai vismazāk izglītotākajai daļai, …
_______________________________
dzeris 49 recepšu grāmata:
vismazāk izglītotākajai daļai – galoperidolu
paglītotajiem(kā dzeris)- ciklodolu ar absintu.
0
ligakalnina > ligakalnina 09.02.2013. 17.53
Nu kā tad bez haloperidola un ciklodola, kas par ko, bet lama par savu, iemīļoto, izskatās, būsi pārskatījies tās patriotiskās filmas, tak atpūties, varbūt, palūdz tam savam psihiatram, lai to haloperidolu nomaina pret ko citu, kaut kā neiet tev tas labumā, paliec arvien neadekvātāks, citi par tēmu, tu tikai par saviem medikamentiem, kaut cik sakarīgi komentāri arvien retāk.
0
efeja60 > ligakalnina 10.02.2013. 00.08
Dzeri, es nerunāju par informāciju, bet par vērtībām. Vēlreiz saku, ka lielai daļai cilvēku vērtīgs ir tas, ko sabiedrība (autoritātes) novērtē, otra lielā daļa cilvēku ir tie, par kuriem runā Tu, kas lasa, domā un nonāk pie vērtībām paši. Par šiem cilvēku tipiem rakstīja K.G.Jungs, nosaukumu neatceros.
0
ligakalnina > ligakalnina 09.02.2013. 00.02
Audzināt sab. ar patriotiskām filmām ir pārāk vienkārši, patreiz tāda atklāta propaganda der tikai vismazāk izglītotākajai daļai, tas derēja gadus 50 atpakaļ, patreiz, manuprāt, sabiedrībai jāmēģina iemācīt domāt un spriest, un tad, gan jau, tā pati nonāks līdz pareizajam secinājumam.
Mums nav Krievija, kur TV var nozombēt un apdullināt veselus sab. slāņus, kam nav pieejama, vai, drīzāk, nav vajadzīga cita informācija, jo smadzenes, pateicoties Kremļa propagandai, šinī ziņa jau ir atrofētas.
0
ligakalnina > ligakalnina 08.02.2013. 11.53
Andris – melo, blēdās un krāpjas kā tie, kas ir grūtā finanšu situācijā, bet, iespējams, pat vairāk, vai lielākos apmēros, arī tie, kas ir lieliskā finanšu situācijā, bet, kuriem gribas vēl un vēl, tā ka šeit finanšu situācija galīgi nav noteicošais faktors.
Vispār, kā rakstīja vēl vecais Freids, katram cilvēkam apziņā ir tāds “superego”, kas līdzīgs sirdsapziņai, ir cilvēki, kuram tas ir ļoti spēcīgs, un tas nekrāpsies nekādā situācijā un ne pie kādas politiskas iekārtas, ir cilvēki ar zemu s.e., kuriem krāpties un melot skaitās normāli jebkuros gadījumos.
Diemžēl, Latvijā ilgstoši notika, un, arī patreiz, zināmā mērā, notiek negatīva selekcija, un izdzīvojuši un izdzīvo taisni otrie, un sab. iekārta var radīt apstākļus, dodot priekšroku cilvēkiem ar zemu morāli, kas vairo un audzina sev līdzīgos, pašu cilvēku un viņa ētikas standartus sab. iekārta var ietekmēt daudz mazākā mērā, kā varētu domāt, īsi sakot, ir cilvēki, kam sirdsapziņa neļaus darīt sliktas lietas nekad, un ir tādi, kam vārds “sirdsapziņa” neeksistē, un tie gatavi darīt jebko bez kādiem kompleksiem un morālām šaubām.
No otras puses, tas nenozīmē, ka sab. morālei, kas pieņemta att. iekārtā, vispār nav nekāda ietekme uz katru atsevišķu indivīdu, katrā ziņā, pie augstas sab. morāles līmeņa pat cilvēki ar zemu morāli spiesti tam pielāgoties un dzīvot atbilstoši.
Un otrādi – ja sab. morāles līmenis ir zems, “uzpeld” un komfortabli jūtas dažādi blēži.
Un to sab. morāles līmeni att. valstī un sabiedrībā, pārsvarā, nosaka gan tās tradīcijas, gan “elites” kvalitāte att. valstī, taisni “elitei” jārāda piemērs visiem un jānosaka augsti ētikas standarti.
0
TanteSidra > ligakalnina 08.02.2013. 13.01
\
Tu noteikti salīdzini zemapziņā ar vecajām demokrātijām.
\
Tātad – Jūs NOTEIKTI zināt, kas notiek cita cilvēka zemapziņā. FANTASTISKI!
0
TanteSidra > ligakalnina 08.02.2013. 11.46
\
Jebkurš filozofs un vēsturnieks tev apstiprinās gan no teorijas, gan prakses, ka tieši tā ir loģiski dzīvot, ja šī dzīve ir viss.
\
Vai tiešām esat aptaujājis VISUS filosofus un vēsturniekus?
0
dzintarz 08.02.2013. 11.01
Uzmanīgi ievērosim, kā IRši baro Entonijas ielas troļļus!
Ja atrodas viens vai divi stulbeņi, kas “uzklikšķina Entonijas ielas kreatūrām” – tas vēl nav bīstami..
Vēl drošāk būtu – vispār neaiztikt Entonijas ielas (nu jau Jūŗmalas) mēslu kaudzi.
4
+1
-3
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > dzintarz 08.02.2013. 13.25
——Pelēkais Vilks Uzmanīgi ievērosim,…… =============================================================================
….un ņemsim vērā vecā “kažokmetēja” InešaF. ieteikumu – nekādā ziņā neiesaistīties diskusijās par vēsturiskām tēmām,īpaši par laika periodu 1940.17.jūnijs – 1990.g.4.maijs. Kas vakar KrievijasTV/PTP skatījās raidījumu “Duelis” – un redzēja to liberāļu-liberalistu pilnīgo sagrāvi (akurāt’ kā pirms 70 gadiem), tas piekritīs InešaF. padomam:
Поединок с Владимиром Соловьевым Выпуск 76-й
http://www.youtube.com/watch?v=iy6KksuF2Do
0
Sandris Maziks > dzintarz 08.02.2013. 21.06
edge_indran ——-
Paldies noskatījos. Agrāk uzskatīju, ka zemāk par krieviem vairs nav kur grimt, nē prahanovi, leontjevi, djukovi, kurviņani, ševčenkas un citi fašistu mērgļi ik uz soļa apliecina, ka dibens vēl nebija sasniegts. Es ceru, ka tādus raidījumus padomdevēji piespēlē arī tiem Rietumu vadītājiem, kuru varā ir lemt, kad jāizbeidz krievu pasaule ar visiem tās atribūtiem.
0
janis17 > dzintarz 08.02.2013. 23.18
Ideāli, ka tie urlu idioti paši informē par savu debilitāti pārējo pasauli to sviestu filmējot un vēl izplatot netā…
0
Lidija Apsīte > dzintarz 09.02.2013. 20.52
Nu ir jau mūsu pasaulē viena “izredzētā” nācija. tautu miksli, kas sevi sauc par krieviem, arī pieskaitīt “izredzētajiem” vienai pasaulei būtu par daudz…
Skaidrs, ka tiek pamazām ieviests mīts, ka bez krievu esamības, civilizācija joprojām dzīvotu kokos. mērķauditorija – mazprātiņi un, protams, jaunā paaudze!!!
nez kāpēc atgādina veco stāstu par krievu zemnieku Cukermilleru, kurš esot izgudrojis rentgenaparātu. Pierādījums – viņa izteiciens: ja že tebja, suka (oriģinālā mazliet savādāk)naskvozj vižu!
0