Vai cīņa par eiro zaudēta?

Latvijas sabiedrībai būs izaicinājums pieļaut vai nepieļaut specifiska anglicisma nonākšanu apritē

Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības atveide latviešu valodā nepārsteidz, tomēr, piekrītot valodas ekspertiem, tā nav vērtējama pozitīvi, jo īpaši no valodas kvalitātes viedokļa. Tā kā divskani eu latviešu valodā nesastapt, notikušais norāda ne vairs uz valodnieku, bet gan uz politisko aprindu dienaskārtību, kas šādu atveidi uzspiež savu ērtību dēļ. Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos šāda euro tulkojuma un lietojuma prasība ir, bija un būs prioritāra.

Patiesībā ne Eiropas Centrālā banka, ne arī kāds cits, izņemot mūsu pašu atbildīgās amatpersonas (ar nemaz ne tik reti novērojamo nespēju precīzi un saprotami izskaidrot situāciju), neuzspiež obligāti lietot euro, ko apliecina arī Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 13. novembra atzinums, kuru Latvijas Republikas Tieslietu ministrija bija lūgusi sniegt par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 564 – „nepieciešamība novērst Latvijas tiesību aktu un Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstību attiecībā uz vienotās valūtas nosaukumu neierobežo Latvijā ikdienā lietoto Latvijas kultūras un valodas mantojumam atbilstošo vienotās valūtas nosaukuma variantu izmantojumu. Euro nosaukuma rakstība neietekmē pastāvošo latviešu valodas rakstību”.

Tieši to atbildīgajām valsts iestādēm arī vajadzētu vairāk uzsvērt un skaidrot, nepārprotami nošķirot Eiropas Savienības tiesību aktus – regulas, direktīvas, līgumus – un Latvijas normatīvos aktus ar piebildi, ka euro patiesībā jau daudzus gadus tiek lietots Eiropas Savienības tiesību aktu tulkojumos un ka arī turpmāk tam saglabāsies tikai un vienīgi šāds šauri specifisks lietojums.

Šis jautājums skar ne tikai Latviju un latviešu valodu. Tas jāskata plašāk – saistībā ar vispārējām tendencēm, kādas ir vērojamas Eiropas Savienības terminu tulkošanā un atveidē Eiropas nacionālajās valodās.

Tulkotāji, tulki un valodas eksperti arvien biežāk runā par standartizētas Eiropas valodas radīšanu.

Ar Eiropas Savienības institūciju pieaugošo vēlmi un praksi dot valodniekiem konkrētus norādījumus par atsevišķu terminu atveidi nacionālajās valodās ir skaidrojama Eiropas Savienības normatīvo aktu un to valodas neatbilstība nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas savukārt bieži apgrūtina praktiķu darbu un pareizu starptautiskā normatīvā dokumenta izpratni. Tā pamatā ir liels tulkojamo tekstu, dokumentu apjoms, individuālas Eiropas Savienības dalībvalstu valodu nianses, kas ne vienmēr ir veiksmīgi savietojamas ar angļu valodu, atšķirīgās valstu tiesību sistēmas un ierobežotie laika resursi šo dokumentu sagatavošanā.

Tomēr jāatzīst, ka šādam Eiropas Centrālās bankas lēmumam ir spaidu raksturs, kas parāda tā autoru nevēlēšanos iedziļināties dažādu tautu valodu nākotnē, kultūrā, loģikā un labskanībā. Vērīgākie vilks paralēles ar padomju laiku Latviju, kur ar likumu uzspieda lietot tēvvārdus, turklāt ar krievu valodas galotnēm. Oficiāli tikai dokumentos, bet realitātē arī sarunvalodā un rakstītajā latviešu literatūrā ienāca latviešu valodai neraksturīgie aizguvumi, piemēram, Iļjičs (nevis Iļjas dēls) un Tālivaldovna (nevis Tālivalža meita). Tas liek domāt par koloniālismu, kas tagad no ekonomikas jomas sāk palēnām iespiesties un piesārņot kultūru un Eiropas Savienības valstu valodas.

Latvijas sabiedrībai būs izaicinājums pieļaut vai nepieļaut specifiska anglicisma nonākšanu apritē – rakstīt vienu, izrunāt otru.

Tomēr maz ticams, ka latviešu valodas rakstībā un sarunvalodā popularitāti un stingras tradīcijas ieguvušais eiro tiks nomainīts ar euro. Neraugoties uz to, ka rakstībai visās valodās jābūt vienādai, gan angļu, gan franču valodā vienotās valūtas nosaukumu izrunā citādi – atbilstoši attiecīgo valodu normām un īpatnībām. Un arī latviski šāda izruna gluži vienkārši ir apgrūtinoša balss saitēm un būtībā nemaz nav iespējama. 

Pieļaujams ir eiro, bet euro ieies vēsturē un var kļūt par pirmo gadījumu mūsu valodas ceļā uz izrunas neatbilstību rakstībai, kā tas plaši sastopams angļu valodā.

Autors ir starptautiska valodu uzņēmuma Skrivanek Baltic direktora vietnieks