Jaunajai Gruzijas valdībai atliek maz laika darbam, lai panāktu Krievijas armijas izvākšanu no okupētajām teritorijām un NATO integrāciju
Gruzijai vienīgajai no bijušās Padomju Savienības Kaukāza valstīm jebkad ir bijušas nopietnas cerības iestāties NATO. Liela bija iespējamība, ka 2008. gada aprīļa Bukarestes samitā to uzaicinās pievienoties t.s. NATO Darbības plānam (NATO Action Plan), kas aizsāktu oficiālu valsts izvērtēšanu ar domu par oficiālu pievienošanos NATO aliansei. Šajā sammitā, pēc Vācijas un Francijas opozīcijas, Gruzija saņēma solījumu, ka par pievienošanos alianse varētu lemt 2008. gada decembrī, NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā.
Tomēr, kad pienāca 2008. gada decembris, Gruzijas publisko seju bija neglābjami sakropļojis karš ar lielo kaimiņu – Krievijas Federāciju. Pēc okupācijas abos Gruzijas reģionos – Abhāzijā un Dievidosetijā – pretēji 2008. gada pamiera līguma prasībām joprojām atrodas Krievijas Federācijas armija. Abas okupētās teritorijas ir pasludinājušas neatkarību, kuru atzinusi Krievija, Nikaragva, Venecuēla un vēl dažas citas valstis.
ANO un Eiropas Savienība savukārt ir uzsvērušas Gruzijas teritorijas nedalāmības principu. 2011. gada novembrī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs, viesojoties Vladikaukāzā, netālu no Gruzijas robežas paziņoja, ka 2008. gada iebrukums Gruzijā ir apturējis tālāku NATO paplašināšanos bijušajā “padomju” telpā.
Eiropas Padome, 47 valstu cilvēktiesību organizācija, kuras dalībvalstis ir gan Krievija, gan Gruzija, savā pagājušās nedēļas parlamentārajā asamblejā izskatīja ziņojumu par “humanitāro situāciju” Gruzijas okupētajās teritorijās – Dienvidosetijā un Abhāzijā.
Aina, ko redzam ziņojumā, ir drūma, – atrauta no Gruzijas asinsrites, Abhāzija, kādreiz tik pārtikušais, ar skaistu dabu svētītais reģions nīkuļo. Gali reģionā, kas ir pilnībā etnisko gruzīnu apdzīvots, ir oficiāla prasība visus mācību priekšmetus skolās pasniegt krieviski, tomēr krievu valodu zinošu skolotāju trūkst, esošajiem gados vecajiem jāliek eksāmeni krievu valodā un vēsturē.
Krievijas Federācijas armijas klātbūtne abās okupētajās teritorijās palielinās, jo uz tām uz dzīvi pārceļas arī Krievijas militārpersonu ģimenes, kas sagādā papildus spiedienu sociālajai un izglītības infrastruktūrai. Oficiālā Abhāzijas nostāja ir tāda, ka gruzīnu izcelsmes cilvēkiem nav atļauts atgriezties savās mājās, ja viņus iespējams saistīt ar 2008. gada konfliktu, neizvērtējot katra atsevišķa indivīda vainu un atbildību. Abos okupētajos reģionos ir bieži noziedzības un vardarbības gadījumi, tomēr, klātesot tikai Krievijas armijai, neatkarīgs noziedzības problēmu risinājums nav iespējams.
Eiropas Savienības monitoringa misijai, kurai ir mandāts pārraudzīt pēckara seku novēršanu Gruzijā, abās okupētajās teritorijās nav iespējams iekļūt.
Pēc 2012. gada septembra parlamenta vēlēšanām Gruzijas politiskā elite ir sašķelta. Ja 2004. gadā ievēlētā prezidenta Mihaila Saakašvilli vadībā politiskā elite bija vienota modernas, dinamiskas un uz NATO dalību orientētas valsts tēla veidošanā, tagad politisko partiju vidū valda asi konflikti.
Vēl neilgi pirms 2012. gada vēlēšanām prezidenta Saakašvilli partija „Vienotā nacionālā kustība” baudīja lielu popularitāti. Tai svītru pārvilka pāris nedēļas pirms vēlēšanām publiskotie video, kas atainoja vardarbību Gruzijas cietumos. Iepriekšējā prezidenta Saakašvili pretkorupcijas un pretnoziedzības politika nozīmēja, ka ieslodzījumā esošo proporcija Gruzijas sabiedrībā bija tik liela, ka gandrīz katrā ģimenē bija kāds ieslodzītais, tāpēc video izraisīja šoka vilni un ievērojami samazināja VNK izredzes vēlēšanās.
Tas deva milzīgu popularitātes grūdienu Krievijas Federācijā turību ieguvušā, Krievijas gāzes giganta „Gazprom” lielākā individuālā akcionāra Bidzinas Ivanišvili ienākšanai politikā. Ivanišvili tagad ir Gruzijas premjerministrs, un Gruzijas politiskā elite pavada garas stundas savstarpējos kašķos par to, kas ko darīja prezidenta Saakašvilli prezidentūras ziedu gados.
Domām un darbam, lai panāktu Krievijas armijas izvākšanu no okupētajām teritorijām un NATO integrāciju, paliek maz laika.
Autore ir Saeimas deputāte, VIENOTĪBA
Komentāri (59)
ligakalnina 29.01.2013. 17.09
Gruzijas premjers Ivanišvili Davosā ticies ar Medvedevu, un, kā apgalvo nopietni eksperti, tikšanās nebūtu iespējama, ja Krievija nebūtu sagaidījusi no Gruzijas jaunās valdības solījumu atteikties no iestāšanos NATO.
Ivanišvili šokēja visus ar apgalvojumu, ka visi Gruzijas panākumi ir uzpūsti, ka uzņēmējdarbības brīvības ziņā starptautiskais reitings ir uzpūsts, ka situācija investīcijām Gruzijā ir slikta, utt.
Daudzi uzskata, ka tas, ko viņš teica, ir ārkārtīgi izdevīgs vienīgi Krievijai, tikai ne Gruzijai, kurai tie kaitē tiešā veidā, atbaidot investorus, izņemot, dabiski Krievijas investorus.
Ivanišvili uztaisījis miljardus Krievijā, bez Kremļa atbalsta to izdarīt nevarēju.
Nevienu priekšvēlēšanu solījumu Ivanišvili izpildījis nav, toties patreiz Gruzijā parādās īstie politieslodzītie, un viss atgriežas iepriekšējā, “savi čomi visur” līmenī, aizmirsu, ne ta IM, ne ta TM ir Ivanišvili personīgais advokāts, un viss tādā garā.
Runāt par NATO patreiz vispār nereāli, kaut 77% gruzīnu atbalsta Gruzijas iestāšanos NATO, Gruzija strauji griežas Maskavas virzienā.
Un to jau Ivanišvili apstiprināja, kaut netieši, pasakot, ka ārpolitikā viņam piemērs ir Armēnija, kur ir Krievijas kara bāze.
Kas attiecas uz okupētām teritorijām – par tām patreiz cenšas pārāk nepieminēt, bet, Gruzijas tauta nekad to neatzīs, lai kurš arī tur nebūtu pie varas.
7
Dina > ligakalnina 29.01.2013. 18.13
Kurmītis >> dzeris49
Ah, ah, ah vēl tik asariņu nobirdini par „nelieša Ivanišvili” aktivitātēm. Ja gruzīni to grib, lai viņi draudzējas ar Krieviju, nevis Rietumiem. Tā būs VIŅU izvēle un, ņemot vērā viņu atrašanās vietu – musulmaņu tautu ielenkumā – pareiza izvēle. Es nebūt neesmu pārliecināts, ka gruzīniem izdotos atkārtot ebreju fenomenu – izdzīvot kašķējoties ar visiem savie kaimiņiem. Viņi NAV ebreji, viņiem NAV tāda lobija pasaules magnātu aprindās, neviens viņiem nedos TĀDU naudu kā žīdiem un paši pirmie, kas „konkurentiem” uz „starptautisko palīdzību” skābekli nogriezīs, kā reize žīdi arī būs, un galu galā arī krievi nav nekādi arābi. Tieši otrādi – vēsturiski gruzīni ir pateicīgi Krievijai par savas tautas pastāvēšanu kā tādu. Gruzīniem NAV tāda intelektuālā potenciāla, lai etniski sarežģītajā vidē izlavierētu un nesataisīu ziepes. Tas, ka viņi pamanījās pret sevi noskaņot VISAS mazās tautības, kuras dzīvo Gruzijas teritorijā un ar savu uzpūtību izraisīja vairākus lokālos karus, kuros pie tam pamanījās zaudēt, vien jau liecina par to, ka viņiem labāk ir pieturēties pie miera, draudzības un līdzāspastāvēšanas principiem. Un pirmām kārtām ar Krieviju.
Un visādus „padomdevējus” no valstelēm tipa Latvija, kuras pat bez kara un okupācijas ir pamanījušās padirst visu, ko varēja padirst, savu valsti novest līdz sabrukumam un tautu līdz iznīcībai, es vispār viņu vietā pār savas mājas slieksni nelaistu. Visādas sorozīdās salašņas viņus dzīvot mācīs. Acīmredzot Ivanišvili ir pietiekoši naudas, tajā skaitā savas personīgās, lai VIŅA valdības ministri vairs neskraidītu uz Šoroša fondu Gruzija algas dienās pēc piemaksām. Lūk tas gan bija kauns un negods Gruzijai – ka viņu valdību pilnīgi oficiāli uztur starptautisks blēdis, bandīts un finansu žuliks, kura vieta ir cietumā. Ka tik Pindacīšai kā reize šoroša onkulis šo raksteli arī nav pasūtījis … Ja nav, tad viņa pati ir pratusies paplest kārtējo reizi kājas platāk … ir tāda „sieviešu” pasuga, kuras tādā veidā sev iztiku pelna …
0
ligakalnina > ligakalnina 29.01.2013. 17.46
Brīvās vēlēšanās ievēlēts līderis, un tā ir Gruzijas tautas atbildība, nevajag ticēt populistiem.
Tāda pati vai līdzīga situācija ir Ukrainā.
Vispār, tā ir visu nabadzīgu valstu demokrātiju nelaieme – populistu nākšana pie varas demokrātiskā ceļā, ar vēlāku demokrātijas ierobežošanu, un ko ar to darīt, neviens nezina.
No otras puses – daudzi tai Gruzijā arī ticot, ka, uzlabojoties att. ar Krieviju, uzlabosies ekonomiska situācija.
0
ligakalnina > ligakalnina 29.01.2013. 23.50
Jā, un “”Boržomi” jau, it kā, pārdots krievu “investoriem”, perspektīvākais uzņēmums un kādreizējais Gruzijas lepnums, viens no pirmajiem Ivanišvili soļiem.
0
Sandris Maziks > ligakalnina 29.01.2013. 21.20
Talpa Kurmītis
“ka gruzīniem izdotos atkārtot ebreju fenomenu – izdzīvot kašķējoties ar visiem savie kaimiņiem.”
Gruzīniem lieliski izdodas sadzīvot ar saviem kaimiņiem, pat ar naida kurinātājiem, armēņiem.
Nebūtu bijis gruzīnu, kas piebremzēja Turcijas teritoriālās ambīcijas, šodien Kaukāzā nebūtu neviena cilvēces atkrituma.
0
ligakalnina > ligakalnina 29.01.2013. 19.26
“Un visādus „padomdevējus” no valstelēm tipa Latvija, kuras pat bez kara un okupācijas ir pamanījušās padirst visu, ko varēja padirst, savu valsti novest līdz sabrukumam un tautu līdz iznīcībai, es vispār viņu vietā pār savas mājas slieksni nelaistu. Visādas sorozīdās salašņas viņus dzīvot mācīs. Acīmredzot Ivanišvili ir pietiekoši naudas, tajā skaitā savas personīgās, lai VIŅA valdības ministri vairs neskraidītu uz Šoroša fondu…”
————————————–
Vispār, kaut kā neredz tai Latvijā bada cietēju barus, kas lūdz ubagu dāvanas un masveidā mirst badā, tauta neiznīkst, brīvi brauc strādāt uz Eiropu, brīvi atgriežas, kā jau jebkurā civilizētā valstī, darbaspēka migrācija ir pilnīgi normāli, Latvija ir ES un NATO, par ko Gruzija var tikai sapņot, tā ka, ja ne pamācīt, tad padalīties ar pieredzi var, tāpat gan, arī Latvijai būtu daudz ko mācīties no Gruzijas.
Ivanišvili solīja savas naudas miljardu investēt lauksaimniecībā, solīja paaugstināt algas un pensijas, solīja samazināt komunālos – nav izdarījis it neko.
Vispār, arī murgot vajadzētu kaut cik adekvāti.
0
buchamona > ligakalnina 29.01.2013. 18.25
Kurmīt, etniski sarežģīta vide ir Latvijā. Gruzīni vnk neizturēja spriedzi. Mums izdevās no Kremļa paslēpties NATO, Diez, kā mums te klātos, ja mums tas nebūtu izdevies.
0
buchamona > ligakalnina 29.01.2013. 17.27
dzeri. Mūsu valodā runājot :), varu Gruzijā pārņēma putinisti. Kremlis uz mirkli tautai sagrozīja galvu un cauri – uz visiem laikiem. Pietrūka viens solis. Taču viss ir noticis likumīgi, vēlētājiem bija visas tiesības atdoties Kremlim :)
Es to rakstu mūsu neseno sarunu iespaidā, kur mēs abi pārspriedām perspektīvas LR iekšpolitiā :)) Un šajā sakarā jautājums – Ivanišvili, kas viņš ir? Viņš ir vai nav Gruzijas demokrātisko spēku ienaidnieks, jeb tomēr tikai citādi domājošs oponents? :)
0
My Paradise, My Rules 29.01.2013. 17.30
Man rodas skumīgas asociācijas sakarā ar mūsu Latgali, par kuras autonomiju tik ļoti gādā Lindermans un co.
Ceru, ka tās ir slimīgas un nepamatotas.
1
buchamona > My Paradise, My Rules 29.01.2013. 17.39
Ja demokrātiskie spēki Latvijā laicīgi spēs novērtēt savu ienaidnieku, tad nepamatotas. Ja nespēs – pamatotas
0
LAURIS 29.01.2013. 18.19
В Грузии открывают пророссийский фронт, пишет газета «Коммерсант». Экс-министр госбезопасности Грузии Валерий Хабурдзания объявил о планах вернуться на родину для создания «первой по-настоящему пророссийской партии». «Считаю, что пророссийский вектор в грузинской политике должен существовать легально, и с этой целью я в ближайшее время намерен создать партию для открытой конкуренции с проамериканскими силами», – заявил Хабурдзания в интервью радио «Палитра». По его словам, правящая коалиция «Грузинская мечта» миллиардера Бидзины Иванишвили взяла четкую ориентацию на Запад, хотя это абсолютно бесперспективно. «За 20 лет мы должны были понять, что в НАТО и ЕС Грузия никому не нужна. О каком Европейском союзе вы говорите, когда даже Британия готова покинуть его?» – обратился к слушателям Хабурдзания. В то же время, по его мнению, «членство в Евразийском союзе и СНГ не означало бы для Грузии отказа от её суверенитета». Политик уверен: стратегические интересы Москвы и Тбилиси во многом совпадают.
un šis vieglai uzkodai
Российская финансово-промышленная компания «Альфа-Групп» приобрела контрольный пакет акций грузинского предприятия, производящего знаменитую минеральную воду «Боржоми».
1
+1
-4
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > LAURIS 29.01.2013. 18.51
————
Paģirām pēc smagas dropes – operācija “Abrenes atbrīvošana 2020”-?
http://www.youtube.com/watch?v=-qGpQ1ovC8E
0