Repše: Latvijā nodokļi darbaspēkam joprojām par augstu

Patlaban pietrūkst koncentrēšanās viena kopīga un svarīga mērķa sasniegšanai – valsts eksportspējas un ražošanas straujai attīstībai

Latvijā nodokļi darbaspēkam ir par augstu un joprojām nepietiekami tiek stimulēta peļņas reinvestēšana ražošanas attīstībai, tādējādi neļaujot paātrinātu Latvijas attīstību vistuvākajā laikā, kas palielinās cilvēku aizbraukšanu, teikts pirmdien laikrakstā “Diena” publicētajā ekspremjera un biedrības “Latvijas attīstībai” vadītāja Einara Repšes komentārā.

Biedrība esot sākusi diskusiju ciklu par uzlabojumiem Latvijas nodokļu sistēmā, kas veicinātu uzņēmējdarbību un Latvijas attīstību un vienā no pirmajām jau piedalījušies Finanšu ministrijas (FM), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ekonomistu apvienības 2010 pārstāvji, lai gan Repše piebilst, ja piestrādātu cītīgāk, pie viena galda apsēžoties gan FM nodokļu speciālistiem, gan uzņēmēju pārstāvjiem, droši vien varētu atrast, kā vēl iespējams veikt būtiskus uzlabojumus nodokļu sistēmā, vēsta LETA.

“Šķiet, ka šobrīd pietrūkst koncentrēšanās viena kopīga un svarīga mērķa sasniegšanai – valsts eksportspējas un ražošanas straujai attīstībai un šajā gadījumā ir virkne iniciatīvu, kas valstij ir jādara nekavējoties,” uzskata Repše un piebilst, ka jebkurš nodokļu samazinājums pirmajā brīdī rada saspringtu situāciju budžetā, jo, piemēram, darbaspēka nodokļu samazināšana nenozīmē, ka tūlīt izzudīs aplokšņu algas.

Tomēr, pēc viņa domām, vispareizākais būtu konsekventi virzīties uz attīstībā pamatotu un pareizu nodokļu sistēmu, papildu ienākumus Valsts kasē gaidot no ražošanas apjoma palielināšanās.

Diskusijas ceļā nonākts pie secinājuma, ka pirmkārt, ņemot vērā daudzu uzņēmēju teikto, tiek piedāvāts atbrīvot uzņēmumus no ienākuma nodokļa tai peļņas daļai, kas tiek reinvestēta ražošanā. To var darīt vai nu pēc Igaunijas parauga – atbrīvojot reinvestēto peļņu no nodokļa vispār, vai piemērojot palielinātus koeficientus uzņēmumu pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai. Tādā gadījumā amortizācijas koeficients ražošanas līdzekļiem 1,5 būtu jāpalielina līdz trīs, kā arī jānosaka ilgāks termiņš šo koeficientu piemērošanai.

Otrkārt, nozīmīga būtu kapitāla pieejamības veicināšana uzņēmējiem ar atbilstošiem nodokļu politikas instrumentiem, jo bankas pašlaik biznesa kreditēšanā ir atturīgas.

Treškārt, biedrība atbalsta radikālu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu un nodokļa vienkāršošanu, iespējams, pārejot uz vienu vienotu nodokli darbaspēkam. Likme vēl būtu jāvērtē valsts un pašvaldību budžetu kontekstā, kā arī no ēnu ekonomikas apkarošanas efektivitātes viedokļa.

Ceturtkārt, biedrība aicina vienkāršot/unificēt uzņēmējiem pieejamos atbalsta mehānismus, kas tagad ir pārāk sarežģīti un sadrumstaloti. Piektkārt, biedrība atbalsta esošā mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, jo tā veicina uzņēmējdarbību un attīstību, kā arī ir labi sevi parādījusi. Mikrouzņēmumiem praktiski nepastāv nodokļu apiešana un ēnu ekonomika, kas vienlaikus šī nodokļa maksātājiem liek pašiem atbildīgāk domāt par savu nākotni, vecumdienām, mazinot valsts atbildību.

Pēc Repšes domām, ja nepanāks paātrinātu Latvijas attīstību vistuvākajā laikā, cilvēki turpinās aizbraukt un valsts turpinās novājēt.

“Jāatceras, ka organizējošais spēks Latvijas attīstībai ir un būs uzņēmēji, ražotāji. Tieši viņiem šajā brīdī nepieciešams viss iespējamais atbalsts, tostarp veicinošas nodokļu politikas veidā. Uzņēmēji ir tie, kas organizē visa iekšzemes kopprodukta ražošanu un sekmīgi reinvestē aptuveni divas trešdaļas no tā. Valdība neražo neko un pārdala tikai vienu trešo daļu no IKP. Tajā pašā laikā valdība ne vienmēr izturas pietiekami nopietni pret pašas radītiem šķēršļiem sekmīgai, inovatīvai un radošai uzņēmējdarbībai Latvijā,” uzskata Repše.