302 vadošajiem pētniekiem piešķirts ES finansējums 680 miljonu eiro apmērā
Pirmo reizi kopš Eiropas Komisija paziņo finansējuma saņēmējus prestižajiem Eiropas Pētniecības padomes grantiem to vidū ir arī Latvijas zinātnieks Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors un viens no kvantu skaitļošanas vadošajiem pētniekiem pasaulē Andris Ambainis. Viņš nodarbojas ar kvantu ierīču priekšrocību un izmantošanas robežu pētniecību, vēsta EK pārstāvniecība Latvijā.
Otrdien paziņoti finansējuma saņēmēji šiem EK grantiem. Uz finansējumu parasti ir liels konkurss – šogad pretendēja ap 2300 vadošo pētnieku. Eksaktajās un inženierzinātnēs, kur startēja arī Ambaiņa grupa, bija 978 pieteikumi, bet finansējumu piešķīra 136.
Eiropas Pētniecības padomes (EPP) konkursā dotācijas saņems 302 augstākā līmeņa vadošie pētnieki no 24 Eiropas valstīm. Kopumā pētniekiem tiks piešķirti 680 miljoni eiro, informē EK pārstāvniecība.
Finansējums vienam šādam projektam sasniedz 2,5 miljonus eiro, un pētnieki šo summu varēs izmantot, lai savās grupās īstenotu pašas novatoriskākās un progresīvākās idejas.
Projektu klāsts ir ļoti plašs. Zinātnieku grupa no Latvijas apvienos datorzinātni ar fiziku un matemātiku, lai novērtētu kvantu ierīču priekšrocības un izmantošanas robežas.
Šim dotāciju konkursam EPP tika iesniegti ap 2300 pieteikumu, kas ir mazliet vairāk (par 4,5%) nekā pirms gada. Arī konkursa budžets tika nedaudz palielināts, sasniedzot 680 miljonus eiro. Nedaudz pieaudzis finansējuma saņemšanai izraudzīto pētnieku skaits (no 294 uz 302), savukārt veiksmīgo pieteikumu īpatsvars nemainīgi ir 13%.
Dotācijas piešķir jebkuras valstspiederības un vecuma vadošajiem pētniekiem, kuriem ir jauni un vispāratzīti sasniegumi pētniecībā un kuri ir zinātniski neatkarīgi un tiek uzskatīti par vadošiem speciālistiem attiecīgajā jomā. Vairākums veiksmīgo kandidātu ar izpēti nodarbojas lielākajās ES valstīs – Apvienotajā Karalistē, Francijā un Vācijā.
Andris Ambainis dzimis 1975.gada 18.janvārī Daugavpilī. 21 gada vecumā kļuvis par datorzinātņu bakalauru, 22 gadu vecumā – par maģistru un doktoru. 2001.gadā viņš saņēmis datorzinātņu doktora grādu Kalifornijas universitātē Bērklijā. Ambainis strādājis Prinstonas augstāko pētījumu institūtā Ņūdžersijā ASV un Vaterlo Universitātes Kvantu datorikas institūtā Kanādā. Kopš 2009.gada ir LU asociētais profesors.
Ambainis 32 gadu vecumā kļuva par jaunāko akadēmiķi Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē, kā arī 2012.gada Eižena Āriņa balvas datorikā laureātu.
Komentāri (21)
Ieva 22.01.2013. 21.15
Prieks lasít šādu ziņu! Dubultprieks, ka cilvēks, neskatoties uz spožajām karjeras iespējām ASV, tomēr atgriezās Latvijā!
Vienīgi brīnos, ka Ir.lv rakstā, nu tajā, kur dāmām elpa esot aizrāvusies… starp labākajiem Latvijas zinātniekiem Ambaiņa vārds nebija atrodams
0
austrisv 22.01.2013. 16.48
Malači! Man prieks par latviešu zinātniekiem! Lai veicas arī citiem.
Beidzot taču finanses saņem ne tikai no trūcīgā valsts maciņa!
Igaunijā zinātni finansējot arī uzņēmumi
9
austrisv > austrisv 22.01.2013. 17.01
Ja jau saņem no ES fondiem , tad kādēl citu neko nedzird, kā mūžigās zinātnieku vaimanas par zemo valsts finansējumu zinātnei. Bet vai zinātne kaut ko arī dod valsts attīstībai, vai tikai veic pētījumus fundamentālajās zinātnēs?
Kas saņem no zinātnes kādu labumu?
0
austrisv > austrisv 22.01.2013. 18.01
Un vai Silavu arī papildus finansē LVM?
Gan jau tādi pakalpiņi arī tā Silava ir, jo ko jaunu izpētīs kā mežus audzēt, ja tik milzīga izcirsto mežu daļa netiek apmežota , bet atstāta dabiskajai ataudzēšanai, un kvalitatīvu P un E audžu vietā mežus pārņem A un BA!
0
niprais3 > austrisv 22.01.2013. 18.47
Protams, ka finansē, kā gan citādi. Laikam jau vispārējā negatīvisma apstākļos būs pagrūti radīt ticību, ka Silava nodarbojas ne tikai ar ieteikumu izstrādi egļu un priežu audžu dabiskai aizstāšanai ar alkšņiem. :) Bet nodarbojas. Tomēr raugās uz mežu nevis kā uz pielūdzamu svētnīcu, bet kā izmantojamam dabas resursu. Labi, lai Silava paliek, tabulā varat izlasīt daudz dažādu nosaukumu.
0
juhans > austrisv 22.01.2013. 22.26
TomsA
Jā, paldies Jūsu norāde ir laba. Tomēr pēc šīs tabulas nav iespējams gūt priekšstatu par projektiem, kā Jūs apgalvojiet, “cik tie valstij derīgi”, izņemot tos dažus, kuriem kā līdzistrādātājs minēts konkrēts ražošanas uzņēmums, piemēram, Grindeks.
0
niprais3 > austrisv 22.01.2013. 16.58
Cienījamā kundze, zinātne Latvijā naudu no Eiropas fondiem saņem visu laiku, turklāt diezgan pamatīgu. Ja tam klāt nāktu atbilstošs valsts finansējums…
0
niprais3 > austrisv 22.01.2013. 17.35
Dati ir publiski, piemēram, šajā lappusē varat vērt vaļā ekseļa tabulu un skatīties, kādi projekti tiek finansēti un cik tie valstij derīgi.
http://sf.viaa.gov.lv/lat/zinatne/zinatnes_apakshsad/?tl_id=13944&tls_id=11484
0
Bulkujānis www.lasma > austrisv 23.01.2013. 01.07
Par “erafiem” – precīzi: “.. bieži darbam ar projektiem atvēlot vairāk laika un uzmanības, nekā pašai zinātniskajai darbībai.” Un tas vēl ir ļoti maigi pateikts.
0
niprais3 > austrisv 22.01.2013. 17.28
Tādēļ neko citu nedzird, ka valsts finansējums tiešām ir zems un nevar zinātni pabarot ar ES naudām vien. Protams, ir virkne nozaru, kas dod ieguldījumu valsts attīstībā un tiek finansētas kopīgi no ES fondiem un Latvijas uzņēmumiem. Taču dažkārt tas tikai nāk par ļaunu labajai slavai, piemēram, mežu institūtu “Silava” daudzi uzskata par ļauno Latvijas mežu izcirtēju pakalpiņiem. Kaut gan viņi pēta, kā vairāk izaudzēt, kā saimnieciskāk izmantot un radīt lielāku pievienoto vērtību. Ar fundamentālajiem pētījumiem ir smagāk, tomēr arī tiem Eiropa iedod.
0
Māris Engers > austrisv 22.01.2013. 22.56
runājot par valsts finansējumu zinātnei. jā, “Eiropas naudas” daudzums Lavijas zinātnē nudien ir vērā ņemams. tomēr ir vairākas nianses.
pirmkārt – šī nauda paredzēta konkrētiem pētījumiem. tik tālu viss kārtībā, vai ne? bet tādas lietas kā apkure un elektrība par pētījumiem īsti saucamas nebūtu. lai arī cik nožlēlojami tas izklausās, bet ir institūti, kur ar tik elementārām lietām tiešām ir problēmas! var jau piesaukt entuziasmu, bet, ja laboratorijā jāvelk cimdi, tad zinātni neko diži nepabīdīsi. tas pats attiecas uz, piemēram, datoriem – bieži redzamas paradoksālas situācijas, kur mērījums tiek veikts uz tūkstošiem latu vērtas iekārtas, un tad dati apstrādāti lūznī, kas knapi velk win 98.
otrkārt – veidojas kropļota zinātnes aina, kurā pētnieki daudz pūļu pieliek tam, lai tiktu pie projektu naudas; bieži darbam ar projektiem atvēlot vairāk laika un uzmanības, nekā pašai zinātniskajai darbībai. proti: ir nevis tā, ka pētnieki strādā (par valsts naudu), līdz nonāk pie kādas idejas, un tad tai dabū finansējumu no Eiropas, bet tā, ka visi izmisīgi raujas pie eraf-iem, kas kaitē zinātniskā darba kvalitātei. jo darba mērķis ir ne vairs zinātnisks sasniegums, bet ķeksis projekta atskaitē. attiecīgi, protams, samazinās arī finansējums “labajiem” projektiem, kā arī pašu labo, vērtīgo projektu skaits – iespēja kādu laiku strādāt, lai pārliecinātos, vai pētījums ir turpināšanas vērts, atkrīt, jo nauda gluži vienkārši beidzas un nepieciešams nākamais erafs.
treškārt – stabilitāte. naudas plūsma no Eiropas nav nepārtraukta. ja nu uz gadu šis finansējums pazūd (konkrēti runāju par nākamo gadu), ko tad? teikt zinātniekam, kam kādā citā valstī piedāvā gluži labu algu, lai gadu padzīvo no ietaupījumiem?
0
Andris 22.01.2013. 20.57
No sirds priecājos. Lai Jums, Ambaiņa kungs, veiksmīgs tālākceļš! Un lai Latvijā būtu daudz pasaules līmeņa jauno, kuri darbojas visdažādākajās zinātņu jomās. Jo gudras smadzenes ir vienīgais un visvērtīgākais Latvijas “izraktenis”, tikai valsts naudasmaka turētāji diemžēl joprojām neredz tālāk par savu degungalu.
0