Pirmoreiz Latvijas zinātnieks saņem EK pētniecības naudu

niprais3 > austrisv 22.01.2013. 16.58

Cienījamā kundze, zinātne Latvijā naudu no Eiropas fondiem saņem visu laiku, turklāt diezgan pamatīgu. Ja tam klāt nāktu atbilstošs valsts finansējums…

+2

-1

Atbildēt

0

austrisv > austrisv 22.01.2013. 17.01

Ja jau saņem no ES fondiem , tad kādēl citu neko nedzird, kā mūžigās zinātnieku vaimanas par zemo valsts finansējumu zinātnei. Bet vai zinātne kaut ko arī dod valsts attīstībai, vai tikai veic pētījumus fundamentālajās zinātnēs?
Kas saņem no zinātnes kādu labumu?

+1

-6

Atbildēt

0

niprais3 > austrisv 22.01.2013. 17.28

Tādēļ neko citu nedzird, ka valsts finansējums tiešām ir zems un nevar zinātni pabarot ar ES naudām vien. Protams, ir virkne nozaru, kas dod ieguldījumu valsts attīstībā un tiek finansētas kopīgi no ES fondiem un Latvijas uzņēmumiem. Taču dažkārt tas tikai nāk par ļaunu labajai slavai, piemēram, mežu institūtu “Silava” daudzi uzskata par ļauno Latvijas mežu izcirtēju pakalpiņiem. Kaut gan viņi pēta, kā vairāk izaudzēt, kā saimnieciskāk izmantot un radīt lielāku pievienoto vērtību. Ar fundamentālajiem pētījumiem ir smagāk, tomēr arī tiem Eiropa iedod.

+3

-1

Atbildēt

0

niprais3 > austrisv 22.01.2013. 17.35

Dati ir publiski, piemēram, šajā lappusē varat vērt vaļā ekseļa tabulu un skatīties, kādi projekti tiek finansēti un cik tie valstij derīgi.
http://sf.viaa.gov.lv/lat/zinatne/zinatnes_apakshsad/?tl_id=13944&tls_id=11484

+1

0

Atbildēt

0

austrisv > austrisv 22.01.2013. 18.01

Un vai Silavu arī papildus finansē LVM?
Gan jau tādi pakalpiņi arī tā Silava ir, jo ko jaunu izpētīs kā mežus audzēt, ja tik milzīga izcirsto mežu daļa netiek apmežota , bet atstāta dabiskajai ataudzēšanai, un kvalitatīvu P un E audžu vietā mežus pārņem A un BA!

0

-2

Atbildēt

0

niprais3 > austrisv 22.01.2013. 18.47

Protams, ka finansē, kā gan citādi. Laikam jau vispārējā negatīvisma apstākļos būs pagrūti radīt ticību, ka Silava nodarbojas ne tikai ar ieteikumu izstrādi egļu un priežu audžu dabiskai aizstāšanai ar alkšņiem. :) Bet nodarbojas. Tomēr raugās uz mežu nevis kā uz pielūdzamu svētnīcu, bet kā izmantojamam dabas resursu. Labi, lai Silava paliek, tabulā varat izlasīt daudz dažādu nosaukumu.

0

-1

Atbildēt

0

juhans > austrisv 22.01.2013. 22.26

TomsA
Jā, paldies Jūsu norāde ir laba. Tomēr pēc šīs tabulas nav iespējams gūt priekšstatu par projektiem, kā Jūs apgalvojiet, “cik tie valstij derīgi”, izņemot tos dažus, kuriem kā līdzistrādātājs minēts konkrēts ražošanas uzņēmums, piemēram, Grindeks.

+1

-1

Atbildēt

0

Māris Engers > austrisv 22.01.2013. 22.56

runājot par valsts finansējumu zinātnei. jā, “Eiropas naudas” daudzums Lavijas zinātnē nudien ir vērā ņemams. tomēr ir vairākas nianses.

pirmkārt – šī nauda paredzēta konkrētiem pētījumiem. tik tālu viss kārtībā, vai ne? bet tādas lietas kā apkure un elektrība par pētījumiem īsti saucamas nebūtu. lai arī cik nožlēlojami tas izklausās, bet ir institūti, kur ar tik elementārām lietām tiešām ir problēmas! var jau piesaukt entuziasmu, bet, ja laboratorijā jāvelk cimdi, tad zinātni neko diži nepabīdīsi. tas pats attiecas uz, piemēram, datoriem – bieži redzamas paradoksālas situācijas, kur mērījums tiek veikts uz tūkstošiem latu vērtas iekārtas, un tad dati apstrādāti lūznī, kas knapi velk win 98.

otrkārt – veidojas kropļota zinātnes aina, kurā pētnieki daudz pūļu pieliek tam, lai tiktu pie projektu naudas; bieži darbam ar projektiem atvēlot vairāk laika un uzmanības, nekā pašai zinātniskajai darbībai. proti: ir nevis tā, ka pētnieki strādā (par valsts naudu), līdz nonāk pie kādas idejas, un tad tai dabū finansējumu no Eiropas, bet tā, ka visi izmisīgi raujas pie eraf-iem, kas kaitē zinātniskā darba kvalitātei. jo darba mērķis ir ne vairs zinātnisks sasniegums, bet ķeksis projekta atskaitē. attiecīgi, protams, samazinās arī finansējums “labajiem” projektiem, kā arī pašu labo, vērtīgo projektu skaits – iespēja kādu laiku strādāt, lai pārliecinātos, vai pētījums ir turpināšanas vērts, atkrīt, jo nauda gluži vienkārši beidzas un nepieciešams nākamais erafs.

treškārt – stabilitāte. naudas plūsma no Eiropas nav nepārtraukta. ja nu uz gadu šis finansējums pazūd (konkrēti runāju par nākamo gadu), ko tad? teikt zinātniekam, kam kādā citā valstī piedāvā gluži labu algu, lai gadu padzīvo no ietaupījumiem?

+3

-1

Atbildēt

0

Bulkujānis www.lasma > austrisv 23.01.2013. 01.07

Par “erafiem” – precīzi: “.. bieži darbam ar projektiem atvēlot vairāk laika un uzmanības, nekā pašai zinātniskajai darbībai.” Un tas vēl ir ļoti maigi pateikts.

+1

0

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam