Latvijā atrasts vērtīgs sudraba senlietu depozīts nonāk pie igauņiem

Muzejiem trūkst naudas, lai atpirktu senlietas. Saeima groza likumu

Latvijas muzejiem gar degunu aizgājis kāds pērnruden amatierarheologa jeb mantrača atrasts tūkstošiem latu vērts sudraba stienīšu un senu monētu depozīts, jo muzejiem nav bijis naudas, par ko to iegādāties, vēsta laikraksts “Diena”. Atradums nonācis kāda igauņu privātkolekcionāra īpašumā.

Avīze raksta, ka oktobrī kāds Latvijas mantracis esot atradis apjomīgu sudraba depozītu, ko piedāvājis iegādāties Latvijas muzejiem par 40 000 eiro.

Lai šādi gadījumi neatkārtotos, turpmāk to varētu novērst Saeimas neilgi pirms Ziemassvētkiem galīgajā lasījumā apstiprinātās izmaiņas likumā “Par Kultūras pieminekļu aizsardzību”. Kad tās stāsies spēkā, visas zemē gulošās senlietas, kas vecākas par XVII gadsimtu, automātiski piederēs valstij un to atradējiem par tirgošanos nāksies atbildēt likuma priekšā.

Līdz šim Latvijas likumdošanā par senlietām pastāvēja “pelēkā zona” – oficiāli atzītos kultūras pieminekļos ar arheoloģiju drīkstēja nodarboties tikai attiecīgo atļauju saņēmēji. Uz citur atrastām senlietām pārsvarā tika attiecināts ierastais Civillikuma formulējums, ka atrastā manta pieder zemes īpašniekam un atradējam. Jaunais formulējums, ka jebkura senlieta, kas vecāka par XVII gadsimtu, pieder valstij, nozīmēs to, ka, atrodot senlietu, uzreiz par to jāziņo akreditētam muzejam.

Laikraksts vēsta, ka tas nozīmēs – jebkuru nedeklarētu monētu vai citu senlietu, kura izlikta pārdošanā, varēs konfiscēt, tas novērsīs mantraču iespējas izsaimniekot Latvijas kultūras mantojumu, nebaidoties no likumsargiem.

Ideja, ko atbalstīja paši amatierarheologi, ka šā vaļasprieka piekopēji būtu jālicencē, nav guvusi atbalstu, jo VKPAI ieskatā būtu pārāk grūti realizējama.