Sudraba sev vietu valsts pārvaldē neredz

Cilvēki darbu valsts pārvaldē pametot tāpēc, ka nespējot atrasties bezjēdzīgā vidē

Valsts kontroliere Inguna Sudraba joprojām konkrēti neatklāj, ko darīs pēc amata pilnvaru termiņa beigām, taču skaidri norāda, ka valsts pārvaldē darbu neturpinās.

“Jau strādājot Finanšu ministrijā, es redzēju visu valsts pārvaldi lielā mērogā. Valsts kontrolē tas mērogs ir maksimums. Nav cita amata valsts pārvaldē, kur šādā mērogā varētu strādāt,” intervijā aģentūrai LETA sacīja valsts kontroliere.

Vēl viens apsvērums, kāpēc viņa sev neredz amatu valsts pārvaldē, ir iepriekš par valsts iestādēm pieņemtie lēmumi saistībā ar tajās veiktajām revīzijām. “Un mana profesionālā ētika neļauj iet strādāt kaut kur, par ko es esmu pieņēmusi lēmumu, būdama šajā amatā. Es esmu pieņēmusi lēmumus par visu valsts pārvaldes darbu,” viņa skaidroja.

Savukārt trešais iemesls, kas esot visi apsvērumi kopā, ir darba organizācija valsts pārvaldē, proti, Sudraba nevar strādāt sistēmā, kur darbs notiek pretēji viņas principiem.

Valsts kontroliere Sudraba pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē. Intervijā Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.

“Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties,” sacīja valsts kontroliere.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

Viņasprāt, tieši tas demotivē cilvēkus un ir vēl viens no iemesliem, kāpēc liela daļa cilvēku pamet darbu valsts pārvaldē – tā ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Sudraba arī kritizēja valsts pārvaldi, ka tā nav uz rezultātu orientēta un tajā nepastāv atbildība par rezultāta sasniegšanu. Jautāta, vai Valsts kancelejas izstrādātā cilvēkresursu koncepcija varētu mainīt situāciju valsts pārvaldē, Sudraba skaidroja, ka vispirms visam darbam ir jābūt organizētam tā, ka ir kopējas stratēģijas, izvirzītie mērķi, sasniedzamie rezultāti.

“Ar pašu cilvēkresursu procesu nevar izmainīt darba plānošanu un organizāciju valsts pārvaldē. Cilvēkresursi ir jāvirza jau izvirzītu mērķu sasniegšanai. Ja ir zināmi mērķi un sasniedzamie rezultāti, tad ar cilvēkresursu procesu saprot, kādi resursi tam ir vajadzīgi, kādas kompetences nepieciešamas, kā darbiniekus motivēt un novērtēt, kā pareizi izvirzīt uzdevumus,” teica valsts kontroliere.

Vaicāta, vai varētu būt kāds viņai piemērots amats kādā no Eiropas Savienības institūcijām vai privātajā sfērā, Sudraba konkrētu atbildi nesniedza, bet noteica, ka laikā, kamēr vēl pilda pašreizējos pienākumus, viņa neiedziļinās citos darba piedāvājumos.

“To liedz mana profesionālā ētika un būtība, lai es jau tagad nodarbotos ar konkrētiem darba piedāvājumiem. Es varu atbildēt, ko es skaidri zinu, ko nedarīšu, bet tālāk izprast, kas tas ir – vai tas ir privātais sektors, vai starptautiskos mērogos, es tam vēl neesmu veltījusi laiku,” noteica kontroliere.