Līdz 2016.gadam varam cerēt uz paplašinātu eirozonu no Polijas līdz Igaunijai
Bērnībā zināju tādu spēli „galva vai aste”. Metot gaisā monētu, bija jāuzmin, ar kuru pusi uz augšu tā nokritīs. Tas bija sava veida azarts, jo nevarēja skaidri zināt, kā monēta nokritīs. Laimes spēle. Diskutējot par eiro ieviešanu Latvijā, jāatceras, ka tā nav nekāda laimes spēle. Skaidri jāapzinās, kāds būs rezultāts, savā ziņā tas ir „būt vai nebūt” jautājums.
Argumenti par labu eiro ieviešanai balstās stingrā loģikā. Pilnībā varu pievienoties komponista Pētera Vaska uzskatiem, ka te faktiski ir runa par mūsu ģeopolitisko izvēli. Atliekot lēmumu par Latvijas pievienošanos eirozonai, mēs dotu stipru mājienu, ka pagriežam muguru tālākai integrācijai Eiropā. Kā bijušais aizsardzības ministrs es uzskatu – jo vairākās jomās mēs esam piesaistīti Eiroatlantijas telpai, jo drošāk ir Latvijai.
Kopīgā valūta, tāpat kā kolektīvā aizsardzība, stiprina valsts saites ar mūsu rietumu partneriem. Arī tas, ka Vācija pilnībā atbalsta Latvijas virzību uz eiro, manuprāt, ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā Vācijas vadošo lomu šodienas Eiropā.
Labi, ka Saeimas vairākums ir konceptuāli atbalstījis valdības eiro kursu – pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī. Latvija ir maza, atvērta, bet diemžēl viegli ievainojama ekonomika. Mūsu lats nav tik spēcīgs kā Zviedrijas vai Dānijas krona, nemaz nerunājot par Lielbritānijas sterliņa mārciņu. Šīs valstis ir gadiem stiprinājušas savas valūtas, tām ir daudz spēcīgākas ekonomikas un liela pieredze savu valūtu aizstāvēt brīvajā tirgū. Tādēļ nevar šo valstu lēmumu nepievienoties eirozonai tik vienkārši pielīdzināt mūsu situācijai.
Ir arī daudz tīri praktisku iemeslu, kādēļ eiro mums ir ērtāka un izdevīgāka valūta. Nesen ar automašīnu dodoties no Rīgas uz savu jauno darba vietu Budapeštā, mēs ar sievu ceļā līdz Ungārijai šķērsojām četras Eiropas Savienības valsts – Lietuvu, Poliju, Čehiju un Slovākiju. Tikai viena no tām, Slovākija, lieto eiro valūtu. Arī Ungārija, tāpat kā Latvija, patlaban atrodas ārpus eirozonas.
Praktisko pieredzi, kā tas ir, kad katrai valstij ir sava valūta, varējām izjust uz savas ādas. Lai arī mūsdienu atvērtajā pasaulē var brīvi ceļot pa visu Eiropu, bieži vien nebija vēlēšanās pat apstāties, lai iedzertu kafijas tasi, jo grūti saprast, cik kurā vietā kas maksā. Viesnīcā Polijā prasīju, kāda cena ēdienam ir eiro valūtā, jo ar zlotu konvertēšanu īsti nevedās. Labi vismaz, ka daudzviet var izmantot kredīkartes, taču ne vienmēr. Ceļojuma beigās kabatas bija pilnas ar neskaitāmām monētām no sešām valstīm, kas iegūtas naudas maiņā. Zināju to, ka vienīgi eiro monētas varēšu izmantot arī citur, kaut vai, piemēram, aizceļojot no Budapeštas uz Vīni.
Ungārijas ekonomiskā situācija šobrīd neļauj domāt par drīzu pievienošanos eirozonai, jo daži priekšnoteikumi tam, piemēram, valsts parāda apjoms, kas šajā valstī ir samērā liels, tuvākajā laikā nebūs tik viegli sasniedzami. Patlaban Ungārijas valdība vēl izskata iespēju izmantot tai pirms gada piedāvāto aizdevumu no Starptautiskā valūtas fonda.
Turklāt Ungārijas pārmērīgais budžeta deficīta lielums arī šogad radīja ekonomiskas problēmas ES ietvaros, kad dalībvalstis šo jautājumu izskatīja finanšu ministru padomē. Ungārijas forints arī nav piesaistīts pie eiro atšķirībā no mūsu lata. Pēdējos gados tas ir novedis pie lielākām valūtas svārstībām, kā arī ievērojamas inflācijas. Šie fakti kopumā negatīvi ietekmē valūtas tirgu uzticību un finansiālo situāciju valstī.
Interesanti ir vērot jaunākās tendences Polijā. Pēdējās ziņas liecina, ka arī Polija nevēlas palikt ārpus ES kodola valstu grupas, kas ir galvenās lēmumu pieņēmējas, tāpēc arī poļi sāk domāt, ka līdz 2016.gadam vajadzētu pievienoties eirozonai.
Tas tikai pierāda, ka Dombrovska vadīto valdību konsekventais lēmums par pievienošanos eirozonai 2014.gadā ir attaisnojies un tā ir bijusi pareiza stratēģija. Izskatās, ka arī Lietuvas jaunā valdība raugās uz pievienošanos eirozonai vistuvākajā laikā.
Tātad līdz 2016.gadam varam cerēt uz paplašinātu eirozonu no Polijas līdz Igaunijai. Tas vieš cerību, ka pēc trim četriem gadiem mūsu kabatas nebūs tik pilnas ar daudz sīkām monētām. Nebūs vairs jāzīlē, vai monēta nokritīs vēlamajā pusē.
Autors ir Latvijas vēstnieks Ungārijā
Komentāri (67)
buchamona 19.12.2012. 09.56
Autors rakstā visu raksta pareizi, tikai varbūt akcentus salikt vajadzēja nedaudz savādāk. Par ceļošanu un daudzajām sīknaudām varēja pieminēt garām ejot, vienā teikumā :), bet vairāk akcentēt vajadzēja tādus argumumentus, kā mūsu ģeopolitiskā izvēle ( ne velti SC kongresā virzība uz eiro radīja tādu satraukumu) un arī par to, ka kopēja valūta ir tāda pati drošības sistēma mūsu ekonomikai, kā dalība NATO ir garants mūsu valsts pastāvēšanai vispār. Bez NATO sen jau mēs būtu pievienoti atpakaļ Krievijai, vai vismaz Latgale vairs nebūtu Latvijas sastāvdaļa. Ja neiekļausimies eiro zonā, tas pats notiks ar mūsu latu, vai arī mums nāksies pielikt pūles no kurām varētu izbēgt, lai aizstāvētu latu no rubļa uzbrukumiem un arī eiro ar mums daudz necermonēsies brīvā tirgus apstākļos.
Un pats savrīgākais – tur kur rakstā tiek runāts par to, ka pieņemt lēmumu – būt Latvijai eirozonā, vai nebūt – tā tiešām nav laimes spēle, vajadzēja akcentēt, ka uz tiem cilvēkiem – mūsu deputātiem, kuriem ir tas jāizlemj (praktiski tas nozīmīe nobalsot ” par” eiro), gulstas milzu atbildība. Šiem cilvēkiem ir jāuzdod sev jautājums – kā es atbildēšu, ar ko es atbildēšu, kā es varēšu izpirkt savu vainu, ja manas rīcības dēļ Latvijas valstij tiks nodarīts nelabojams kaitējums, proti – Latvija paliks ārpus eirozonas. Kā arī tos deputātus, kuri būs nobalsojuši ” pret” sabiedrībai nevajadzētu izlaist no sava redzes loka.
Ir jau arī sava deva humora šajā strīdā – būt vai nebūt Latvijai eiro. Tie cilvēki, kuriem varam pateikt paldies, ka Latvija tika ārā no krīzes visi vienā balsī saka, ka, lai nostiprinātu mūsu ekonomiku, nākošais solis Latvijai ir – stāšanās eiro zonā, savkārt tie, par kuriem krīzes laikā nevienu vārdu nedzirdējām, kā piemēram par vienu otru ZZS deputātu, vai vēl kādu ” ekspertu” :) Viņi tagad tie galvenie ” oponenti” :) un ir pat gatavi biedroties ar SC ” lata aizstāvju grupu” :), lai tikai būtu skatuve no kuras papļāpāt par gudrām lietām, no kurām viņi paši ne vārda nesaprot
17
Sanšains > buchamona 19.12.2012. 11.32
riņķī apkārt:
Tava komenta ” apakšā” ir pārliecība, ka ” kādam” ļoti vajag, lai Latvija iestātos eirozonā, tā pat, kā kādam ļoti vajadzēja, lai mēs iestātos ES.
===============================
Jā, es šajā “cukura epizodē” saskatu tieši to: “kādam”, piemēram, veco Eiropas Savienības valstu cukura ražotājiem, vajadzēja, lai
1. Latvijā tiek pārtraukta cukura ražošana.
2. Latvija atrodas vienā tirgū ar šiem pašiem veco Eiropas Savienības valstu ražotājiem – un tas nav tirgus ar PASAULES CENĀM, kaut gan tieši šāds arguments skanēja jo bieži. (Patērētāji neko nav ieguvuši, toties zaudējuši ir visi tie, kuri strādāja rūpnīcās un audzēja cukurbietes)
Kas attiecas uz cukura fabriku īpašnieku vainošanu, par to, ka viņi nav domājuši valstiski, bet gan ļāvušies dāsnajām kompensācijām (kas turklāt nebūs mūžīgas) – nezinu, citās situācijās ko līdzīgu varbūt dēvētu par uzpirkšanu vai korupciju. Varbūt to var salīdzināt arī ar politiķu uzpirkšanu – izvēlies vienu, divus, no kuriem viss atkarīgs, piesoli naudu, kas indivīdam šķiet liela, un lieta darīta.
Tu neesi sajūsmā par mūsu dalību Eiropas Savienībā
=============================
Es neesmu sajūsmā par jūsmīgu, naivu, paļāvīgu domāšanu “rozā pleķu” kategorijās. Es esmu par patstāvīgu spriestspēju un lemtspēju, ik brīdi AGRESĪVI un gudri aizstāvot savas intereses. Vienalga, vai attiecībās ar “ienaidniekiem” Austrumos, vai “draugiem” Rietumos.
0
Sanšains > buchamona 19.12.2012. 11.06
riņķī apkārt:
kopēja valūta ir tāda pati drošības sistēma mūsu ekonomikai, kā dalība NATO ir garants mūsu valsts pastāvēšanai vispār
==========================================
Vai atceraties cukura ražošanas epopeju? Mūsu toreizējā “drošības sistēma” (Eiropas Savienība) mums piedāvāja pārtraukt ražošanu – un mums lielu iebildumu nebija, iebilda tikai tumsoņas un atpakaļrāpuļi.
Mums pārējiem – tiem, kuri nākotnē skatās skaidru un pragmatisku prātu – viss bija saprotams un pieņemams, jo Latvijā taču nevar cukuru saražot tik lēti, kā to dara Brazīlijā.
Bet te pavisam svaiga informācija – Inguna Gulbe intervijā Latvijas Radio 1, aizvakar, 17. decembrī, plkst. 18.30 atklāj, ka, izrādās, nav un nebūs mums nekādas pasaules lētās cenas:
“Mēs no kvotu sistēmas [kas neļauj ražot kuram katram, un kuras dēļ Latvijā cukuru vairs NERAŽO] neesam ieguvēji.
Eiropas Savienībā ir šī mākslīgi uzturētā augstā cena. Oktobrī Eiropas Savienībā cukurs maksāja 708 euro (496 Ls) tonnā , kad pasaules cena bija 566 dolāri (302 Ls) par tonnu”.
Savukārt Laimdota Straujuma saka tā:
“Reforma bija kļūdaina, tās mērķi netika sasniegti, un Latvija, kā arī citas valstis, pasteidzās ar cukura fabriku slēgšanu. ES ne tikai Latvijai, bet arī daudzām valstīm samazināja cukura ražošanu, to būtībā likvidējot, līdz ar to valstis savas ražotnes slēdza. Tomēr jāatzīst, ka ES piedāvātie kompensējošie maksājumi cukurbiešu audzētājiem bija ļoti pievilcīgi,” sacīja Straujuma. http://www.nozare.lv/business/top/86DF8428-4F20-4C40-AB67-E8AD40E75FF6/
Vai tiešām REFORMA BIJA KĻŪDAINA? Nedomāju vis. Tā bija pārdomāta un bija citu valstu, tostarp bez-euro Dānijas ražotāju interesēs.
Tiktāl par “mums izdevīgo” Eiropas Savienības (un, protams, “euro kluba”) ekonomisko politiku šajā aspektā. Bet kas mūs sagaida nākotnē?
“Pie manis ir vērsušies vairāku valstu, galvenokārt KRIEVIJAS, potenciālie investori, izrādot interesi par iespēju Latvijā atjaunot cukura ražošanu un būvēt jaunu rūpnīcu. Ja kāds ir gatavs uzcelt jaunu modernu rūpnīcu, noteikti arī zemnieki būs gatavi audzēt cukurbietes,” sacīja Gulbe. [turpat – http://www.nozare.lv/business/top/86DF8428-4F20-4C40-AB67-E8AD40E75FF6/ ]
Tātad šajā epizodē mēs skaidri redzam tādu notikumu virkni, par kuru burkšķ tikai tumsoņas, kuriem parasti nepatīk arī Soross un praidi:
1. Eiropas Savienības politika var būt arī ļaunums Latvijas ekonomikai.
2. Eiropas Savienības politika mūs ne tikai nepasargā no Krievijas ietekmes, bet dažās situācijas to pat var pastiprināt.
Un tikai, lūdzu, nevajag teikt, ka “viss būs atkarīgs no mums pašiem”! Vispārējais (piemēram, šeit “Ir” komentāros redzamais) noskaņojums “lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks” skaidri parāda, ka letiņu vairums ar skubu vēlas atteikties no iespējas kaut ko lemt pašiem. Jo mazāk jālemj pašiem, jo ērtāka, treknāka dzīvošana.
0
efeja60 > buchamona 19.12.2012. 18.01
Ieliku Harim +, bet pieauga mīnusi, artuculam ieliku -, bet pieauga plusi. ir.lv taisa pr.
0
Sandris Maziks > buchamona 19.12.2012. 22.55
Normunds
Ja šķiet, ka visa pasaule ir neadekvāta, padomā, varbūt pats tāds esi!!!
0
manatuja > buchamona 19.12.2012. 13.52
Tieshi taa, taa siknaudas un celojume ertibas piemineshana man vienkarshi tracina it ka visa latvija to vien dara ka celo un no taa dzivotu. Jaasak skaidrot ar globalo situaciju pasaulee un musu patreizejo stavokli tajaa.
Krievijas arpolitikas izstradatajam programmam, kur melns uz balta uzrakstits izmatojot krievalodigos istenot dalu no saviem geopolitiskajiem merkiem.
Ta ka daudzi Latvija saprot, kas ir hokejs izkaidrosho taa Katrai no mainam, kas nak Laukuma ir veicams konkrets uzdevums, kadam iemest ripu, kadam neitralizet pretinieka vadosho mainu, kadiem vienkarshi iedzit borta un jo stiprak jo labak.
Mes loti vienkarshi varam idettificejam katra lomu speles laukuma SC, Lindermans un Co, Nepilsonu Kongress utt, jo komandas strategija ir aprakstita krievijas arpolitikas dokumentos, kas ir publiski piejami.
0
nefratete > buchamona 19.12.2012. 22.53
KOmentārs Harim domāts.
0
Sandris Maziks > buchamona 19.12.2012. 12.20
Haris
“piesoli naudu, kas indivīdam šķiet liela, un lieta darīta.”
ES naudu nepiesolīja ražotājiem vai audzētajiem, to piedāvāja valstij. Tā bija Rozes vadītā ZM, Šlesera-Kalvīša valdībā, kas nogremdēja cukura nozari un, protams, fabriku īpašnieki, kas gatavu biznesu nomainīja pret perversām izpriecām, greznumlietām, jahtām un mašīnām.
0
Mareks > buchamona 20.12.2012. 22.43
Skaisti. Izvēle.
Ko Jūs labāk vēlaties? Žņaudzējčūskas žņaugos tik nožņaugtam, vai krokodīla rīklē saplosītam.
Kādas tiesības Eiropai bija uzstādīt jelkādus nosacījumus Latvijai par funkcionējošu nozari?
Ja reiz citiem maksā, tad jāmaksā arī Latvijai.
Ja nemaksā, tad nemaksā nevienam.
Drīz Eiropa pieņems lēmumu, ka mums jāizcērt visi meži, un atradīsies klaķieris, kas teiks, ka viss ir demokrātiski un korekti.
Bija pat izvēle.
0
Mareks > buchamona 20.12.2012. 23.36
Visu cieņu, tas ir perfekti:
1. Eiropas Savienības politika var būt arī ļaunums Latvijas ekonomikai.
2. Eiropas Savienības politika mūs ne tikai nepasargā no Krievijas ietekmes, bet dažās situācijas to pat var pastiprināt.
0
buchamona > buchamona 19.12.2012. 11.48
Hari. Vispirms jau – es neliktu pēdiņās jēdzienu – ienaidnieks- ja runa ir par Krieviju, tā pat kā es neliktu pēdiņās jēdzienu – draugs, ja runājam par ES valstīm, vai ASV. Par to, ka ” agresīvi” ir jāaizstāv savas pozīcijas, piekrītu, ja šai agresijai ir pamats un attaisnojums. Taču ir situācijas, kad sarunas partneris vnk paraustīs plecus un aizies savus ceļus tālāk, kā tas būs jautājumā ar eiro. Padomā loģiski, kā, piemēram, Vācijas nodokļu maksātājs attiecas pret mūsu vēlmēm iestāties eirozonā? :) Kāds viņam no tā labums? Perspektīva ir skaidra – var pienākt brīdis, kad atkal kāds būs jābalsta, kāds jaunpienācējs :)
0
nefratete > buchamona 19.12.2012. 22.52
Par cukura ražošanu nevajag izdomāt niekus. Eiropas Komisija situācijā, kad eiropā bija cukura pārprodukcija deva izvēles iespēju – likvidēt fabrikas un saņemt kompensācijas vai turpināt ražot bet nesaņemt ES subsīdijas. Fabriku īpašnieki (akcionāri) izvēlējās likvidēt fabrikas pretī saņemot kāpostu, kurš skaitāms bija miljonos. Tas, ka jautājums tika izlemts tuvredzīgi ir viena lieta, bet par šo lēmumu var vainot tikai un vienīgi cukurfabrikas īpašniekus. Un toreiz cita starpā kompensācijas lai pārprofilētos saņēma arī visi zemnieki, kuri iepriekš ražoja cukurbietes – no viņiem tika atpirkta visa speciālā tehnika, izmaksātas kompensācijas un tā tālāk.
Nevajag vainot Eiropu par tiem jautājumiem, kur tiek dota izvēle, bet mēs paši netālredzīgi izvēlamies konfekti šodien, nevis attīstību nākotnei.
0
ilmisimo > buchamona 19.12.2012. 10.25
Cilinskis jau visu pateicis:
http://m.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=368015:vai-no-vilka-bgot-uzskriesim-lcim&catid=93:la-komentri&Itemid=440
Pieklājīgi.
Ja būtu jāraksturo mūsu “reprezentatīvo eiroskeptiķu” “‘domformu kvalitāte”‘- Cilinskis to nespētu.
To var- tikai “‘po flotski””,
0
Kaspars Špūle > buchamona 19.12.2012. 12.35
Tā bija Rozes vadītā ZM, Šlesera-Kalvīša valdībā, kas nogremdēja cukura nozari
——
Neaizmirsīsim, ka tādu politiku (un leģendu par “lēto cukuru”) vēl vajadzēja “iebarot” tautai, un to jau izdarīja vietējie “žurnālisti” par attiecīgu samaksu. Gan jau kāds no viņiem vēl tagad “apgaismo” mūs atbilstoši aktuālajām direktīvām :)
0
kristaps_drone > buchamona 19.12.2012. 20.08
>Harim
“2. Eiropas Savienības politika mūs ne tikai nepasargā no Krievijas ietekmes, bet dažās situācijas to pat var pastiprināt.” – patiesībā šis ir ļoti labs secinājums,kas līdz šim kaut kā pat nenāca prātā.
0
Sandris Maziks > buchamona 19.12.2012. 11.12
Haris
“Vai tiešām REFORMA BIJA KĻŪDAINA? Nedomāju vis. Tā bija pārdomāta un bija citu valstu, tostarp bez-euro Dānijas ražotāju interesēs”
Tā bija mūsu cukurfabriku īpašnieku, kuri santīmu nebija fabrikās ieguldījuši, kas nagliņu nebija iesituši, interesēs.
“Pie manis ir vērsušies vairāku valstu, galvenokārt KRIEVIJAS, potenciālie investori… sacīja Gulbe..”
Vai tā pate Gulbe, Slaktera draugaļa, extra klases spečoks aizsardzībā, finansēs un minerālmēslos?
0
buchamona > buchamona 19.12.2012. 11.25
Hari. Kāds visam šim stāstam sakars ar eiro? Tava komenta ” apakšā” ir pārliecība, ka ” kādam” ļoti vajag, lai Latvija iestātos eirozonā, tā pat, kā kādam ļoti vajadzēja, lai mēs iestātos ES :) Atsaucos uz Tavu komentāru šeit – http://www.ir.lv/2012/12/17/paskatisimies-apkart-vel-mazliet-par-eiro/viedokli
Man liekas, ka Tu kļūdies. Es varu Tev nosaukt spēkus, kuri ļoti nevēlas, lai mēs iekļūtu eiro, bet tādus, bez latviešu tautas saprātīgākās daļas, kuri būtu ieinteresēti, lai Latvijā būtu ero – es nevaru nosaukt.
Ja par ES, tad pēc Taviem komentiem esmu sapratis, ka Tu neesi sajūsmā par mūsu dalību Eiropas Savienībā, Tu vari uz mirkli iedomāties šobrīd Latviju ārpus tās un kāda tā izskatītos? :) Iedomājies politisko karti, kur mēs – Latvija būtu viens rozā pleķis starp Lietuvu un Igauniju ar Krieviju pierobežā :)
0
Kaspars Špūle > buchamona 19.12.2012. 11.22
“Tā bija mūsu cukurfabriku īpašnieku, kuri santīmu nebija fabrikās ieguldījuši, kas nagliņu nebija iesituši, interesēs. ”
——
Pavisam nesen lasīju, ka gan viņi, gan bijušie cukurbiešu audzētāji vēl šobaltdien turpinot saņemt ES maksājumus par savu toreizējo rīcību.
Lūk, ko nozīmē ilgtspējīga izvēle :D
0
Mārtiņš 19.12.2012. 10.23
Piekrītu riņķī apkārt – svarīgākie argumenti eiro ieviešanai ir tieši ģeopolitiski un makroekonomiski, nevis tie, kas ir saistīti ar ērtībām. Lai gan arī tie, pēdējie, ir jāņem vērā.
3
Signija Aizpuriete > Mārtiņš 19.12.2012. 10.30
——
Vēsture atkārtosies ?!- un, 2013.g.10.februārī atkal ģeopolitisko mērķu īstenošanas labā tiks izdota kāda līdzīga 1943.g.10.februāra pavēlei?
‘Vāciešiem nebija laika un tie negatavojās ar latviešiem diskutēt. 1943.gada 10. februārī Berlīnē tika parakstīta pavēle:
”Pavēlu izveidot Latviešu SS-brīvprātīgo leģionu. Vienības lielums un veids atkarīgs no rīcībā esošo latviešu vīru skaita. Ādolfs Hitlers”
(A.Pētersons ‘Krustugunīs. 60 gadus no tautas slēptais. – lpp.242.)
p.s. Godam sagaidīsim Latviešu SS-brīvprātīgo leģiona 70. jubileju!
Lai dzīvo vienotā Eiropa! Lai dzīvo jaunā kārtība!
0
efeja60 > Mārtiņš 19.12.2012. 13.40
Makroekonomiski? Tad jau tas drīzāk ir arguments pret eur ieviešanu. Problēmas rodas tieši eirozonas valstīm, bet ne Dānijai, Zviedrijai, Polijai.
0
Sandris Maziks > Mārtiņš 19.12.2012. 12.52
varbūt ka tā .
Vai SC fanātu aizskāra apzīmējums “poc”. Ko lai dara, vārdus no dziesmas neizmetīsi.
0
Sanšains 19.12.2012. 09.47
Pēdējās ziņas liecina, ka arī Polija nevēlas palikt ārpus ES kodola valstu grupas, kas ir galvenās lēmumu pieņēmējas, tāpēc arī poļi sāk domāt, ka līdz 2016.gadam vajadzētu pievienoties eirozonai.
=============================
Tikai sāk domāt?!!!
Es uzskatu, ka poļi ir nepiedodami vieglprātīgi. Ir taču zināms plaši un droši, ka durvis uz euro drīz var aizcirsties, un pēc tam iekļūt klubā var arī neizdoties, jo euro ir vajadzīgs tiem, kuri ir ārpusē, nevis tiem, kuri ir iekšpusē.
Iedomāsimies nožēlojamo skatu – atpalikusī, svārstību un nedrošības māktā Polijas saliņa stabilitātes un uzplaukuma okeāna vidū. Brr!
7
+1
-3
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
@Ieva Priedenfelde > Sanšains 19.12.2012. 23.04
Mums turpina karināt makaronus – ieviesīsim eiro, nu tik būs, investīcijas, uzplaukums, laime. Visus 20 gadus sola, kā esam nabagi, tā esam. Pietiek klausīt valdošajiem, vienreiz jādara pretēji, varbūt atnāks tā laime.
0
efeja60 > Sanšains 20.12.2012. 15.48
artikul, bet Tu jau tagad arī viņus klausi. Visi Pelšes un Vosa mazbērni ir par eiro.
0
dace_ampermane > Sanšains 19.12.2012. 10.22
fretka
ka šļahtiči nesāk karu ar leišiem, mūs ar var ievilkt…
0
Sandris Maziks > Sanšains 20.12.2012. 05.43
DikembeSakamoto
Divdesmit gadus uzklausīji čekas pederastus, komunistu cūkas un krievu armijniekus – deģenerātus
0
ilmisimo > Sanšains 19.12.2012. 10.41
>Haris
alegorija:
Izvēlē ir tāda pate kā nesenos laikos ar mūsu “‘Lieluo brīvuo presi””- vai nu”‘vecās Dienas”” aroganti paraliberālais gejkretīnisms-
vai
Necīņas lembergkolchoznieciskais žuļiciskums..
Jo:
Nekā cita nav.
Pirms Es referenduma V.Avotiņa avīzītē parādījās apburuošs rakstiņš- alternatīva ES- ūnija(karaliskā) ar Norvēgiju.
Salīdzinuot ar šuodienas “‘eiroskeptiķiem”‘- tas jau izklausās kā kāda akadēmiski nuopietna, cienījama alternatīva.
0
Kaspars Špūle > Sanšains 19.12.2012. 10.24
Nebaidies, klejotāj! :) Lietuvā vietējo poļu partija tagad ir valdībā.
Bet eventuālās pretenzijas par “ievilkšanu” vari adresēt mūsu aizsardzības ministram Pabrikam, kurš pirms kāda laika Viļņā atļāvās izteikties par Lietuvas un Polijas strīdu (vēl pirms pēdējām vēlēšanām).
0
Kaspars Špūle > Sanšains 19.12.2012. 10.19
Humors ir laba lieta, bet pagājušajā ceturtdienā poļi piedzīvoja šoku: Eurostat publicēja datus par to, ka Polijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju esot mazāks nekā Lietuvai un ka Polija šajā ziņā ir ceturtā no beigām – atpaliek tikai Latvija, Rumānija un Bulgārija. Atpalikt no Lietuvas – tas ir briesmīgi :D
0