Jēkabpils apšaudē nogalinātā policista tuviniecēm izmaksās kompensāciju

Katrai tuviniecei tiks 25 tūkstoši latu

Pērn Jēkabpilī apšaudē ar spēļu zāles aplaupītājiem nogalinātā policista Andra Znotiņa divām tuviniecēm nolemts kopumā izmaksāt 50 000 latu kompensāciju, nolemts otrdien valdības sēdē, atbalstot Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīkojumu.

Finanšu ministrijai tiks uzdots piešķirt 50 000 latu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem IeM, lai tā savukārt varētu izmaksāt 25 000 latu vienreizēju pabalstu bojā gājušā policista Znotiņa krustmātei Mirdzai Znotiņai un tikpat lielu pabalstu arī Znotiņa bijušajai draudzenei Dacei Vītolai, ar kuru viņš līdz savai nāves dienai dzīvoja kopā, ziņo LETA.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz – ja valsts amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus, vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā izmaksā šīs personas neatraidāmajiem mantiniekiem.

Lai gan M.Znotiņai un Vītolai ar policistu Znotiņu ir bijušas ļoti ciešas un ilgstošas, ģimenei līdzvērtīgas saites, šīs personas nav Znotiņa neatraidāmās mantinieces, līdz ar to saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu viņām arī nepienākas minētais pabalsts.

Tomēr, izstrādājot rīkojuma projektu par vienreizējā pabalsta piešķiršanu, IeM juristi ņēma vērā kādā Satversmes tiesas lēmumā norādīto, ka demokrātiskā, tiesiskā valstī valsts pārvaldei ir jātiecas nodrošināt taisnīgumu un “nav pieļaujama formāla tiesību normu piemērošana, ignorējot faktiskos apstākļus, kas konkrētu gadījumu būtiski atšķir no citiem gadījumiem, kuros likumdevējs ir paredzējis noteiktu valsts varas izmantošanas veidu”.

Līdz ar to “netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas”, skaidrots rīkojuma projekta anotācijā. Konkrētajā situācijā, “ievērojot sabiedrībā pastāvošās morāles normas, var secināt, ka starp A.Znotiņu un viņam tuvākajiem cilvēkiem (M.Znotiņa un D.Vītola) pastāvēja morāls pienākums vienam par otru rūpēties”, uzskata rīkojuma projekta izstrādātāji.

IeM juristi arī norādījuši, ka, nepastāvot tiesību normai par pabalsta izmaksu pie noteiktiem apstākļiem, uz valdības lēmuma pamata jau iepriekš tikuši izmaksāti pabalsti māmiņām, kurām piedzimuši trīnīši, 1991.gada janvāra barikāžu upuru radiniekiem, kā arī bērniem, kuru vecāki gājuši bojā, iesaistoties noziedzīga nodarījuma novēršanā.

“Ņemot vērā to, ka lēmuma par pabalsta piešķiršanu, pildot dienesta pienākumus, bojā gājušā policijas darbinieka tuviniekiem, kuri nav neatraidāmie mantinieki, pieņemšana nav paredzēta normatīvajos aktos, jautājums par izmaksājamo pabalstu un tā apmēru ir konceptuāli izlemjams Ministru kabinetā, ievērojot personas statusu un faktiskos apstākļus. M.Znotiņai un D.Vītolai izmaksājamā pabalsta mērķis ir sniegt materiālu atbalstu tuviniekiem amatpersonas nāves gadījumā,” skaidrots IeM rīkojuma projekta anotācijā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Viesītes iecirkņa vecākais inspektors kapteinis Znotiņš pagājušā gada 25.janvāra rītā Jēkabpilī, pildot dienesta pienākumus, mēģināja aizturēt bandu, kas tikko bija veikusi bruņotu laupīšanu spēļu zālē “Fēnikss”. Starp laupītājiem un policistiem izcēlās apšaude, kuras laikā Znotiņš gāja bojā. Apšaudē tika ievainoti vēl seši cilvēki – divi policisti, trīs uzbrucēji un spēļu zāles darbinieks.

Vēlāk izrādījās, ka četri no pieciem uzbrucējiem paši bijuši policisti. Viņi tika aizturēti un apcietināti. Saistībā ar notikušo policija sāka kriminālprocesu, kuru patlaban iztiesā Zemgales apgabaltiesa. Šonedēļ šajā lietā sagaidāms pirmās instances tiesas spriedums.

Divas dienas pēc Znotiņa nošaušanas Ordeņa kapituls varonīgajam likumsargam nolēma piešķirt Viestura ordeni, kas policista tuviniekiem svinīgi tika nodots glabāšanā 2011.gada 4.maijā. Ordeni Znotiņam piešķīra par sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā, kā arī par drosmi un varonību.