Latvijas lats jau kopš 2005.gada piesaistīts eiro
Mans deviņgadīgais dēls, sapratis, ka, visticamāk, no 2014. gada Latvijā vairs nevarēs norēķināties ar latiem, apraudājās. “Mums ir tik skaista nauda,” viņš teica. Es viņam pilnībā piekrītu. Ikreiz, kad paņemu rokās lata monētas ar vardīti, sniegavīru, skursteņslauķi vai Nameja gredzenu, man gribas tās rokās apmīļot un nekad neizdot. Tomēr nekas nav nepastāvīgāks par naudu maciņā – viens, divi – sniegavīrs jau izkusis, vardīte aizlēkusi.
Ir cilvēki, kas, iebilstot eiro ieviešanai Latvijā, min Dānijas piemēru, sak’, lepnie dāņi 2000. gada referendumā nobalsoja PRET eiro. Tomēr patiesība ir tāda, ka dāņu krona jau kopš 1999. gada ir piesaistīta eiro un dāņi faktiski norēķinās eiro. Tomēr tad, kad tiekas un par vienotās valūtas likteni lemj eirozonas finanšu ministri, Dānijai durvis ir slēgtas.
Tātad Dānija par simbolisko izvēli paturēt dāņu kronu maksā ar to, ka tā faktiski norēķinās valūtā, par kuras likteni tai lemt nav ļauts.
Dānija, kas ir 6.vietā labklājības ziņā Eiropas Savienībā, var atļauties šādu simbolisku iegribu. Bet vai to var atļauties Latvija? Mūsu lats taču jau kopš 2005. gada piesaistīts eiro.
Somija pievienojās eiro 1999.gadā un pilnībā eiro norēķinās kopš 2000.gada. Toreiz un arī vēl tagad daudzi jautā – kāpēc pragmatiskie somi ir tādi eiro entuziasti? Pirmais iemesls ir pavisam vienkāršs – 1300 kilometri. Tik gara ir Somijas-Krievijas robeža. Pēc atrašanās Krievijas impērijas sastāvā un asiņainās, spēku ziņā nesamērīgās cīņas ar Padomju Krieviju 1940.gadā Somija ir gatava darīt visu, lai nostiprinātu savu ģeopolitisko piederību Eiropai.
Otrkārt, 1990.gadu sākumā Somija piedzīvoja dziļu banku un pamatīgu identitātes krīzi, kas sekoja aizņemšanās radītam uzplaukuma burbulim. Pēc izkārpīšanās no krīzes, arvien skaļāk skanēja balsis, ka pievilktās jostas jāatslābina un ekonomika jāstimulē aizņemoties. Pievienošanās eiro tajā laikā nozīmēja disciplīnu – bija jāierobežo inflācija un nesamērīgi budžeta tēriņi, Somija pievienošanās procesā redzēja iespēju ieviest samērīgumu un pašdisciplīnu.
Treškārt, Somija vēlējās būt teicamniece. Pēc 500 gadu zviedru dominances un atrašanās Krievijas impērijā līdz Pirmajam pasaules karam tā jutās kā Ziemeļvalstu bārenīte.
Eiro ieviešana Somijai bija būtisks pašapziņas jautājums. Teicamnieka sindroms ne vienmēr ir slikts.
Piemēram, cenšoties izveidot izglītības sistēmu ar visvienlīdzīgākajām iespējām pasaulē, Somija šodien ierindojas pirmajās vietās savas vispārējās izglītības kvalitātes ziņā.
Latvija vairs nevar būt Baltijas teicamniece, jo Igaunija eiro ir pievienojusies jau 2011.gadā. Tomēr mēs stabili cīnāmies par sudraba medaļu. Ne velti tikko amatā apstiprinātais Lietuvas ministru prezidents Aļģirds Butkevičs ir teicis, ka Lietuvai tomēr vajadzētu pacīnīties par pievienošanos eiro kopā ar Latviju 2014.gadā.
Autore ir Saeimas deputāte, VIENOTĪBA
Komentāri (139)
lismanis 17.12.2012. 09.51
Es esmu eiropietis. Un eiropieši pārsvarā norēķinās ar eiro. Man patīk eiro. Jā, ne viss ar eiro ir ideāli un pats par sevi tas neko negarantē, bet par spīti saviem trūkumiem tas ir ļoti labs un spēcīgs apliecinājums Eiropas vienotībai.
Lati šobrīd ir mūsu nauda, bet ir pienācis laiks kustēties tālāk – uz eiro. Papildus visiem racionālajiem argumentiem, ka eiro mums ir izdevīgs, kā jau teicu – man vienkārši patīk eiro. Eiro būs taustāms pierādījums tam, ka mēs esam Eiropā, kur ir mūsu vieta.
27
Sanšains > lismanis 17.12.2012. 10.47
Sen nebija nācies lasīt tik komjaunieciski klišejiskas un patosa pilnas frāzes. Pat ne no zatleristiem, gardistiem vai jauniņajiem vislatviešiem.:)
Še Jums žetons:
Я достаю из широких штанин
дубликатом бесценного груза.
Читайте, завидуйте,
я – гражданин Советского Союза.
(Majakovskis – fragments no “Dzejoļa par padomju pasi”)
0
Sanšains > lismanis 17.12.2012. 11.43
Svins –
Nesen daži atcerējās, ka 2003. gadā, balsojot par Latvijas pievienošanu Eiropas Savienībai, esot nobalsots arī par pievienošanos “euro”. Paskatījāmies – tiešām, mazajiem burtiņiem zemsvītras piezīmēs tā stāv rakstīts. (Tolaik, 2003. gadā par to kaut kā plaši nedzirdējām).
Vai nesenais Barrozu mudinājums veidot vēl ciešāku savienību, nez, arī bija iemaskēts tajā tekstā, par ko nobalsojām 2003. gadā?:)
Virziens, protams, ir acīmredzams, bet vai mēs par tādu balsojām? Līdz kādam līmenim ES valstu “integrācija” tupināsies? Vai tā kaut kad apstāsies? Un, ja neapstāsties – vai tā beigās nebūs tikpat cieša “integrācija” kā PSRS laikos?
“Lepnajam eiropietim” droši vien vienalga. Galvenais, ka “latvieši beidzot arī gandrīz ir eiropieši”.:)
0
efeja60 > lismanis 17.12.2012. 13.51
Svin, tās ir emocijas, tie nav racionāli argumenti.
0
piziks > lismanis 17.12.2012. 16.13
Svins, kamēr mums ir tāda valdiba, kāda tā ir, — lai cik nacionālnepatīkami tas nebūtu, — drosāk paļauties ir uz ECB un ari citiem ES galvgala paveidiem, jo Latvijas iekšpusē nekas nevari būt drošs, kurš, ko, kam un kā pārdos/atdos un/vai uzdāvinās netīšām/iegrūdīs pat velti tīšām: ka ar Rīgas Domi ieprieksējās pašvaldību vēlēšanās, kad Vienotība par savu mēra kandidātu iepret Ušakovam nolika mazo Jaunupu. Ja ECB kontrolēs, uzraudzīs ari Latvijas banku sektoru, tomēr ir lielākas ceribas, ka ECB izlūki Latvijā strauji “telegrafētu/telepatētu” uz Briseli utml. par LB vai kādas — nopietna lieluma — komercbankas vadibas apdraudējumu, ja lideru kandidātos kāds iemanītos iebīdit tiklab Ušakovu, Urbanoviču vai kadu no 2 Jaunupiem, Šleseru, Lembergu utt., utjpr. Bez ECB, EK utml kontrolem Latvijas un latviešū juristi māk paspēt sazieģelēt un parakstīt visādus oficiāli ilgi kārtojamus papīrus vienā vēlā vakarā, — skatoties no UR/Uznemumu reģistra puses, Latvija tādas lidzibas jau pieredzējusi vairākārt. Diemžēl.
0
Sanšains > lismanis 17.12.2012. 13.07
Svins –
Es savukārt joprojām naivi vēlos saglabāt brīvību un neatkarību… Saprast negribošie demagogi uzreiz teiks: nav un nav bijis ABSOLŪTAS neatkarības. Protams, ne.
Tāpat kā ģimenē un darbā – ir jāsadarbojas, bieži vien jālemj kopīgi, jārēķinās ar citiem. Tomēr man šķiet, ka mūsu kultūra ir tāda, ka to visu var darīt, “galējā instancē” saglabājot sevi neatkarīgu. Sevi saglabājot pēc iespējas spriestspējīgu un lemtspējīgu. Nevis atdodoties “lielākajam” un “zinošākajam”.
0
efeja60 > lismanis 17.12.2012. 16.57
Svin, lūdzu, pirmais komentārs zem šī raksta.
0
piziks > lismanis 17.12.2012. 16.21
Svins
Haris
Svins, nav precīzi teikt, ka “ieviesa” Šlesers… :) Paskaiti visus, kuri par Šlesera piedā-Vājumu balsoja/atbalstija! Ka CSDD reklāmā par nāvīgi viltīgo ātrumu: “Tie ir mani cilvēciņi… Kurš meitenei pazīmēties, krustojuma izrauties, kurš fūri likumā apdzīt… (..) Es jau kāju uz pedāļa nespiežu… Es tikai pakārdinu!” Kurš pakārdināja? Jā, Šlesers, — a kurš uzrāvās un nobalsoja?! Saeimas stenogrammās taču visus grunduļus, ko Šlesers ar budžeta palielinājuma muškāpuriem uz āķa piešņāca, var atrast! Un tur ir daudz skaļu uzvārdu un ļoti tautisku grunduļu! :) A ko Šlesers? Šlesers tikai pakārdināja…
0
Sanšains > lismanis 17.12.2012. 14.41
Svins:
šeit jautājums, protams, ir par to, no kā brīviem un no kā neatkarīgiem. pirmkārt, jau no Krievijas
==========================
Kādā veidā tieši euro ieviešana samazina Krievijas ietekmi?
0
egsp > lismanis 18.12.2012. 16.38
Es arī esmu eiropietis (par eiropiešiem sauc baltajai rasei piederīgos. Eiropas teritoriāli lielākajā daļā norēķinās ar rubli. Tomēr es uzskatu, ka tāpēc mums nevajag ieviest norēķinus ar rubli un ar euro arī nevajag. Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa grib latu, tad paliksim pie lata.
0
andris902 > lismanis 17.12.2012. 19.13
….”Lai nopietni spriestu, cik šī politika sekmīgi darbojas, ir jāskatās dziļāk par formālo statistiku, kas uzrāda datus par atļauju iegūšanu,” sacīja Pavļuts, piebilstot, ka papildus nepieciešami detalizēti pētījumi par Imigrācijas likuma grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību. Viņš arī aicināja meklēt pozitīvos piemērus no uzturēšanās atļauju izsniegšanas.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) piekrita, ka nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus par šīs politikas tiešo un netiešo ietekmi uz tautsaimniecību.”
…Divu gadu laikā jeb no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūlijam apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijas tautsaimniecībā investējuši 154,05 miljonus latu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati, kas iekļauti valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā…..
Ziņojums
par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā
paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem:
https://docs.google.com/viewer?a=v&q=cache:sl3nhnuidC0J:www.mk.gov.lv/doc/2005/IEMInf_040912_investori.2032.doc+Zi%C5%86ojums+par+Imigr%C4%81cijas+likuma+23.panta+pirm%C4%81s+da%C4%BCas+3.,+28.,+29.+un+30.punkt%C4%81+paredz%C4%93to+noteikumu+%C4%ABsteno%C5%A1anas+gaitu+un+rezult%C4%81tiem&hl=lv&gl=lv&pid=bl&srcid=ADGEESgdJMPEppId1e3dOsDE5RSxSxZBJE5kkXjYZ3ssfi40G6zDBjvbR3UXTqkzxB3lewjBIhyyQm2juxbF8Bo6gavU8cugo0xKX55H8IxjtIjgDnUW1OcMzyT8n8aWHgRhzHnpohSS&sig=AHIEtbSHWw_PRfA546ajWr1G_7vV9ekXjw
0
andris902 > lismanis 17.12.2012. 20.11
…Optiskais Tēmekli…noslepenoti?…vai tomēr tajā brīdī rakstošajiem žurnālistiem, kuri šo neprecizitāti palaida pa portāliem, vienkārši – pa rokai nav patrāpījušies?….FM vai EM nākošā dienā šos aptuvenos datus publiskoja….kāpēc aptuvenos?….ja paskatījies Ziņojumā norādītos datus, tad ievēroji, ka katram termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējam pretī ir ziņas, kur šī nauda ir ieguldīta…
….diemžēl, to nevar teikt par Tevis tik ļoti mīlētajiem ārzemēs strādājošajiem….neviens nevar nosaukt konkrētu skaiti, neviens nevar nosaukt, cik liela daļa no iesūtītās naudas nogūla banku un līzingkompāniju seifos par paņemtajiem kredītiem, cik liela daļa tika tērēta Tevis piesauktajai ekonomikas sildīšanai….ja to nav iespējams atšifrēt, tad ar šādiem “datiem” var tikai manipulēt….
0
piziks > lismanis 17.12.2012. 16.01
Normund, tie daļēji ir gan rrrrr-acionāli, gan, ne mazāk, nnnnnnnn-acionāli… argumenti, protams.
0
Ojārs > lismanis 17.12.2012. 22.51
svins : piemēram, nākošajās Saeimas vēlēšanās SC kopā ar ZZS iegūst vairākumu Saeimā
————
Nevajag piešķirt valsts ienaidniekiem pilsonību, tad nebūs jābaidās no visādiem SC un citiem okupantu veidojumiem.
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 15.56
es arī neesmu sajūsmā par tevis minētajām “investīcijām”, bet es tomēr šos jautājumus tik tieši nesaistītu. jeb citiem vārdiem sakot, šīs “investīcijas” nav iemesls, lai kavētos vai vispār atceltu eiro ieviešanu. es arī nezinu, kāda ir Čigānes attieksme pret šīm “investīcijām”. tās ieviesa Šlesers un man liekas, ka kopumā vēl īsti nav skaidrs, kāda ir to ietekme.
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 21.47
Haris – te jau zanE pateica, ka Dombrovskis un Pavļuts ir teikuši, ka jautājums ir jāpēta, kāda tad īsti ir tā ietekme. varbūt tu vari pateikt, kāda ir šo investīciju negatīvā ietekme? tas ir viens, bet otrs – domāju, ka šis un eiro ieviešanas jautājums, ir divi dažādi jautājumi, kuri nebūtu savstarpēji saistāmi (vismaz ne tiešā veidā).
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 22.56
andrejs, bez manis pieminētā scenārija, eksistē arī daudzi citi iemesli, kāpēc eiro tomēr vajadzētu ieviest.
0
Sanšains > lismanis 17.12.2012. 15.41
Svins –
Jāāā… nu, tie nu gan ir pavisam reāli draudi, pretstatā krievu “investīciju” ieplūšanai jau tagad, pirms glābējeuro, par ko tādām čigānēm ne silts, ne auksts.:)
0
Sanšains > lismanis 17.12.2012. 16.39
Zane –
Tad precizējiet, lūdzu, arī tālāk, un pastāstiet, kā “Vienotība” (“Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība”, “Sabiedrība citai politikai”), nokļūstot pie varas, savu viedokli ir mainījusi par 180 grādiem un kā mūris aizstāv Šlesera iekarojumus.
Un te jāpiebilst, ka zatlerieši – arī kvēli euro ieviesēji – dara tieši tāpat. Turpina LPP, TP un SC iesākto.
0
piziks > lismanis 17.12.2012. 18.28
ZanE, — vai tiesa, ka precizējumam te ir sākums, bet pietrūkst turpinājuma (līdz mūsu dienām, ieskaitot 2013. gada budžetplānu? …)
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 22.54
Normunds – >
uz visiem šī raksta pirmajā komentārā uzdotajiem jautājumiem ir jau diezgan sen dotas arī diezgan izsmeļošas atbildes. piemēram, šeit: http://www.ir.lv/2012/11/28/manam-draugam-eiroskeptikim
Citāts atbildot uz pirmo jautājumu:
“Pirmkārt, ko īsti Tu gribi, kad iesaki atlikt eiro ieviešanu? Atlikšana taču nozīmē to, ka eiro ieviešanas izmaksas būs tādas pašas, tikai notiks mazliet vēlāk. Stāstīt, ka jāatliek, jo augstas izmaksas, ir mazliet jocīgi – izmaksas nemainīsies un, ņemot vērā zemās procentu likmes pasaulē, mēs diez vai kaut ko varam iegūt, ieguldot šo naudu. Tad kāda jēga? Labi – var būt jēga ir tad, ja nopietni ticam, ka eirozona tuvākajā laikā sabruks. Taču vai tiešām Tu tici eirozonas sabrukumam vai tikai tēlo? Man tomēr šķiet, ka tēlo.”
Exactly, es neredzu nekādus ieguvumus atlikšanai. par Krieviju, skaties lūdzu manus iepriekšējos komentārus.
Par Dāniju – labi, Čigāne šo stāstu piemin, bet es viņas vietā to nebūtu darījis. Dānija ir citā situācijā. Čigāne saka, ka Dānija faktiski maksā valūtā, par kuras likteni lemt tai nav ļauts. Kāds te jau pareizi norādīja, ka Latvija piedalās ES ar lēmējtiesībām, bet kādus lauksaimniecības maksājumus tā saņem? Par eiro likteņa lemšanu, Latvijai būtu droši vien vēl mazāka teikšana.
Bet tā teikšana tiek ECB birokrātiem, nevis vietējiem bāleliņiem, kuriem es nešaubos, ka nesagādātu sevišķus sirdsēstus nodevalvēt latu, pašiem turot savus noguldījumus eiro un pēc tam noprihvatizēt atlikušos valsts uzņēmumus par sviestmaizi. Tā būtu nākamā valsts nozagšana. Diemžēl tas arī ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc eiro būtu jāievieš.
0
piziks > lismanis 17.12.2012. 19.45
Paldies, ZanE, par skaitļiem!
Uz 154 miljoniem Ls 2 gados no Austrumiem veroties…, visai/tomēr loģiski rodas vēlme atkārtot jautājumu, kādēļ Latvija — atšķiribā no Pasaules bankas, kas to nav darījusi! — ir noslepenojusi pārnos 354 miljonus Ls, ko iesūtijuši arpus Latvijas strādājošie 1 gadā (!), — toties gandrīz 4x mazāku summu (ja saskaita LV pilsoņu iesūtījumus 2 gados, — ko kopā ar bieži vien ļoti aplamu ideoloģiju ieved austrumu “investori”, tas pats LV Ministru Kabinets ļauj arī Latvijas iekšpusē izmantot SC, PCTVL un arī RP pašreklāmai/”sasniegumiem”, ari demagoģijai?
Kam kādi apsvērumi un idejas? Kā to saprast? Jā, un… kas par šo slepenošanas ideoloģisko diversiju atbildīgs? Jo, = iznāk, ka pašiem no savis savējo ieguldījums jāslēpj/jānoniecina, bet KF utml. pienesums tiek pedalizets un pjedestalizēts?!
Pagājsnedēļ te dažai komentrakstniecei likas, ka slepenots tādēļ, lai nevarētu manipulēt O.T., bet man aizdomas, ka … kļūdities ir cilvēcīgi un ir citi manipulatori, un daudz augstāk un savtīgāki.
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 15.25
Haris – kaut vai uzpērkot Latvijas Banku, lai tā veic devalvāciju.
vai arī, piemēram, nākošajās Saeimas vēlēšanās SC kopā ar ZZS iegūst vairākumu Saeimā. šie divi spēki nolemj nomainīt centrālās bankas vadību un iecelt tur sev lojālus cilvēkus, kuri to vadīs apmēram tāpat kā SC tagad vada Rīgas domi un tikai drukās naudu, lai finansētu vēlētāju balsu “uzpirkšanu” (ne tiešā veidā, protams, bet caur pabalstiem u.tml.). principā mēs nonākam pie tās pašas devalvācijas, bet es uzskatu, ka tas ir nopietns risks, un tas nemaz nav tik nereāls.
tur pat nevajag pie stūres, lai būtu SC vai ZZS (Lembis jau pamatīgi brauca virsū Rimševičam krīzes sākumā, droši vien ka viņam tieši tāds plāns arī bija). mums pašiem pietiek bāleliņu, kuri paši visus savus uzkrājumus turētu eiro, uztaisītu devalvāciju un pēc tam par sviestmaizi noprihvatizētu visus atlikušos valsts uzņēmumus.
Hari, vai tu vēlies šādu brīvību un neatkarību?
ar eiro ieviešanu šāda situācija ir gandrīz neiespējama. tas ir pavisam cits līmenis, jo lēmumus par eiro pieņem ECB.
0
andris902 > lismanis 17.12.2012. 16.31
…nu , tad precizēsim:
– “Saeima ceturtdien (2010.g. 4.martā) ar nelielu balsu pārsvaru, “par” balsojot opozīcijas partijām un koalīcijā esošajai Tautas partijai (TP), galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstu pilsoņiem, kas iegādājušies Latvijā īpašumus vai dibina uzņēmumus.
Par priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti, bet pret – 42.
Imigrācijas likuma grozījumus atbalstīja opozīcijas partijas LPP/LC, apvienība “Saskaņas centrs” (SC) un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), kā arī koalīcijā esošā Tautas partija (TP)un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Vilnis Edvīns Bresis. Savukārt pret grozījumiem balsoja koalīcijas partijas “Jaunais laiks”, TB/LNNK, ZZS un “Pilsoniskā savienība”, kā arī “Sabiedrība citai politikai” un neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis.
Gandarījumu par Saeimas balsojumu paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs, informē viņa preses sekretāre Anna Kononova. “Esmu gandarīts, ka Saeima atbalstīja apvienības “Saskaņas centrs” un manu personīgo iniciatīvu par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu investoriem. Saeimas deputāti, kas nobalsoja par šo priekšlikumu, ir apliecinājuši sevi kā valstiski domājošus, eiropeiskus politiķus,” norāda Ušakovs.” /delfi.lv/
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 14.21
Haris – kāpēc naivi? vēlme būt brīvam un neatkarīgam ir diezgan dabiska un pašaprotama. bet manā skatījumā eiro mums nodrošina vislabāko iespēju būt neatkarīgiem un brīviem. šeit jautājums, protams, ir par to, no kā brīviem un no kā neatkarīgiem. pirmkārt, jau no Krievijas. otrkārt, no potenciāliem devalvētājiem.
Normunds – un tad? es no “pret” nometnes neesmu dzirdējis pārāk daudz racionālus argumentus. manā skatījumā racionālie argumenti ir vienos vārts par eiro. labo mani, ja es kļūdos.
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 12.39
Es personīgi, protams, 2003.gadā pilnīgi noteikti balsoju arī par pievienošanos eiro. Vismaz tā es to sapratu, kaut gan nebiju pārbaudījis, vai tas patiešām kaut kur bija rakstīts.
Un tagadējais Barozu mudinājums par ciešāku savienību manu viedokli, protmas, arī nemaina, ja referendums būtu, es tāpat balsotu “par”.
0
mariterage > lismanis 17.12.2012. 11.19
>Svins
PSRS par savienību jau tikai dēvējās PR nolūkos – kāda tur savienība – unitāra valsts kas ar militāru spēku savākta kopā un pēc tam radītas republikas kā administratīvā iedalījuma pirmais līmenis, tas arī viss.
0
lismanis > lismanis 17.12.2012. 11.11
Es nesaprotu tos cilvēkus, kas salīdzina ES ar PSRS. Vienīgā līdzība manuprāt ir tā, ka tās abas ir savienības, bet ar to arī visa līdzināšana principā beidzas, un nav jēgas vispār iesaistīties kaut kādos strīdos vai domu apmaiņās par šo jautājumu.
0
Mārtiņš 17.12.2012. 10.50
Eiro ir jāpievienojas viennozīmīgi. Riski – finansiālie, fiskālie, ģeopolitiskie – ir pārāk lieli, lai to nedarītu. Problēma ir tā, ka visiem kritiķiem, un “pievienosimies vēlāk” viedokļa paudējiem nav nekādas atbildības – ja mēs nepievienojamies un to nevaram izdarīt vēlāk, viņi atradīs simts un vienu iemeslu, kādēļ viņi domāja tieši tā vai arī – kā Šlesers – apgalvos, ka viņi tos vispār nav teikuši.
Vispār, pret eiro ieviešanu ir savākusies burvīga kompānija – SC, kompetentais deputāts Seržants u.tml. Kā smejies, to, kam ir taisnība, var nojaust jau pēc personālijām.
3
efeja60 > Mārtiņš 17.12.2012. 14.13
kompetentā deputāte Čigāne…
0
efeja60 > Mārtiņš 17.12.2012. 17.06
Pilnīgi piekrītu, kad demokrātija traucē maniem uzskatiem, tad nafig to demokrātiju!
0
vietējais > Mārtiņš 17.12.2012. 14.47
gluži manas domas. Un vispār gribu pavaicāt referenduma gribētājiem – kāpēc jums tas ir vajadzīgs? Vai pilsoņu kopums ir pietiekoši kompetents, lai spriestu par monetāro politiku? Vai vienkārši – kā ikkatrs referendums – tā būs kārtējā iespēja dažādiem ārpus lielās politikas esošiem cilvēkiem izrādīties? Un pastāvīgajiem vaimanātājiem iespēja izkliegt savu sāpi?
Demokrātija, protams, palīdz pieņemt populārus lēmumus, bet gudrus lēmumus – stipri šaubos.
0
lailabidzane 17.12.2012. 09.55
.
Pirmkārt, vizuāli un emocionāli man patīk lati.
Otrkārt, esmu par eiro.
Treškārt, nedomāju, ka procesam no LVL uz EUR ir nepieciešami un palīdzīgi glupi “argumenti”. Ja nu tas ir politisks uzstādījums “izdomāt anekdotes par TO”, tad Lakatiņas centieni ir vietā.
Par pašiem “argumentiem”.
Tāpat kā dāņu algas, arī cenas Dānijā ir augstākas nekā Vācijā. Un tieši tāpēc, pavisam pragmatisku apsvērumu, ne emocionālu, vadīti, dāņi saglabāja kronu. Lai tomēr iezīmētu ekonomiku atdalītību.
Somi. Viņi nejūtas kā iebaidīti kara zaudētāji. Viņi lepojas ar to, kā spēja karā ar PSRS (nevis Padomju Krieviju) pārspēkam pretoties. Un tieši somi ir tie, kuri PSRS un tās pārmantotāju tirgu vēlāk ir veiksmīgi izmantojuši savas ekonomikas izaugsmei.
Somu krīzes pamatā nebija aizņemšanās bums, bet gan tās paudzes, kurai bija jāsāk dominēt tautsaimniecībā, nespēja samierināties, ka viņu veiksmīgie vecāki savas nozīmīgās un labi apmaksātās pozīcijas jaunajiem tik vienkārši neatdod. Un tad sekoja šīs netaisnības šķīdināšana alkoholā…
Lats ir jauks, bet uz eiro pāriet nāksies. Tikai nevajag šo procesu apkarināt ar “blēņu stāstiem maziem bērniem”.
3
dro > lailabidzane 17.12.2012. 10.07
klusais. Pieliku +:)
0
efeja60 > lailabidzane 17.12.2012. 13.58
Mums ir jākārpās ārā pašiem no savas putras, vēlams ar savu galvu, rūpīgi izvērtējot padomus no malas, it īpaši tos, kas 50 gadus “vadīja” mūs sociālisma celtniecībā. Neticu, ka viņi vēl mums uzplaukumu un brīdina mūs labvēlīgās bažās par mūsu nākotni.
============================
Kā ar sociālisma cēlājiem no iekšpuses? Viņi visi ir par eur.
0
My Paradise, My Rules > lailabidzane 17.12.2012. 10.51
Lats ir jauks, bet uz eiro pāriet nāksies. Tikai nevajag šo procesu apkarināt ar “blēņu stāstiem maziem bērniem”.
—
Jā, tam es piekrītu, bet salīdzināšana man krīt uz nerviem. Mēs esam mēs, mums pēdējie 70 gadi bija pavisam citādi nekā Somijai, Dānija, Zviedrijai un citiem. Mums ir jākārpās ārā pašiem no savas putras, vēlams ar savu galvu, rūpīgi izvērtējot padomus no malas, it īpaši tos, kas 50 gadus “vadīja” mūs sociālisma celtniecībā. Neticu, ka viņi vēl mums uzplaukumu un brīdina mūs labvēlīgās bažās par mūsu nākotni.
0