Trešdien LTV raidījumā Sastrēgumstunda, kas bija veltīts eiro referenduma “par” un “pret”, viens no referenduma rīkošanas pretiniekiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš vienā brīdī bilda, ka neredzot skatītāju balsojumu, taču, viņaprāt, lielākā daļa droši vien esot par referendumu, bet, ja tas notiktu, balsotu pret eiro. Taču uz ekrāna tobrīd bija redzams, ka patiesībā referenduma pretinieku zvanu ir divreiz vairāk nekā atbalstītāju.
Raidījuma beigās tā vadītājs Gundars Rēders konstatēja, ka pret eiro referendumu ir bijuši apmēram 67 procenti no tuvu pieciem tūkstošiem saņemto zvanu. Tas bija negaidīti un izskatījās īpaši iespaidīgi arī tāpēc, ka īsi pirms tam bijusī Latvijas Radio darbiniece Eva Lūse bija kategoriski pasludinājusi, ka eiro ieviešanu aizstāvot tikai “valsts pārvalde” un “banku eksperti”.
Ja tā būtu, nāktos secināt, ka valsts ierēdņi un banku eksperti ir emocionāli tik ļoti uzskrūvējušies, ka masveidā zvana uz televīziju, kamēr “vienkāršajai tautai” (kuras vairākums, kā mums it kā pašsaprotami stāsta, esot pret) ir vienalga.
Jādomā gan, ka Latvijas iedzīvotājiem, vai tie ir vai nav banku eksperti, nebūt nav vienalga. Taču tie raidījuma dalībnieki, kuri uzskata, ka referendums nav jārīko un eiro ir jāievieš, skatītājiem laikam šķita pārliecinošāki, turklāt viņu lielākoties racionālie argumenti acīmredzot izrādījās arī emocionāli iedarbīgāki nekā eiro pretinieku palaikam ļoti kaismīgā vārīšanās.
Niķīgā socioloģija
Protams, ka telefona balsojums vienā televīzijas raidījumā nebija autoritatīva socioloģiska aptauja. Taču, kā tieši sociologi zina vislabāk, aptaujas rezultātu var būtiski ietekmēt jautājuma un atbilžu variantu formulējums. Arī par attieksmi pret eiro.
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS kopš 2003.gada uzdod Latvijas iedzīvotājiem jautājumu: “Vai Jūs atbalstāt Latvijas pievienošanos eirozonai, t.i., šobrīd Latvijas teritorijā lietotie LATI tiktu aizstāti ar EIRO naudas vienībām?” Uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā pozitīvi uz to atbildēja 41,1% respondentu, pašlaik to skaits krities līdz 23,1%.
Savukārt Eiropas Komisijas Eurobarometer aptaujās kopš 2004.gada iedzīvotājiem tiek vaicāts, vai eiro ieviešanas sekas būtu pozitīvas vai negatīvas. Paradoksāli, bet tieši pēdējos divos gados pozitīvas atbildes uz šādu jautājumu sasniegušas visaugstāko līmeni – 44% pērn un 43% šogad. Taču vienlaikus šajā pašā aptaujā apgalvojumam, ka “eiro ieviešana nozīmēs, ka mana valsts zaudēs nozīmīgu daļu savas identitātes”, piekrīt 68%. (Plašāk par sabiedrības noskaņojuma svārstībām eiro ieviešanas jautājumā var izlasīt žurnāla Ir šīs nedēļas numurā.) Kā labi parāda arī šie divi Eurobarometer jautājumi, vaicājot par it kā “attieksmi pret eiro”, var saņemt atbildi par attieksmi pret ļoti dažādām lietām.
Sastrēgumstundā jautājums skatītājiem bija formulēts pavisam neitrāli – vai esat par vai pret referendumu. Taču raidījuma gaitā viens no tā dalībniekiem nodēvēja latu par “valsts asinsriti”. Esam dzirdējuši, ka lats esot arī mūsu “nacionālā identitāte” un “nacionālais simbols”. Var iedomāties, kādi būtu aptauju rezultāti, ja tajās tiktu vaicāts, vai esam gatavi atteikties no valsts asinsrites un savas nacionālās identitātes. Nelīdzētu skaidrošana, ka finanses gan var dēvēt par valsts ekonomikas asinsriti, taču ne konkrēti latu vai kādu citu naudas vienību (turklāt lats ir piesaistīts eiro, ko tātad jau tagad var uzskatīt par šo “asinsriti”). Un ka vācieši, francūži vai igauņi nebūt nav zaudējuši savu nacionālo identitāti, aizstādami markas, frankus un kronas ar eiro. Uz emocionāli uzlādētu jautājumu būtu tikpat emocionāla atbilde.
Paldies Kabanovam
Tauta nebūt nav stulba, kā dažs varētu pasteigties secināt, redzot it kā pretrunīgos aptauju rezultātus par it kā to pašu jautājumu. Lai ko teiktu aptaujās, kad jābalso ar savu personīgo maciņu, lielum lielais vairākums kredītu ņēmēju savu izvēli jau ir izdarījis – vairāk nekā 80% no Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir eiro. Un tiklab privātpersonas, kā arī uzņēmumi glabā bankās vairāk eiro nekā latu. Un laikam jūtas gana droši par savu naudu, lai varētu ļauties emocijām, kad jāatbild uz aptaujātāju jautājumiem.
Vēlētāju emocionalitāti var saprast. Diemžēl arī vairākums Saeimas politiķu atļaujas pat valstij tik svarīgā jautājumā vai nu paļauties uz emocijām, vai arī sīkumaini kalkulēt, kā viņu lēmums par eiro ietekmēs viņu pašu “reitingu”. Nacionālo apvienību pēkšņi žņaudz šaubu spazmas par pašas programmā vēl tikai pērn skaidri ierakstīto mērķi pievienoties eiro 2014.gadā, un tās līderiem trešdien vajadzēja piecas stundas aiz slēgtām durvīm, lai pašiem sev noskaidrotu, kāpēc tā bija ierakstījuši. Zaļo un zemnieku savienības politiķiem būt vai nebūt Latvijai eirozonā, ko viņi pirms tam vienmēr bija atbalstījuši, būdami iepriekšējās valdībās, tagad izrādās esam atkarīgs no tā, vai paši būs vai nebūs pašreizējā valdībā.
Un te nu jāpateicas Nikolajam Kabanovam un vēl diviem Saskaņas centra deputātiem, ar kuriem kopā viņš Saeimā nodibinājis “lata aizstāvju grupu”. Ja pret eiro ieviešanu un par “nacionālā simbola” sargāšanu ir politiķis, kurš var atļauties slaucīt muti Latvijas karogā un nākt uz Saeimu piedzēries un kura pārstāvētais politiskais spēks vienmēr pretojies Latvijas integrācijai ES, NATO un citās svarīgākajās Rietumu organizācijās (toties ir atbalstījis gan daļas Gruzijas teritorijas okupāciju, gan citas Krievijas neoimperiālistiskās avantūras), tad nudien jāpadomā, vai ir vērts būt vienā kompānijā ar šādiem “patriotiem” un kāds īsti ir viņu mērķis, mēģinot tagad novērst eiro ieviešanu.
Populisti ar bumerangu
Referendums Latvijā 2003.gadā par pievienošanos ES, protams, bija arī par pievienošanos eiro, kas ir iestāšanās līgumā skaidri pateikta apņemšanās. Bet referendums par it kā eiro ieviešanas atlikšanu, ja notiktu, tobrīd būtu jau bezjēdzīgs, jo eiro ieviešana būtu atlikta brīdī, kad tiktu sākta šāda referenduma procedūra. Tas nozīmētu, ka valdība nevarētu prasīt Eiropas Komisijai izvērtēt Latvijas gatavību pāriet uz eiro un EK nevarētu līdz vasaras vidum sniegt šādu izvērtējumu, lai var līdz gada beigām pabeigt tehniskos sagatavošanās darbus.
Bijušais Latvijas Bankas vadītājs un premjerministrs Einars Repše trešdienas raidījumā pauda, ka, viņaprāt, ar referenduma rīkošanas kampaņu daži ļoti pragmatiski mēģina nobremzēt Latvijas virzību uz Rietumu struktūrām. Var piekrist, ka tas acīmredzot ir lielais mērķis. Taču diezin vai var dēvēt par pragmatisku skandaloza promaskaviska politiķa izvirzīšanu lata galvenā sargātāja lomai.
Tā vien šķiet, ka tieši SC vairs necer novērst eiro ieviešanu, bet tā vietā nu uzrunā viscietāko sava elektorāta daļu – to, kura labprātāk balsotu par lata aizstāšanu ar rubli, – un pie reizes diskreditē “nacionālos” politiķus, kuri cer izdabāt aptaujām par eiro un būs Ušakova konkurenti pašvaldību vēlēšanās nākamgad. Tie nu izrādās esam pasažieri uz Kabanova stūrētā “lata glābšanas” plosta.
Taču Kabanovs vismaz skaidri parāda arī kādu alternatīvu, ja Latvija pavērstu pretējā virzienā līdzšinējo eirointegrācijas politiku. Sastrēgumstundā viņš rādīja Baltkrievijas rubeļu banknoti, kuras drukāšanas pašizmaksa ir augstāka par tās nominālvērtību, un slavēja Eiropas pēdējā diktatora Lukašenko paradīzē ražotos traktorus. Toties ZZS pārstāvis Kārlis Seržants neko nespēja atbildēt uz tiešu jautājumu, kādu alternatīvu līdzšinējai valsts politikai piedāvā viņa partija, tikai izstāstīja, kā pats uzskata, “jaunākās ziņas no Vācijas” – savu sarunu ar taksometra šoferi, kurš esot lamājis eiro.
Balstīt politiku uz emocijām nav gudri un var būt valstij bīstami. Turklāt kaitīgi arī pašu politiķu nākotnei. Eiro jautājumā populisma bumerangs var nākt atpakaļ un trāpīt arī pa šiem populistiem tik svarīgajiem reitingiem. Nemaz neminot citas sekas, eiro izgāšana būtu arī emocionāli spēcīgs satricinājums. Par to potenciāli atbildīgie jau ir pieteikušies un nebūtu tālu jāmeklē.
Komentāri (72)
oskaar 16.12.2012. 00.57
Var jau, protams, iedomāties, ka Latvijas Lats ir kaut kas pilnīgi no pārējās pasaules neatkarīgs!
Ka tajā brīdī, kad visādu Grieķiju, Spāniju, Portugāļu un kādu vēl tur Eiropas nomaļu pārliekās nenopietnības dēļ Eiro vienkārši sagrūs- tad Latvija ar savu neatkarīgo valūtu izrādīsies kaut kāds unikums- un atšķirībā no Eirozonas valstīm necietīs nekādus zaudējumus:). Un LVL izrādīsies pasaulē cienījamāka valūta, nekā USD vai GBP, vai vismaz tām pielīdzināma:)
Manuprāt- Latvijas iedzīvotājiem tomēr būtu ļoti labi, ja 2014. gadā Latvija no LVL pārietu uz EUR.
Jo diezi vai LVL, atbrīvojoties no 0.7028 sasaites ar EUR, šajā brīvajā peldējumā iepriecinātu lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, jo sevišķi- EUR kredītņēmēju.
15
Sanšains > oskaar 16.12.2012. 12.02
lno:
Liekas, ka Latvija soli pa solim atdos savu suverenitāti, bet labāk būt Eiropas nomalei kā Krievijas rietumiem
===============================================
lno, Jūs paužat precīzi to, ko apraksta Ritvars Eglājs:
“Euro ieviešanas pamatā ir neticība savai tautai, savai valstij un savai tautsaimniecībai.”
http://ritvars.wordpress.com/2012/12/06/euro/
Šo tēzi “Ir” komentāros bija citējis “nulle”, acīmredzot, tai nepiekrītot. Es savukārt piekrītu gan.:)
Tas nav pārmetums tieši Jums – arī pat man pašam brīžiem ir līdzīgas noskaņas. Arī man man nav pārliecības, ka, piemēram, miljonāru pirmais desmitnieks (ekonomiskā elite) un Rinkevičs, Pabriks, Āboltiņa, Rimševics, u.c. (politiskā elite) “tic Latvijai” un gribētu darboties Latvijas/latviešu labā.
Bet situācija tik un tā ir nožēlojama – mēs kopumā sev neticam, saviem spēkiem neticam, mums nav racionāla plāna, kā MĒS PAŠI ar savu prātu, centību un apņēmību varētu attīstīties un kļūt turīgāki. Mēs būtībā CERAM, ka citi, ārēji faktori – Rietumeiropas norādījumi un pavēles – atrisinās mūsu problēmas.
Mēs būtība pat neuzdrošināmies iedomāties, ka esam vai vismaz varētu kļūt par nāciju.
0
efeja60 > oskaar 16.12.2012. 13.25
Ja lats ir par 100% nosegts ar citām vērtībām, tad šupošanai nav jēgas, bet ja nav, tad ir beigas. Vai lats nav nosegts?
0
Signija Aizpuriete > oskaar 16.12.2012. 01.04
——
100% apgalvoju – tīri tehniskās lietas pārrejai uz EURO tiks paveiktas, jo bez EURO pat NAP 2020 nospraustos mērķus nav iespējams izpildīt sekmīgi. Te runa ir par ko citu – par iespēju nodemonstrēt koalīcijas varnešu vienotību ar Latvijas tautu, saņemt pateicību par ‘veiksmes stāstu’, reāli pierādīt topošās Eiropas Savienības federācijas tiešās demokrātijas pārrākumu pār PSRS totalitāro sistēmu!
0
Sanšains > oskaar 16.12.2012. 12.39
lno –
Bet es par Kabanova lata aizstāvēšanas motīviem gan neesmu tik drošs. Kāds tad ir rezultāts? Valdim Dombrovskim tas iedeva vēl vienu pātadziņu, ar ko latviešus dzīt euro virzienā, ko, piemēram, tie paši “Ir” cītīgi arī popularizēja. Savukārt Kabanovam un SC šāda uzstāšanās arī dod mazliet papildu atbalsta apmuļķojamo aprindās.
Kāpēc lai krieviem euro traucētu? Vai tad Valdis Dombrovskis tagad, sakarā ar euro, centīsies pārliecināt “Vienotību”, ka beidzot jāpārtrauc uzturēšanās atļauju tirgošanas Krievijas “uzņēmējiem”? Vai tad euro ieviešana kaut mazākajā mērā traucēs Krievijas kapitāla ieplūšanai Latvijā, tam uzpērkot, piemēram, pārtikas pārstrādes uzņēmumus? Vai euro kaut kā apgrūtinās nebeidzamās “Krievijas mākslinieku” pesņas un pļaskas, par kuru norisi mums ziņo katrs reklāmas stabs?
Nē, drīzāk Latvija krieviem kļūs VĒL PIEVILCĪGĀKA. Gan tiem, kuri te jau ir, gan tiem, kuri centīsies te nokļūt.
0
Sandris Maziks > oskaar 16.12.2012. 15.38
nulle
“Jebkurš latvietis kas nav manas ģimenes loceklis, paziņa vai draugs ir man tikpat svešs kā jebkurš cits eiropietis vai zemes iedzīvotājs.”
Gan jau par nēģeri, krievu, šudru vai Palestīnas lupatgalvu ir vēl svešāks.
0
dzintarz > oskaar 17.12.2012. 14.40
nulle Latvietis kas nav mans draugs pilnīgi noteikti ir svešāks par krievu kas ir mans draugs…
========
latvietis kas ir krievu draugs pilnīgi noteikti ir svešāks par krievu kas ir mans draugs…
0
efeja60 > oskaar 16.12.2012. 15.33
Tad, kad satiksi to latvieti Ņujorkā, liksies savādāk.
0
dro > oskaar 16.12.2012. 12.28
Haris. Tiesa, nav man liela ticība. Es piemēram daudz vairāk ticu Betijai kā Zanei, lai gan viņa jau nav sliktākais piemērs. Pārāk dziļi esam jau ES, lai tagad ieslēgtu atpakaļgaitu, par ko tā sapņo Ušakovs un Kabanovs.
0
Sandris Maziks > oskaar 16.12.2012. 22.20
nulle
“Tāpēc es godīgi atzīstu ka visticamāk mana dzīvība man būs pirmajā vietā.”
Ar prieku noskatītos, kā tu raustīsies, kad sēdēsi uz apsūdzēto sola tribunālā. Pat savu naidu pret latviešiem un citām civilizētām tautām aizmirsīsi.
Cik nožēlojams ir radījums, kuram bez paša fizioloģijas nav vairs nekā.
0
dro > oskaar 16.12.2012. 12.47
Haris. Arī tiesa, bet Krievija piemēram varētu pie piemērotas situācijas šūpot latu. Ir arī citi plusi. Nebūtu ES atbalsta, no lata būtu palikušas tikai skrandas:)
0
ilmisimo > oskaar 16.12.2012. 18.19
Tāpēc es godīgi atzīstu ka visticamāk mana dzīvība man būs pirmajā vietā.
_________________
Kā jau reiz minēts;
nulle-Tu pilnīgs Edvarda Munka “Kliedziens” -padomā par karjeru izstāžu zālēs. Būsi uz izķeršanu. Piekarināt Tevi pie sienas trauksies neskaitāmas galerijas.
0
Sandris Maziks > oskaar 16.12.2012. 15.36
Haris
“Kāpēc lai krieviem euro traucētu?”
Pēc definīcijas, “ja kādam pasaulē kaut kas ir labs, krievam tas noteikti ir slikti”
0
Elina > oskaar 16.12.2012. 15.52
Nulle, kādēļ lai kāds vispār gribētu kļūt par tavu draugu? Un kādeļ lai kāda sieviete gribētu sev tādu dzīvesbiedru kā tu? Tu taču sevi vērtē augstāk par jebkuru citu. Pats tikko diskusijā pie skolu apšaudes teici, ka labāk noskaties uz savas ģimenes nāvi, nekā pats sevi ziedo viņu labā. Diez vai draudzība uz tādām tēzem balstās. Tu taču esi nolemts vientulībai vai īslaicīgām attiecībam. Tā ka tu tik runā, bet pats nesaproti, ko.
0
dro > oskaar 16.12.2012. 01.04
andrejsg. Ja es dzīvotu Lietuvā, iespējams šobrīd būtu pret, bet Latvijai šī iespēja jāizmanto. Liekas, ka Latvija soli pa solim atdos savu suverenitāti, bet labāk būt Eiropas nomalei kā Krievijas rietumiem.
0
armn > oskaar 16.12.2012. 11.17
pilnigi piekritu. Latvija jau gadiem de facto lieto eiro. Lata mainas kurss ir fiksets, bez musu iespejam ietekmet ar eiro saistitos lemumus. Pievienojoties eirozonai, “mainas kurss joprojam bus fiksets”, bet mes piedalisismies lemumu pienemsana. Fakstiski mes atgusim iespaidu uz valutu, ko izmanojam.
Piekritu ari apgalvojumam par Latvijas piederibu eiropas zonai.
Starp citu ari Polija ir pazinojusi par velmi pievienoties eirozonai, vini, gan pievienosanas kriterijus vares izpildit 2 gadus velak.
0
Egils 16.12.2012. 09.29
Tas,ka deputāts uzklausot taksista viedokli un pasniedz to kā medusmaizi euro pretiniekiem vien liecina par zemu intelektuālu līmeni.Tāpēc jau mums tā neiet,ka bieži vien pie vadības stūres bijušie komunisti,čekas savervētie aģenti un vienkārši raiti muldētājiVairāk vajadzētu ieklausīties tādu cilvēku kā Rožkalns un citu reāli cīnījušos par Latvijas neatkarību cilvēku viedokļos.Pašreizējā situācijā,kad kauliņi mesti nav kur atkāpties gribot negribot jāspēlē tālāk pārāk dziļi esam integrējušies ES.
1
Signija Aizpuriete > Egils 16.12.2012. 11.33
——–Dzintra (..)
Vairāk vajadzētu ieklausīties tādu cilvēku kā Rožkalns un citu reāli cīnījušos par Latvijas neatkarību cilvēku viedokļos.
==============================================================================
Vai ta viens Rožkalns cīnījās par brīvību, neatkarību un rietumu labklājību tautas vairākumam? Daudzi cīnījās – un turpina cīnīties (virtuāli). Kam nepietiek ar 1987. – 1991.gg. izcīnīto, tas var turpināt tādā pat garā, tādā pat virzienā. Laipni lūgti cīnītāju vietnē LRTT:
‘V. Dombrovskis. Parādi jāatmaksā Godmaņa “šaikai” ‘
http://tautastribunals.eu/?p=11796
0
reksa 16.12.2012. 11.58
Nu jā…
Viena lieta ir lamāt Eiropas Savienību un eiru draugu lokā.
Var atrast tūkstošiem trūkumu gan Eiropas Savienībā, gan monētārajā savienībā. Taču šādas lamāšanas iemesls ir vēlme, lai ES kļūtu labāka nekā tā ir pašlaik.
Savukārt ja polītiķi rīkojas tik bezatbildīgi, tad tā ir diagnōze. Lai cik būtu pievilcīga NA, ar savu rīcību dažādos (faktiski nenācionālos) jautājumos tā parāda, ka vēl nav nobriedusi partija, bet tāds bērnu dārzs…
0