Grasās samazināt pašvaldību deputātu skaitu

Rīgas domes deputātu skaitu grib samazināt gandrīz uz pusi

Ministru kabineta komiteja pirmdien nolēma virzīt skatīšanai valdības sēdē grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, ziņo LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likumā paredz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita. Atsevišķs regulējums ir Rīgas pašvaldībai, kur paredzēts gandrīz uz pusi samazināt deputātu skaitu.

Grozījumi paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.

Savukārt Rīgas domē ievēlējamo deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 uz 35. Ministrija norāda, ka Rīgas domes deputātu skaita samazināšana atbilst proporcionalitātes principam, kāds tiek ievērots Saeimas vēlēšanās, kur 100 deputāti pārstāv divus miljonus iedzīvotāju. Saskaņā ar grozījumiem 35 Rīgas domes deputāti pārstāvētu 0,7 miljonus rīdzinieku. Šāds deputātu skaits būtu pietiekams, lai nodrošinātu domes deputātu darbu frakcijās un komitejās.

Ministrija skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešams samazināt deputātu skaitu, ir, ka pašreizējais domes deputātu skaits atsevišķās pašvaldībās neveicina domju darba vienotību un efektivitāti, jo deputāti, kas kādreiz ieņēma bijušo pagastu vai pilsētu deputātu vai priekšsēdētāju amatus, novadu domēs turpina pārstāvēt atsevišķu novada teritoriālo vienību, nevis visu novada iedzīvotāju intereses.

Taču domes deputātu skaita samazināšana esot jāskata kontekstā ar piedāvātajiem ierobežojumiem deputātiem ieņemt amatus administrācijā, iestādēs un kapitālsabiedrībās, kas kopumā ir vērsti uz deputātu darba profesionalizāciju un domju darba tiesiskuma nodrošināšanu, deputātu atbildības palielināšanu. Ministrija paredzējusi, ka šie grozījumi attieksies uz to domju sastāviem, ko ievēlēs nākamajā vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

Šie VARAM izstrādātie grozījumi ir izraisījuši nevienprātīgu attieksmi no pašvaldību vadītāju un pašvaldības pārstāvošo institūciju puses – Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu apvienības -, kas uzskata, ka šāda skaita samazināšana mazinās domju darba un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ministru kabineta komiteja pirmdien arī uzdeva VARAM līdz valdības sēdei sagatavot argumentāciju par to, kāpēc pašreizējais deputātu skaits pašvaldībās veicina sadrumstalotību un uztur fragmentētu pārstāvniecību novados.