Mūžībā aizgājis rakstnieks Olafs Gūtmanis

 

Otrdienas rītā mūžībā aizgājis rakstnieks Olafs Gūtmanis, aģentūrai LETA apstiprināja viņa dēls Dāvis Gūtmanis.

Vēl šā gada sākumā, vēlot veselību un ilgu radošu darbību, Olafam Gūtmanim tika svinēta 85.dzimšanas diena, informē portāls “liepajaskultura.lv”.

Liepājas Kultūras pārvalde izsaka līdzjūtību tuviniekiem un visiem Olafa Gūtmaņa talanta cienītājiem.

Olafs Gūtmanis dzimis 1927.gada 10.janvārī Liepājā. 1941.gadā viņš kopā ar vecākiem devās izsūtījumā. Tēvu ieslodzīja Vjatkas nometnē, Olafs ar māti apmetās kilometrus astoņsimts aiz polārā loka – Taimiras pussalā. 1947.gadā Gūtmaņu ģimene nelegāli atbrauca uz Latviju, un trīs gadus viņiem izdevās nodzīvot dzimtenē. Taču “noziegums” – ierašanās dzimtenē – varasiestāžu uzmanībai secen nepagāja, un 1950.gadā Gūtmaņus izsūtīja vēlreiz.

Gūtmanis atgriezās dzimtenē 1956.gadā, kad viņš bija tikai 29 gadus vecs, bet jau otrās grupas invalīds – slimojis ar malāriju un arī ar tuberkulozi, informē Kultūras pārvalde.

Pats rakstnieks savā biogrāfijā rakstījis, ka “Latvijā esmu strādājis par transportstrādnieku, koristu Liepājas teātra muzikālajā trupā, dispečeru zvejnieku kolhozā „Bolševiks”, žurnālistu vietējās avīzes un TV, ugunsdzēsēju, Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāju. Atmodas laikā esmu bijis LTF Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs, ievēlēts par deputātu pilsētas deputātu padomē”.

Rakstnieks un dzejnieks, atmiņu grāmatas “Dzīves grāmata” (1992) par bērnu dienām līdz pat izsūtījumam, trimdai Sibīrijā autors. Gūtmanis sarakstījis vairākas dzejoļu un prozas grāmatas, Gūtmaņa darbi apkopoti piecos sējumos viņa “Rakstos”. Pēdējais sējums klajā nāca šogad, pirmais – 2006. gadā – dzejas grāmata 500 lappušu apjomā. Gūtmanis latviski tulkojis cittautu literātu darbus – gan dzeju, gan lugas, kas uzvestas Liepājas teātrī. Rakstījis publicistiku un piedalījies atmiņu grāmatas izveidošanā par Tautas fronti Liepājā.