"Spēlmaņu naktī" triumfē Jaunais Rīgas teātris un Hermanis • IR.lv

“Spēlmaņu naktī” triumfē Jaunais Rīgas teātris un Hermanis

23
Režisors Alvis Hermanis "Spēlmaņu nakts" ceremonijā pēc balvām uz skatuves kāpa vairākas reizes. Foto: Evija Trifanova, LETA

Skatītāju balsojumā balvas ieguva aktieri Gundars Āboliņš un Ieva Puķe

Apbalvošanas ceremonijā piektdienas vakarā Latvijas Nacionālajā teātrī noskaidroti 2011./2012.gada teātra sezonas “Spēlmaņu nakts” balvas ieguvēji – lauvas tiesa tikusi Jaunajam Rīgas teātrim. 

Žūrija par gada labāko dramatiskā teātra izrādi atzinusi režisora Alvja Hermaņa iestudēto uzvedumu “Oblomovs” Jaunajā Rīgas teātrī, kas tapis pēc krievu rakstnieka Ivana Gončarova romāna motīviem.

Nominācijā “Gada režisors” balvu par Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajām izrādēm “Oblomovs” un “Oņegins. Komentāri” ieguvis režisors Alvis Hermanis, savukārt par gada aktrisi, patiesi atveidojot Alīdes Trū lomu Jaunā Rīgas teātra izrādē “Muša”, atzīta aktrise Elita Kļaviņa.

Nominācijas “Gada aktieris” balvu ieguvis Jaunā Rīgas teātra aktieris Ģirts Krūmiņš par Oblomova lomu izrādē “Oblomovs” un Kempa lomu izrādē “Vigīlija. Sapnis par nomodu” Jaunajā Rīgas teātrī.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības Radošās daļas speciāliste Undīne Preisa, par gada izrādi bērniem vai jauniešiem kļuvis iestudējums “Dzejtaurenis”, kas tapis, iedvesmojoties no Aivara Neibarta dzejoļu krājuma “Taureņkaraļvalstība”, režisora Vara Klausītāja vadībā Rīgas Mākslas telpā.

Nominācijā “Gada muzikālā izrāde” 2011./2012.gada teātra sezonas “Spēlmaņu nakts” balvu ieguvis Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga un Evitas Mamajas mūzikls “Pūt, vējiņi!”, kas pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem režisora Dž.Dž.Džilindžera režijā tapis Liepājas teātrī.

Balvu kā gada latviešu autora darba iestudējums ieguvusi izrāde “Leģionāri”, kuras autori ir Karls Alms no Somijas, Ieva Kauliņa, Kārlis Krūmiņš un Valters Sīlis. Izrādes režisors ir Sīlis, un tā izrādīta Ģertrūdes ielas teātrī.

Nominācijā “Gada aktrise otrā plāna lomā” pie balvas tikusi aktrise Lidija Pupure par Greisas lomu izrādē “Vigīlija. Sapnis par nomodu” Jaunajā Rīgas teātrī, bet nominācijā “Gada aktieris otrā plāna lomā” apbalvots Vilis Daudziņš par Zahara lomu izrādē “Oblomovs” Jaunajā Rīgas teātrī.

Ar balvu nominācijā “Gada debija skatuves mākslā” godināts aktieris Daumants Kalniņš par atveidoto Kvazimodo izrādē “Parīzes Dievmātes katedrāle” Latvijas Nacionālajā teātrī.

2011./2012.gada teātra sezonas “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks” ieguvis Sandis Pēcis par Roberta Lokampa lomu izrādē “Trīs draugi” Liepājas teātrī.

Balvu kā gada jaunā skatuves māksliniece ieguvusi aktrise Inese Pudža par Katrīnas atveidošanu izrādē “Pērnvasar negaidot” Latvijas Nacionālajā teātrī un Jūlijas jaunkundzi izrādē “Jūlijas jaunkundze” Valmieras drāmas teātrī.

Nominācijā “Gada scenogrāfs” uzvaras laurus plūcis krievu teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs par izrādi “Voiceks” Latvijas Nacionālajā teātrī, bet balvu kā gada kostīmu māksliniece saņēmusi Anna Heinrihsone par darinātajiem tērpiem izrādē “Ideāls zaglis” un “Sudraba slidas” Latvijas Nacionālajā teātrī un “Tas īstais, tā īstā” Dailes teātrī.

Par gada kustību mākslinieku atzīta Inga Krasovska par darbu mūziklā “Pūt, vējiņi!” Liepājas teātrī, bet nominācijā “Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē” balvu ieguvis Jēkabs Nīmanis par paveikto darbu izrādē “Voiceks” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Balvu nominācijā “Gada sasniegums baleta mākslā” ieguvis Aleksejs Avečkins par izdejoto Solora lomu baletā “Bajadēra” un Vīrieša lomu baletā “Erda” Latvijas Nacionālajā operā, bet pirmo reizi “Spēlmaņu nakts” vēsturē balvu nominācijā “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā” ieguvusi izrāde “Ursus maritimus”, kuras autori ir Olgas Žitluhinas dejas kompānija.

Teātra balvas “Spēlmaņu nakts” 2011./2012.gada sezonas laureāti par mūža ieguldījumu ir teātra režisors un pedagogs Felikss Deičs, kā arī scenogrāfs Gunārs Zemgals.

2011./2012.gada sezonas žūrijas speciālbalva tikusi komponistam Kārlim Lācim par muzikālo partitūru izrādei “Pūt, vējiņi!”.

Latvijas Nacionālajā teātrī pirmo reizi tika godināts arī izcilākais sezonas teātra dramaturgs. Lai veicinātu Latvijas dramaturgu profesionalitāti, kā arī jaunas, mūsdienīgas nacionālās dramaturģijas rašanos, Latvijas Dramaturgu ģilde pirmo reizi nolēmusi motivēt sezonas labāko dramaturgu, piešķirot nacionālo dramaturģijas balvu “Pazudušais dēls”. Par labāko latviešu autora darbu, kas iestudēts Latvijas teātros 2011./ 2012.gada sezonā, atzīta Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Gals. Izrāde”.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, arī teātra skatītājiem bija iespēja noteikt favorītus trīs “Spēlmaņu nakts nominācijās” – “Gada dramatiskā teātra izrāde”, “Gada aktieris” un “Gada aktrise”.

Skatītāju balsojumā par nominācijas “Gada dramatiskā teātra izrāde” ieguvēju atzīta izrāde “Oblomovs” Jaunajā Rīgas teātrī, skatītāju balsojumā par nominācijas “Gada aktieris” ieguvēju kļuvis Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš, bet “Gada aktrises” gods skatītāju balsojumā ticis Valmieras drāmas teātra aktrisei Ievai Puķei.

Teātra gada balva “Spēlmaņu nakts” tradicionāli tiek pasniegta latviešu teātra režisora un Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23.novembrī.

Šogad “Spēlmaņu nakts” balva kopumā tika pasniegta 18 nominācijās un pirmo reizi tika izvērtēts arī gada sasniegums laikmetīgajā dejā. Tāpat nomināciju sarakstu pirmo reizi papildināja balva “Pazudušais dēls”.

Jauniestudējumu skates žūrijas komisijas sastāvā darbojās un laureātus izvirzīja teātra kritiķis Normunds Akots, Latvijas Televīzijas raidījuma “100 g kultūras” vadītājs un “Neatkarīgās Rīta Avīzes” Kultūras nodaļas redaktors Arno Jundze, teātra kritiķe Maija Treile, televīzijas režisore Virdžīnija Lejiņa, dejas kritiķe Inta Balode, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, televīzijas režisore un teātra kritiķe Linda Ģībiete, teātra un kino kritiķis Toms Treibergs un teātra zinātniece Maija Svarinska.

“Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijas režisors bija Kārlis Krūmiņš, scenārija autors – Artūrs Dīcis, scenogrāfs – Uģis Bērziņš, producente – Dana Čerņecova.

 

Komentāri (23)

Ojārs 24.11.2012. 22.09

susuram.
Nemaz nebrīnos par Hermaņa atteikšanos pieņemt apbalvojumu no Zatlera. Saklausījies (salasījies) Dienas zākāšanos par korumpēto dakteri, Dienas “ziņas” par to cik nelikumīgi Zatlers ievēlēts un izvirzīts, neviens vien varēja apstulbt.
Daudz vairāk tomēr vairāk šokēja tas, ka Hermanis nedaudz vēlāk ar pateicību pieņēma kaut kādu tur goda nosaukumu no Ušaka. Dīvaini, ka viņam neviens nebija pateicis, ka Ušaks (viņa senči un domubiedri te ieradušies ne mazāk nelikumīgi par Zatlera “nelikumīgo” ievēlēšanu).Bet nu ja – Diena jau par to nerakstīja…

+7
-3
Atbildēt

0

Māris Bārzdainis 24.11.2012. 11.57

Jaunais Rīgas teātris un Hermanis jau nevar nepatikt un lai viņiem veicās arī tālāk, bet mani visu laiku moca cits jautājums.
Kad Dievs staigā pa Pasauli un dala ļaudīm talantu, tad viņš, naivs vecītis būdams, daudz neseko tam, kādam cilvēkam tas trāpīsies. Viņš tikai iedod, pats ātri noslēpjās aiz kāda mākonīša un ar interesi sāk vērot – kas nu tālāk būs?
Tālākais jau ir paša cilvēka rokās – vai viņš spēs attaisnot Dieva dāvāto uzticību, vai spēs saglabāt doto talantu un izkopt to? Vai spēs ar savu talantu palīdzēt pārējiem cilvēkiem, vai spēs pārmainīt pasauli labāku? Dievs, iedodams talantu, to nepasaka, bet tas jau cilvēkam pašam laikam jāsaprot, ka talants un slava uzliek arī pienākumu.
Tautā mīlētam, slavenam un populāram māksliniekam ir jāsaprot, cik liela nozīme ir katram viņa izteiktajam vārdam. Tā jau ir pavisam cita atbildība.
Protams ir labi, ja slavenībai ir sava pilsoniskā stāja, ja ir viedoklis par vienu vai otru politisku jautājumu.
Kad Hermanis gadu atpakaļ izdarīja skaļu un efektīvu žestu – publiski nozākāja Zatleru un atteicās no viņa pieņemt apbalvojumu – daudziem tas lika svētlaimē te apslapināties. Nu bravo, forši, īsts pilsonis.
Bet pēc tam negaidīti aizgāja un pieņēma savu ordeni no pašreizējā Bērziņa. Nerunājot nemaz par pēdējo gadu, Bērziņa agrākais dzīves gājums, maigi izsakoties, bija divdomīgs. Tagad, pēc visiem sastrādātajiem “podiem”, jebkuram normālam cilvēkam mūsu valsts prezidents ( kā lai to maigāk pasaka? ) izraisa vēmienu.
Bet Hermanis klusē. Nu ja esi, vecīt, pateicis A, tad nu turpini arī tālāk, neapstājies. Parādi savas iekšas, parādi, ka esi vīrs ar “olām”. Jeb mums visiem jāsecina, ka Hermaņa kādreizējie spriedelējumi par “latvieša indiāņa dabu” visvairāk attiecināmi uz pašu režisoru?
Bet varbūt šīs Hermaņa “klusuma skaņas” ir kā nepabeigta luga, kur mums, skatītājiem pašiem ir jāpiedomā nepateiktais. Es, piemēram, to varu iztulkot tā – visa Bērziņa pagātne, viņa “likumīgā” tikšana pie bagātības, ES fondu izkrāpšana, 4000 LS pensijas sarūpēšana un valsts nozagšana “oranžās brālības” sastāvā Hermanim nav šķērslis, lai paklanītos, paspiestu roku un saņemtu ordeni no pašreizējā prezidenta. Hermaņa klusēšana par Bērziņa pēdējā gada sastrādāto liecina par to, ka režisoru viss apmierina un tautai nu ir beidzot cienīgs pārstāvis.
Cerams, ka šī Hermaņa “pilsoniskā izteikšanās” bija neveiksmīgs, vientuļš “purkšķis” un, ka tālāk viņš tikai gaisu mums atsvaidzinās. Mums jau ir pietiekoši daudz piemēru, kur tautā mīlēti un cienīti mākslinieki Saeimā “smirdinājās” gadiem.

+9
-6
Atbildēt

4

    Sandris Maziks > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 22.28

    susurs
    Katram ir robeza, kurai tas gatavs parkapt. Hermanis pienema apbalvojumu no Berzina, kads cits nolaistos ari lidz Zatleram vai pat Vesnakovam.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 13.49

    Steigšu izmantot, šķiet, pirmo un varbūt vienīgo izdevību piekrist Susuram.

    Bet arī lno jāpiekrīt.:)

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Ligiña Doniña > Māris Bārzdainis 25.11.2012. 20.33

    Hermanim nav jāatskaitās nevienam, kur un kāpēc viņš iet un ko saņem. Hermanis neiet pēc balvām, bet tiek apbalvots; tiek izteikta atzinība utt. Izrādes ir galvenais. Politiķi mēģina pielīst visiem panākumiem bagātiem cilvēkiem. Mākslinieku uzdevums nav politika, toties viņiem ir privilēģijas nolikt visus un ik vienu pie vietas, kad vien vēlas. Susur, aizej līdz JRT un paprasi Hermanim par tām olām, ja vien Susuram pašam tādas ir….

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    dro > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 12.05

    susurs. Dāvinot Hermanim talantu, Dievs viņu nav iecēlis savā vietā, tātad atstājis tiesības kļūdīties tāpat kā susuram, kuram Zatlers jau sen ir Dieva vietā:)

    +11
    -6
    Atbildēt

    0

mariam 24.11.2012. 21.32

Neskatījos pasākumu, bet Āboliņam es ar dotu balvu, noteikti, – tajā man viedoklis ar skatītāju vairumu sakrīt.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu