Ar Krievijas vīzu pa muti

Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Andrim Sprūdam nevajadzētu ne apvainoties, ne justies pagodinātam par iekļūšanu Krievijā nevēlamu personu sarakstā.

Krievijas politika palaikam šķiet esam iracionāla, taču šajā gadījumā, raugoties no Maskavas, tā ir pat ļoti pragmatiska. Putina režīms ir sadūries ar daudz bīstamāku apdraudējumu nekā NATO tanki, amerikāņu kodolieroči vai pat brīvs internets, un mēģina atrast aizsardzību pret šiem jaunajiem draudiem. Sprūds vienkārši gadījās pa rokai.

Sprūds bija plānojis šonedēļ piedalīties starptautiskā konferencē Sanktpēterburgā, taču viņam atteikta vīza. Krievijas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām liegta ieceļošana Krievijā. Lēmums esot saistīts ar bijušo ziņu aģentūras “Regnum” vadītāja Modesta Koļerova un galvenā redaktora vietnieka Igora Pavlovska pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām šā gada augustā.

Maskava parasti neatstāj bez atbildes šādus “nedraudzīgus soļus”, un reakcija mēdz būt “simetriska”, nevis loģiska. Taču šajā gadījumā valstī nevēlamie bija nevis krievu spiegi diplomātu aizsegā, uz ko varētu atbildēt, izraidot tādu pašu skaitu attiecīgās valsts diplomātu, bet gan it kā vienkārši Krievijas pilsoņi, kuriem vienkārši bija gadījies kopā ar draugiem no “Saskaņas centra” mēģināt iedvesmot latgaliešus uz separātismu. Neba Sprūds rada kādus apdraudējumus Krievijai. Viņš “nevēlamo” kategorijā iekļuvis varbūt ne pilnīgi nejauši (kaut kādus sarakstus ļaudis Krievijas vēstniecībā Rīgā un ārlietu ministrijā Maskavā gan jau veidoja un vērtēja), taču skaidrs, ka viņa vietā varēja būt arī citi.

Tomēr šķiet, ka tā nav tikai atbilde uz divu savējo abižošanu, un drīz pieredzēsim arī citus brīdinājuma šāvienus pret ļoti nopietno apdraudējumu, kas Putina režīmam jau radies Vašingtonā (tikai nevis Pentagonā, bet gan ASV Kongresā), un kuru tam ir vitāli svarīgi tagad novērst Eiropā. Preventīva dažu sodīšana par biedu citiem (un ne jau tikai Latvijā) varētu būt viens no paņēmieniem, kā šo apdraudējumu mēģināt atvairīt.

Bīstamais likums

ASV Kongresa Pārstāvju palāta 16.novembrī pieņēma tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz vīzu aizliegumu un banku kontu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām (kopā apmēram 60), kuras ir atbildīgas par advokāta Sergeja Magņitska nogalināšanu cietumā 2009.gada novembrī, un arī padarīt cilvēktiesību ievērošanu Krievijā par priekšnoteikumu labām tirdzniecības attiecībām. Likums vēl jāapstiprina ASV Senātam, kas grasās to paplašināt, attiecinot cilvēktiesību ievērošanu kā nosacījumu labām ekonomiskām attiecībām arī uz citām valstīm. Krievija nikni iebilda pret šā likuma pieņemšanu, taču ir atmetusi cerības to apturēt. Tā vietā visi pūliņi tagad tiks veltīti līdzīgu likuma normu nepieļaušanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

Magņitskis bija advokāts, kas sniedza pakalpojumus investīciju fondam “Hermitage Capital” Maskavā un 2008.gadā atklāja krāpniecisku nodokļu atmaksas shēmu, ar kuras palīdzību Krievijas amatpersonas bija nozagušas 230 miljonus ASV dolāru, kurus fonds bija nodokļos samaksājis Krievijas valstij. Drīz pēc tam viņu apcietināja, gadu bez tiesas turēja dažādos Maskavas cietumos un spīdzināja, lai atsakās no savām liecībām, bet 2009.gada 16.novembrī piekāva līdz nāvei.

Eiropas Parlaments nupat, 23.oktobrī, pieņēma rezolūciju, kurā ieteic Eiropas Savienībai ieviest vīzu aizliegumu un iesaldēt aktīvus Krievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par Magņitska nāvi. Rezolūcija ir tikai ieteikums, un, kaut gan šādas likumdošanas iniciatīvas dažās valstīt jau tiek virzītas (Lielbritānijā, Holandē, Polijā), ES dalībvalstu kopējo noskaņojumu laikam labi raksturoja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pēc EP rezolūcijas pieņemšanas pateikdams, ka Latvija nesperšot vienpusējus soļus un “melno sarakstu” varētu veidot tikai kopā ar pārējām ES valstīm. (Kā atzīst “Hermitage Capital” pārstāvji, vairāku Eiropas valstu ārlietu ministri viņiem neoficiāli pauduši, ka rīkošoties, ja to sāks darīt kāda cita valsts.)

Likuma pieņemšana ASV būtu spēcīgs pamudinājums rīkoties arī Eiropā. Krievijas pretdarbība tā pieņemšanai ASV bijusi palaikam histēriska – Kremlis to gan dēvējis par “barbarisku” un apdraudējumu visai pasaulei, gan piedraudējis, ka varētu pat pārstāt atbalstīt NATO Afganistānā. Bet pēc tā pieņemšanas Kongresā paziņoja, ka atbilde būšot stingra, ja arī “asimetriska”.

Sankcijas pret korumpētām Krievijas amatpersonām trāpa Putina izveidotās varas sistēmas pašā sirdī. Kā norāda Krievijas opozīcijas pārstāvji, tiek izjaukts mafijas galvenais princips – tās locekļu nesodāmība apmaiņā pret lojalitāti “krusttēvam”. 

Citi salīdzina Putina “varas vertikāli” ar carienes Katrīnas II valdīšanu 18.gadsimtā, kuras laikā valsts bija atdota ierēdņiem izzagšanai, kamēr tie pildīja valdnieces gribu. (Ja nepildīja gana labi, tika nošķirti no “siles”, un arī Putins reizēm padzen pa kādam činavniekam – “par korupciju”.) Tikai atšķirībā no 18. un 19.gadsimta Krievijas ierēdņiem pašreizējie savus darba augļus glabā un tērē ārpus Krievijas. Ja zustu šī iespēja, zustu jēga atbalstīt valdošo režīmu. Varas vertikāle draudētu sabrukt.

Asimetrijas vēstījumi

Maskava jau zinot, kā atbildēs uz ASV Kongresa lēmumu. “Mēs to esam apsprieduši visās debašu stadijās par tā dēvēto Magņitska likumu,” Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja pēc Kongresa balsojuma. “Varu apstiprināt, ka mūsu atbilde būs stingra, taču ne obligāti simetriska,” viņš brīdināja un piesolīja “sarežģījumus” abu valstu attiecībās.

Šķiet, atbildes asimetriskumu jau varam vērot kā parastā Krievijas “jums pašiem ir problēmas” toņa pastiprināšanos. Līdzās “krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs”, ko Maskava automātiski piesauc, atbildot uz jebkādiem pārmetumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem (to darīja arī pēc Magņitska rezolūcijas pieņemšanas Eiroparlamentā), nu dzirdam pārmetumus jau arī, piemēram, ASV un Vācijai par šo valstu vēlēšanu nedemokrātiskumu.

Tos nācās no paša Putina personīgi uzklausīt arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei vizītes laikā Maskavā 16.novembrī. Vēl vairāk – arī pārmetumus par atbalstu antisemītiem. Kad Merkele pieminēja pankgrupas “Pussy Riot” dalībnieču notiesāšanu kā vienu piemēru pēdējā laikā Krievijā īstenoto vārda brīvības un pilsoniskās opozīcijas ierobežošanas pasākumu virknē, Putins paziņoja, ka viena no notiesātajām esot savulaik piedalījusies demonstrācijā ar prasību “iztīrīt Maskavu” no ebrejiem. Patiesībā viena grupas dalībniece 2008.gadā piedalījās demonstrācijā – tieši otrādi – pret toreizējā mēra Lužkova īstenoto Maskavas “tīrīšanu” no “kaukāziešiem”, homoseksuālistiem un citiem “citādajiem”.

Var gaidīt, ka neprognozējama un iracionāla apstulbināšana būs daļa no tēla, ko Krievija arvien vairāk rādīs diskusijās ar Rietumiem. Var teikt, ka tā ir vājuma izpausme. Taču vīzu liegšana Eiropas valstu pilsoņiem var būt veids, kā Kremlis šo vājumu raudzīs izmantot sev par labu. Līdzīgi kā izrēķināšanās ar “Pussy Riot” bija paraugprāva, lai neviens, kas Krievijā iebilst pret valdošo režīmu, nevar justies droši, vīzu liegšana pēc teju nejaušības principa var būt iebiedēšanas līdzeklis ārzemēs. Jebkurš var tikt sodīts ne par ko. Kur nu vēl par uzdrošināšanos prasīt iesaldēt sistēmas cilvēku banku kontus un liegt viņiem vīzas.

Tomēr šādā nervu spēlē Krievija ir un paliktu vāja. ASV likumdevēji ir atraduši visiedarbīgāko sviru, ar ko likt Krievijai rēķināties ar tiesiskuma un cilvēktiesību normām. Šo normu ievērošana kaimiņvalstī arī Latvijai ir svarīga. Diskusijām par “Magņitska sarakstu” laiks iziet no Saeimas Ārlietu komisijas visas Saeimas dienas kārtībā.