Premjers: Latvija varētu izmantot veto tiesības neizdevīgam ES budžetam

Ārlietu ministrs: Eiropadomes prezidenta priekšlikums par finansējumu Latvijai ir nepieņemams, Latvija par to nevar balsot

Latvija varētu izmantot veto tiesības neizdevīgam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā LNT raidījumā “900 sekundes” trešdien sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Vienlaikus viņš norādīja, ka ar šādām metodēm aizrauties nebūtu lietderīgi, jo katrai ES dalībvalstij ir savas prioritātes un savs viedoklis par budžeta sadalījumu, tas var novest pie tā, ka budžetu būtu grūti, pat neiespējami apstiprināt.

Otrdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) Briselē brīdinājis ES kolēģus, ka Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu bloka daudzgadu budžetam.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā aģentūru LETA informēja, ka samita priekšvakara diskusijas gaitā bijis redzams, ka izveidojies neformāls dalībvalstu dalījums – no vienas puses, neto maksātāji, kas uzskata, ka Eiropadomes prezidenta priekšlikums samazināt budžetu neiet pietiekami tālu un nepieciešami tālāki samazinājumi, bet, no otras, kohēzijas politikas atbalstītāji, kas uzskata, ka piedāvātie samazinājumi ir pārāk drastiski un negatīvi ietekmēs ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu.

Papildus tam gandrīz katra valsts pieminēja savas tā sauktās sarkanās līnijas. “Kaut arī Latvija ir gatava konstruktīvi meklēt risinājumu tam, lai panāktu vienošanos, šobrīd izskatās, ka iespēja vienoties ir ļoti zema, jo Eiropadomes prezidenta priekšlikums par finansējumu Latvijai ir nepieņemams, un Latvija par to nevar balsot,” diskusiju Vispārējo lietu padomē komentē ārlietu ministrs Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs saviem kolēģiem norādīja, – lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir nepieciešams nodrošināt nacionālo kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātos tiešos maksājumus tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū. Kā uzsver Rinkēvičs, “bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama”.

Ārlietu ministrs iepriekš sacīja, ka sanāksmes laikā aplēsis 17 līdz 18 dalībvalstis, kuras sarunās par ES daudzgadu budžetu ir gatavas pielietot veto tiesības gadījumā, ja netiks ņemtas vērā to būtiskākās intereses. Ministrs uzsvēra, ka arī Latvijai pašreizējais piedāvājums daudzgadu budžetam, it īpaši attiecībā uz lauksaimniecību, nav pieņemams.

Kā Latvijai “absolūti nepieņemamu” ministrs vērtē piedāvājumu no 2020.gada tiešmaksājumus lauksaimniekiem noteikt 54% apmērā no patlaban ES vidējā maksājumu apjoma.

Savukārt par kohēziju Latvijai ir svarīgi, lai tiktu ņemta vērā valsts ekonomiskā attīstība pēdējos četros gados. Visām ES dalībvalstīm kohēzijas palīdzības griesti noteikti 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tiek rosināts, ka valstīm, kuru IKP 2008.-2010.gadā kritās vairāk nekā par 1%, šis apjoms varētu būt lielāks. Piedāvājumā gan nav noteikts konkrēts palielinājums, bet gan formula “2,XX”, kas Latvijai sliktākajā gadījumā paredzētu 2,41% no IKP, bet labākajā 2,99% no IKP.

Ministrs skaidroja, ka atšķirība ir mērāma vairākos simtos miljonos eiro, taču Latvija nav izvirzījusi kādu konkrētu palielinājumu kā savu sarunu “sarkano līniju”.

Ministrs otrdien Briselē piedalījās ES Vispārējo lietu padomē, kur ES ārlietu ministri diskutēja par Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja sagatavotajiem Eiropadomes secinājumiem šā gada 22. un 23.novembra valstu un valdību vadītāju sanāksmei.

Eiropadomes priekšsēdētājs ierosinājis samazināt ES daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu). Šādu ierosinājumu van Rompejs sagatavojis pirms 22. un 23.novembrī ieplānotā valstu samita par bloka daudzgadu budžetu.

Eiropas Komisija iepriekš ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu 1,03 triljonu eiro (702,8 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam.

Van Rompeja jaunākais ierosinājums galvenokārt skar lauksaimniecības finansējumu un kohēzijas fondu finansējumu. Finansējumu lauksaimniecības nozarei ierosināts samazināt par 25,5 miljardiem eiro (17,92 miljardiem latu), bet kohēzijas fondu finansējumu – par 29,5 miljardiem eiro (20,73 miljardiem latu).

Šāds ES prezidenta ierosinājums varētu iepriecināt Franciju un Vāciju, kas ir divas lielākās iemaksu veicējas ES budžetā. Tomēr virkne citu valstu, tajā skaitā Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudusi viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam – 100 līdz 200 miljardu eiro (70,28 līdz 140,56 miljardu latu) apmērā.

Arī no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (Vienotība) paziņojusi, ka van Rompeja kompromisa ierosinājums nav pieņemams ne Baltijas un Centrāleiropas valstīm, ne Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai.