Ķīlis norāda, ka nediskutēs ar Mākslas akadēmijas argumentiem – par apdraudējumu nacionālai valstij
Mākslas augstskolas trešdien izteica neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, prasot viņa demisiju, jo uzskata, ka viņš, esot amatā, nevar nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu.
Mākslas augstskolu kopīgajā sēdē augstskolu pārstāvji šādu lēmuma pieņēma gandrīz vienbalsīgi, atturējās viens un arī pret balsoja viens sēdes dalībnieks, ziņo LETA.
Augstskolas ministra amatā vēlas redzēt cilvēku, kuram būtu pienācīga kompetence augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī nepieciešamās pārmaiņu vadības prasmes.
Mākslas augstskolām pievienojušies arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti, kuri Senāta sēdē trešdien paziņojuši par izglītības un zinātnes ministra demisijas pieprasījumu, aģentūru LETA informēja LLU sabiedrisko attiecību un karjeras centra pārstāvis Aigars Ieviņš.
Šāds lēmums pieņemts, jo LLU studenti uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotais alternatīvais studiju programmu novērtējums ir balstīts uz nekorektu metodiku, neatspoguļojot reālo situāciju universitātē. Turklāt nav ievērots tiesiskuma princips – nav noslēdzies akreditācijas process un nav uzklausīti studiju programmu īstenotāju iebildumi un skaidrojumi par veiktajām un plānotajām aktivitātēm B un C grupā ietverto studiju programmu kvalitātes uzlabošanā.
Arī Daugavpils Universitātes (DU) Studentu padome ir atsaukusies aicinājumam par ministra demisijas pieprasījumu, vēsta ziņu aģentūras.
Toties Vidzemes Augstskolas (ViA) pārstāvji nākamajā nedēļā, 23.novembrī, tiksies ar ministru Ķīli. ViA patlaban neplāno prasīt ministra demisiju. Augstskolas pārstāvji nolēma gatavoties konstruktīvai sarunai un izstrādāt savus priekšlikumus.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis sociālajā tīklā Twitter izplatījis savu atbildi mākslas augstskolām: “Mākslas augstskolu gadījumā man nav izprotams, kāds vēl varētu būt mērķis manas demisijas pieprasīšanai, kā vien nevēlēšanās pieņemt pārmaiņas.”
Ķīlis norāda, ka esot piedāvājis skaidri formulētu reformu plānu augstākajā izglītībā, kas paredz daudz lielāku atvērtību studentu un pasniedzēju starptautiskai apritei, stingrāku studiju virzienu akreditēšanu un budžeta līdzekļu piešķiršanu tikai kvalitatīvām studiju programmām.
“Mākslas akadēmija šajos manos piedāvājumos saskatījusi pat apdraudējumu Latvijai kā nacionālai valstij. Piedodiet, bet man ir grūti diskutēt, ja tiek lietoti šādi argumenti,” saka Ķīlis.
Viņš atkal norāda, ka mākslas augstskolas ir Kultūras ministrijas pakļautībā, un IZM nevar un negrasās tās nedz reorganizēt, nedz apvienot. Tāpat arī Kultūras ministrija nevis IZM veido šo augstskolu budžeta pieprasījumus un nekādā veidā nav iesaistīta šajos procesos. “Šā iemesla dēļ demisijas pieprasījums vairāk izskatās pēc emocionāla pārpratuma,” raksta ministrs.
Arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) aicina Ķīli sniegt detalizētāku informāciju par kritērijiem, pēc kuriem veikts augstskolu studiju programmu alternatīvais novērtējums, un ekspertiem, kas šo novērtējumu veikuši.
Ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne teica, ka, pēc ministres domām, izglītības kvalitāti vislabāk var novērtēt profesionāļi, nevis ierēdņi, kā arī darba tirgus – darba devēji. Tādēļ jebkuriem pētījumiem, kuri tiek publiskoti par augstākās izglītības kvalitātes novērtējumu, ir jābūt ne tikai profesionāli pamatotiem un caurspīdīgi veiktiem, bet arī pārliecinoši izskaidrotiem sabiedrībai.
Kā ziņots, atklātajā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Senāta sēdē piedalījās LKA, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārstāvji.
LKA rektors Jānis Siliņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, jo šo augstskolu skatījumā “augstākajai izglītībai būtisku jautājumu risināšana notiek ilglaicīgā, nemetodiskā, nemērķtiecīgā ceļā”. Rektors uzskata, ka patlaban notiek visa augstskolu izvērtēšanas procesa diskreditācija. “Visi šie paziņojumi par punktiem, par valodām, kas ir pilnīgi neadekvāti, par īpašuma maiņām, par pamatizglītību, viņi seko viens otram un faktiski rada tādu iluzoru iespaidu par darbošanos, bet neviena lieta netiek konsekventi izpētīta, izanalizēta un tad zinātniski pamatoti prezentēta,” teica Siliņš.
LKA trīs programmas “Māksla” netika iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas alternatīvajā izvērtējumā, lai gan bija Augstākās izglītības padomes ekspertu vērtējums. Siliņš uzskata, ka tas arī parāda ministrijas darba kvalitāti – ministrija pat nepamanīja, ka šo programmu trūkst, un nepainteresējās, kur ir anketas.
Siliņš atklāja, ka neuzticības izteikšana Ķīlim būšot galvenais jautājums arī Latvijas Rektoru padomes sēdē šo ceturtdien, 15.novembrī.
Arī Latvijas Mākslas akadēmija uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu izvērtējums ir uzbrukums augstskolai, un tā ir paudusi sašutumu par ministrijas veikto vērtējumu.
Augstskolu kopīgo paziņojumu lasiet šeit.
Komentāri (31)
Kristīne Rudzīte-Stejskala 14.11.2012. 17.51
Skumji noskatīties, kā LKA Siliņa pavadā pamazām sabrūk. Pētera Laķa laikā uzmanība tika pievērsta visām kultūras jomām, bet tagad svarīgākās ir teātra un kino nozares. Pat svešvalodniekus izmeta no LKA senāta, lai, acīmredzot, stiprinātu šīs divas jomas. Par Siliņa reformām var pārliecināties ikgadējās LKA konferencēs, kurās akcents tiek likts uz teātra mākslas studentu darbiem, bet citi pētījumi netiek izcelti. Tāpat citās augstskolās ikgadējās konferencēs cenšas uzstāties akadēmiskais personāls, prezentējot savu akadēmisko pētījumu aktualitātes (lai CV un citām atskaitēm varētu ierakstīt, ka viņi ir nodarbojušies ar zinātniski pētniecisko darbu), turpretī LKA nekas tāds nenotiek – pasniedzēji lūko, ko sarakstījuši studenti, savukārt studentiem nav ne jausmas, kādus pētnieciskos kalnus gāž pasniedzēji. Šīs ir lietas, kuras Ķīlim jācenšas iebāzt acīs LKA, lai beidz sprēgāt un paskatās, ko paši dara nepareizi.
1
Kristīne Rudzīte-Stejskala > Kristīne Rudzīte-Stejskala 14.11.2012. 21.21
+ Ķīlis (vai vienkārši žurnālisti) varētu painteresēties, vai Helēna Demakova ir beigusi LKA doktorantūru. Šī rakstīja disertāciju, saņemot ESF naudu un bija paredzēts aizstāvēt ja ne pirms 2 gadiem, tad pērn toč. Man nav nekas pret to, ka Helēna saņēma lielo stīpu, tomēr, cik dzirdēts akadēmiskajās aprindās, darbs ir ļoti švaks. Varbūt mediji varētu palūgt LKA Helēnas disertācijas manuskritpu.
0
v_laivins 14.11.2012. 18.28
Ķīlis acīmredzami uzkāpis konservatīvajiem, pārmaiņu nealkstošajiem rektoriem uz varžacīm.Tās augstskolas, kuras piedāvā kvalitatīvas programmas,gatavas sēsties pie sarunu galda, lai darītu lietas labāk.
1
Signija Aizpuriete > v_laivins 14.11.2012. 18.46
——–
‘Reformu partijai oktobris nesis reitinga samazinājumu – nu tas ir 2,4%, ..’
– acīmredzami, ka ”kāpēju” aktivitātes ir novērtētas.
‘Drosmīgo neprātam slavu mēs dziedam…..’
0
Aivars Krauklis 14.11.2012. 17.12
Cik nu manīts, LKA drīzāk ir MĀKSLĪGA, nevis „mākslas” augstskola. (Varbūt domas mainītos, ja Siliņa kungs sagatavotu un publicētu datus par sava produkta veiksmēm „darba tirgū”, tikai – īstajā tirgū, kur privāts darba devējs maksā no peļņas atkarīgu algu, nevis valsts un pašvaldību budžetu pārdalē.)
8
+7
-10
Atbildēt
+7
-8
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+8
-7
Atbildēt
+8
-7
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
@kkristaps > Aivars Krauklis 14.11.2012. 20.49
Viņš ir no NA – Nejēgu Apvienības, kādu pieklājību Tu sagaidi no internātpalīgskolu absolventiem?
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 14.11.2012. 20.05
Grūtības gan ar lasītprasmi, gan pieklājību? Vai tiešām no LKA?
0
Sandris Maziks > Aivars Krauklis 14.11.2012. 23.37
Pikaso
Ka gan latviesu nidejs, lai atturetos no izkarnisanas?
0
janis17 > Aivars Krauklis 14.11.2012. 20.56
LKA sagatavo Kultūras menedžmenta
speciālistus, dramaturģijas speciālistus, horeogrāfus, aktierus, latviešu folkloras speciālistus, no kuriem ļoti daudzi strādā lauku kultūras namos, gan par k/n vadītājiem, gan par mākslinieciskās pašdarbības vadītājiem – viņu darba novērtējums – Dziesmu un deju svētki. Jūs viņus gribat vērtēt “īstajā tirgū, kur privāts darba devējs maksā no peļņas atkarīgu algu, nevis valsts un pašvaldību budžetu pārdalē”
Atvainojiet, bet jūs laikam esat idiots!
0
janis17 > Aivars Krauklis 14.11.2012. 19.28
Pag, tu gribi, lai
Eglaines pagasta deju kopa,Ezeres pagasta vecākās paaudzes koris un Gārsenes pagasta bērnu VIA konkurē kaut kādā tavā izgudrotā starptautiskā TIRGŪ, gūstot peļņu?????
Atvaino, lielāku IDIOTISMU neesmu dzirdējis!!!!
0
janis17 > Aivars Krauklis 14.11.2012. 23.55
Cienītie, nesaprotat, ko rakstāt??? Kultūras teorija un menedžments nevar vadīt k/n?
Tiešām “galīgi garām” specialitātes :))) Un kāpēc gan cilvēks ar interesi par austrumu vai franču kultūru un izglītību kultūras vadībā nevarētu vadīt Lutriņu k/n?
http://www.prakse.lv/edu/1008/type/2/mi/1345
http://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/norvegijas_finansu_instruments/eez_stipendiatu_pieredzes/eez_studentu_stasti/?text_id=6678
http://www.liepajniekiem.lv/lat/meklesana/?page=67&q=a3VsdMWrcmFzIG5hbWEgdmFkxKt0xIFqYQ==&sort=date
0
Una Grinberga > Aivars Krauklis 14.11.2012. 23.38
@aivarsk
Arī Audiovizuālās mākslas, Latvijas -Zviedrijas starpkultūru, Latvijas – Francijas starpkultūru, Kultūras teorijas un menedžmenta, Laimetīgās dejas, Teātra, kino un dramaturģijas, Latvija -Turcija starpkultūru sakaru beidzēji?
…Bebrenes pagasta – Turcijas starpkultūras komunikācijas vadītājs…
vai … Lutriņu kultūras nama audiovizuālās mākslas speciālists…
0
Edzs > Aivars Krauklis 14.11.2012. 23.59
J.Biotops …LKA drīzāk ir MĀKSLĪGA, nevis „mākslas” augstskola. (Varbūt domas mainītos, ja Siliņa kungs sagatavotu un publicētu datus par sava produkta veiksmēm…
~~~
man bija interesanti uzzinat ka LKA rektors Janis Silinsh nupat ir iestajies Gods Kalpot Rigai Amerika 20% partija.
0