Konkursā par Gunāra Astras Pēdējo vārdu aicina piedalīties jauniešus • IR.lv

Konkursā par Gunāra Astras Pēdējo vārdu aicina piedalīties jauniešus

31

Nākamgad Latvijas brīvības cīnītāja teiktajam pēdējam vārdam padomju tiesā aprit 30 gadu

Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš 1983.gada 15.decembrī notika politiskā tiesas prāva pret brīvības un latviešu tautas tiesību cīnītāju Gunāru Astru. 

Lai pieminētu šo notikumu un par to atgādinātu iespējami plašākai sabiedrībai, vairākas organizācijas (Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Okupācijas muzejs, “Daugavas Vanagi” u.c.) vienojušās izsludināt pētniecisko darbu konkursu jaunatnei – „Gunārs Astra un viņa līdzgaitnieku/ laikabiedru loma Latvijas neatkarības atjaunošanā”.

Gunāra Astras piemiņas projekta vadītājs Imants Balodis informē, ka nosaukumu konkursam ieteicis šogad mūzībā aizgājušais vēsturnieks, profesors Heinrihs Strods. Pēc Baloža domām, sevišķa ievērība veltāma Stroda pētījumam “Nevardarbīga pretestība Latvijā /1944. – 1985./”, kas publicēts Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevumā “Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļš 1945. – 1991.”.

Vēsturnieks ir secinājis: “Okupācijas režīma likvidēšana nereti tiek traktēta vienpusīgi, uzskatot to tikai par dažu inteliģentu darbības rezultātu. Patiesībā atbrīvošanās bija plaša tautas kustība”.

Konkursa Latvijas jaunatnei mērķis ir sakopot un izdot rakstu krājumu, kas atspoguļotu Gunāra Astras un viņa līdzgaitnieku lomu nevardarbīgās pretošanās kustībā okupācijas varai Latvijā. Šajā krājumā tiktu ievietoti arī konkursa dalībnieku labākie darbi.

Balodis īpaši aicina piedalīties Latvijas augstskolu studentus, kā arī Igaunijas un Lietuvas jaunieši, kuri patlaban dzīvo un mācās Latvijā, jo mūsu brīvības cīnītāji iedvesmojās arī no igauņiem, lietuviešiem, kurus sastapa Mordovijas nometnēs.

Katram konkursa dalībniekam jāizpilda pieteikuma anketa, kuru var atrast konkursa mājas lapā, tā jāiesūta līdz šāgada 15.decembrim uz e-pastu: [email protected] . Mājas lapā atrodama arī plaša informācija par Gunāru Astru un viņa „Pēdējais vārds”.

Konkursi organizatori sarūpējuši balvas. Pirmo trīs vietu ieguvēji saņems DV Kanādā Toronto nodaļas naudas balvas: 1. vieta – 250 latus, 2. vieta – 150 latus un 3. vieta – 100 latus. Latvijas Nacionālais arhīvs dod iespēju pasūtīt arhīva dokumentus – to kopijas 100 latu apmērā, kā arī arhīva grāmatu iegādei. Paredzētas arī citas speciālās, pārsteiguma un atzinības balvas.

Konkursu jau izsludināts augstskolās, īpašu uzsvaru liekot uz Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē studējošiem, gan Daugavpils universitātes vēstures programmas studentiem.

 

Komentāri (31)

Astrīda Gaile 14.11.2012. 11.35

Manuprāt, šodien latviešus pie Latvijas galvenokārt saista tikai latviskums. Viss pārējais vēl labākā kvalitātē un daudzumā ir atrodams citur pasaulē.
Tādēļ, ir bezgala skumji, ka tiek pieliktas milzu pūles, lai latvisko dzīvesziņu, kultūru, valodu un vērtības iznīcinātu. Un gandrīz nekas netiek darīts, lai to stiprinātu.
Latvija mums ir svarīga tikai kā latviešu valsts. Ja te drīz pārsvarā dzīvos krievi ar ķīniešiem, tad tāda Latvija mums maz ko nozīmēs.

+2
0
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 12.11.2012. 14.33

——-
“A kto takoj Ojar Vacietis?” To man jautāja mans kameras biedrs pirmās tiesas dienas vakarā, kad es atgriezos 24.kamerā, kurā biju ievietots, un, izlasījis “Cīņā” ziņu par Ojāra Vācieša nāvi, darīju to zināmu savam kameras biedram.
Viņam ir 24 gadi. Dzimis un uzaudzis Latvijā. Latvietis? Maksimāli uzlabots latvietis. Viņu pie šīs zemes saista tikai robežsargi. Robežsargi viņu notvēra Kurzemes jūrmalā – ceļā uz Zviedriju. Tas nebija vienīgais šāds gadījums šā gada deviņos mēnešos Latvijas piekrastē.’

GUNĀRS ASTRA: PĒDĒJAIS VĀRDS Rīgā, 1983.g. 15. decembrī, LPSR Augstākajā tiesā
http://gunarsastra.wordpress.com/2011/12/18/gunars-astra-pedejais-vards/ ============================================================================= 30 gadus pēc bēdīgajiem notikumiem arī derētu uzdot jautājumu ‘Kas ir Gunārs Astra?’, kādas vidusskolnieku aptaujas laikā. Varētu objektīvāk novērtēt globalizācijas/amerikanizācijas ideoloģijas nesēju paveikto ‘vēstures villošanu’ Latvijā divdesmit gados:

‘ «Ja 50 procenti latviešu, ieskaitot ģimnāzistus, aptaujās atzīst, ka brauktu uz mūžīgiem laikiem dzīvot un strādāt uz citām valstīm, tā ir ļoti liela problēma. Ja nevaram paši savus tautiešus piesaistīt savai zemei, tad psiholoģiski jūtamies kā zaudētāji».

Juris Dreifelds, Kanādas Broka universitātes politoloģijas profesors

http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/politologs-latvieti-ir-krievu-sals-polu-pipari-ebreju-mercite-736264

0
-4
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu