Rīgas pašvaldības labos darbus reklamē par 600 tūkstošiem

Reklāmai Rīgas pašvaldība atvēl četrreiz vairāk, nekā nākamgad partijas drīkstēs tērēt politiskajām reklāmām

Šogad reklāmas pakalpojumiem medijos Rīgas dome (RD) un tās lielākie uzņēmumi atvēlējuši vismaz 600 tūkstošus latu, liecina vairāku mēnešu garumā veiktais “Re:Baltica”  pētījums, kas šonedēļ publicēts žurnālā “Ir”. Lielākoties naudas sadale notiek bez konkursiem, savukārt publikāciju analīze rāda – kā pozitīvo darbu veicēji medijos lielākoties parādās Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Aptaujājot vairāk nekā 30 pašvaldības uzņēmumus, kuros RD pieder kontrolpakete, izdevās apkopot informāciju par šogad plānotajiem reklāmas budžetiem. Lielākie tēriņi paredzēti RD sabiedrisko attiecību nodaļai – 113 tūkstoši latu, uzņēmumam “Rīgas satiksme” – gandrīz 100 tūkstoši, “Rīgas ūdens” – nepilni 89 tūkstoši latu, “Rīgas meži” – 78 tūkstoši, “Rīgas centrāltirgus” – 67 tūkstoši un “Rīgas nami” – 62 tūkstoši.

Savukārt lielākās summas paredzēts tērēt LNT un TV5 televīzijas kanālos – nepilnus 120 tūkstošus, Pirmajā Baltijas kanālā – 103 tūkstošus, “Vesti segodņa” izdevniecībā “Fenster” – 93 tūkstošus, “Baltcom radio” un “Mix FM” – 58 tūkstošus, “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” – 46 tūkstošus, “Latvijas Avīzē” – 40 tūkstošus.

RD uzņēmumi lielāko naudas daļu sadala bez konkursa. Cik no ieplānotajiem 600 tūkstošiem reāli jau iztērēts, nav zināms – parasti RD uzņēmumi ar medijiem noslēdz līgumus un gada laikā konkrēto summu iztērē. Šī reklāmas investīciju summa, pēc TNS datiem, ierindo RD lielāko Latvijas reklāmdevēju topa otrajā desmitniekā. Salīdzinājumam – nākamgad katra partija, kas kandidēs Rīgas domes vēlēšanās, politiskās reklāmas izvietošanai varēs tērēt aptuveni 150 tūkstošus latu – tātad četrreiz mazāku summu nekā šogad Rīgas pašvaldības uzņēmumi atvēlējuši savai reklāmai.

Lai gan oficiāli RD noliedz, ka politiskā vadība koordinē šīs reklāmas investīcijas, žurnālistu pētītais liecina pretējo. Jau šā gada martā LTV raidījums “de facto” Rīgas mēra Ušakova kabinetā domē fiksēja bagātāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju un preses sekretāru tikšanos, pēc kuras klātesošie skopi komentēja notikušo. Rīgas mēra preses pārstāve Anna Kononova skaidroja, ka «visiem pašvaldības uzņēmumiem sākas diezgan lieli jauni projekti (..) un runa ir par to, kā mēs informējam rīdziniekus par jaunumiem, kas notiek pilsētā».

Taču neoficiāli daži no tikšanās dalībniekiem gan “de facto” žurnālistiem pavasarī, gan “Re:Baltica” pētījumā šoruden atzina – saņēmuši norādījumus vairāk naudas tērēt RD labā tēla veidošanai un uz «lentīšu griešanas» pasākumiem aicināt Ušakovu vai Ameriku.

Arī vairāki no darba atlaistie pašvaldības uzņēmumu vadītāji žurnālistiem atzīst, ka politiķi koordinē mediju reklāmu pirkšanu. «Pie manis atnāca ar lapiņu ar mediju sarakstu un pateica, ka tajos jāpērk reklāma,» stāsta bijušais “Rīgas namu” valdes priekšsēdētājs Andris Lācis. Pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, kad pie varas nāca Ušakovs ar vicemēru Aināru Šleseru (LPP/LC), pie Lāča ar šīm norādēm ieradies “Rīgas namu” padomes priekšsēdētājs Almers Ludviks (LPP/LC). Lācis atteicies un drīz atlaists. Žurnālistiem sazinoties ar Ludviku, viņš gan neatcerējās, ka būtu pie Lāča gājis ar prasību pirkt reklāmas konkrētos medijos.

Līdzīgs stāsts ir bijušajam “Rīgas centrāltirgus” valdes priekšsēdētājam Dainim Liepiņam – drīz pēc 2009.gada vēlēšanām pie viņa atnācis Ušakova partijas biedrs un bijušais kolēģis no Pirmā Baltijas kanāla Vadims Baraņņiks un aicinājis parakstīt jau sagatavotus līgumus par reklāmas iepirkumiem, kur ailītēs pie mediju nosaukumiem un summām bijuši atstāti tukšumi vēlākai aizpildīšanai. Kad Liepiņš atteicies, viņam zvanījis Ušakovs un jautājis, kas notiek. Vēlāk Liepiņš amatu atstāja. Baraņņiks neatbildēja uz žurnālistu telefona zvaniem, savukārt Ušakovs ar Kononovas starpniecību informēja, ka Liepiņa kungam nekavējoties jāvēršas pie tiesībsargiem, ja viņam ir informācija par kādām nelikumībām.