Valdībai līdz 2014.gada 1.septembrim būs jānodrošina portāla “www.latvija.lv” gatavība parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā
Saeimas deputāti galīgajā lasījumā ceturtdien pieņēma likuma grozījumus “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, kuri nosaka, ka no 2015.gada referendumu rosināšanai būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu. Par grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, bet pret bija 38 tautas kalpi, ziņo LETA.
Saeimas opozīciju pārstāvošās partijas – apvienība “Saskaņas centrs” (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – plāno atkārtoti vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Opozīcija vēstuli Valsts prezidentam varētu iesniegt pirmdien vai otrdien, aģentūrai LETA sacīja SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu. Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai.
Pēc 2015.gada iniciatoriem būs uzreiz pašiem jāsavāc 154 000 vēlētāju parakstu vienā apliecinājumu vākšanas reizē.
Iedzīvotāji parakstīties varēs ne tikai pie notāra, bet arī bāriņtiesās, kur tiek veiktas notariālas darbības. No 2015.gada iedzīvotāji varēs parakstīties arī dzīvesvietas deklarēšanas vietās vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Pilsoņi no 2015.gada varēs parakstīties arī elektroniski, aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība). Konkrētajā tiešsaistes sistēmā būs jābūt nodrošinātai parakstītāju identifikācijai un fizisko personu datu aizsardzībai.
Likums nosaka, ka valdībai līdz 2014.gada 1.septembrim būs jānodrošina vienotā valsts un pašvaldību portāla “www.latvija.lv” gatavība parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā, informēja Saeimas Preses dienestā.
Normatīvais akts regulē aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, definējot šādas aģitācijas jēdzienu un periodu, kā arī aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību.
Likums paplašina CVK kompetenci, nosakot tai pienākumu vērtēt gan likumprojektu iniciatoru atbilstību likuma prasībām, gan to, vai likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir pēc formas vai satura pilnībā izstrādāts.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 000 vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk CVK, un to finansē valsts. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš jau divas reizes grozījumus šajā likumā ir atdevis otrreizējai izskatīšanai parlamentā. Šādai prezidenta rīcībai bija dažādi motīvi – šaubas radīja gan pārejas laikā savācamo parakstu skaits, gan iecere daļēji atteikties no valsts līdzdalības parakstu vākšanā pēc pārejas posma, jo publiski bija izteiktas bažas, ka 10% vēlētāju slieksnis realitātē nozīmēs to, ka Latvijā vairs nevarēs sarīkot nevienu referendumu.
Tagad Bērziņš ir apliecinājis, ka atbalsta 30 000 parakstu sliekšņa kompromisu pārejas periodā, kas ir paredzēts pašlaik Saeimā skatītajā likumprojektā.
Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir atzīmējusi, ka, visticamāk, vairs nemēģinās rīkot “referendumu par referendumiem”, jo 30 000 parakstu slieksnis viņus apmierina, savukārt pēc 2015.gada iecerētais regulējums nākotnē varētu tikt mainīts. ZZS Saeimā tomēr plāno balsot pret likumprojektu.
ZZS līderis Augusts Brigmanis uzskata, ka koalīcija pati saprot, ka pēc 2015.gada būs bezcerīgi savākt 150 000 parakstu. Dzīve pierādīs, ka tie paši, kuri balsos par referendumu ierosināšanas apgrūtināšanu, nonākot opozīcijā, sapratīs, ka tautai ir izņemti no rokām visi ieroči, lai ietekmētu valdību, akcentēja politiķis. Tajā brīdī pašreizējās koalīcijas pārstāvji “būs pirmie, kuri to likumu pārmainīs”, iepriekš norādīja ZZS frakcijas vadītājs.
Komentāri (36)
dro 08.11.2012. 11.52
1500000 manuprāt par traku kaut arī varēs identificēties ar interneta banku palīdzību, parakstīties pagastmājās un bāriņtiesās. Droši vien tas jāsaprot kā signāls, ka Satversmē izmaiņu nebūs. Repše domāja, ka KNABs vienmēr strādās viņa uzraudzībā, Vienotība – ka vadīs valsti mūžīgi:)
Pēc 2015. gada tātad var plānot Latvenergo prihvatizāciju:)
10
mary75 > dro 08.11.2012. 19.52
Ejam Krievijas pēdās, tas nav referendumu likums, bet gan referendumu aizlieguma likums, tam pat Kalvīša valdībai nepietika drosmes, bet, “liberāļi”, redz, izdarīja, iebiedējot ar Maskavas roku, ar ko tad citu, un tautai viss pie vienas vietas, kā aitu bars, kuru “gani” veikli dzen projām no demokratiskām brīvībām.
0
austrisv > dro 08.11.2012. 13.05
Latvenergo pārdošanu taču noraidīja referendumā un, cik es zinu, tad Latvenergo ir iekļauts nepārdodamo uzņēmumu sarakstā.
Bez tam, ja tauta nespēj savākt tos 150 tūkst parakstu, lai , kaut vai Latvenergo neprivatizētu, tad jau tā nesavāks arī 750 tūkst referendumā- tātad tai tas šķitīs mazsvarīgs jautājums!
0
Signija Aizpuriete > dro 08.11.2012. 12.17
———
Droši, – tos procesus pēc 2014.gada, kad Latvija būs štengrāk ieintegrēta topošajā ES federācijā – tos sāk apjēgt aizvien vairāk cilvēku:
‘ Ir skaidri jāapzinās, ka, zaudējot savu nacionālo valūtu, mēs zaudējam būtisku bruņu plāksni nācijas izdzīvošanas aizsargmehānismā. ‘
Bens Latkovskis, publicists ============================================================================= Ir skaidri jāapzinās, kādā virzienā evolucionē sistēma:
Vaira Vīķe-Freiberga:’ (..)sabiedriskais modelis, kas sevī apvienotu to labāko, kas ir izmantojams gan no sociālisma, gan no kapitālistiskās sistēmas.’
(Tādi esam…..Runa Ņujorkā 1994.g.18.novembrī)
A.Zinovjevs, sociologs:’ (..)Komunisma beigas iezīmēja arī demokrātijas beigu sākumu. Esošais laikmets ir ne tikai post-komunistisks, tas ir arī post-demokrātisks. Šodien mēs esam demokrātiskā totalitārisma jeb totalitārās demokrātijas ieviešanas procesa liecinieki.’
(Rietumi-Krievija:katastrofas vadīšana, 1999.g. intervija franču l/a ‘Figaro’)
http://www.lt90.org/reviews/ap_articles.php?article_id=48
0
austrisv > dro 08.11.2012. 21.25
Refrendumu nav daudzās ES dalibvalstīs un vai viņiem nav demokrātijas?
Piemēram, Zviedrijā- nav referendumu, un dzīvo labi tāpat.
Nav ko kacināt tautu un velti izmest naudu!
0
Signija Aizpuriete > dro 08.11.2012. 13.19
——-Bet (..)
, tad jau tā nesavāks arī 750 tūkst referendumā- tātad tai tas šķitīs mazsvarīgs jautājums!
==============================================================================
Vienai nelielai tautas daļai (1% t.s. ”kampēju”) ir svarīgi panākt, lai 99% mazsvarīga liktos privatizācijas, denacionalizācijas, konsolidācijas seku izvērtēšana. Svarīgi, lai 99% arī vēlētos kļūt tādi kā 1%, tad ”veiksmes stāsts” turpinātos:
http://www.youtube.com/watch?v=Mr-k2LzY96k
0
dro > dro 08.11.2012. 21.56
Bet. Vai Tu tāpat domāji Kalvīša laikā, un rakstīsi to pašu, ja Vienotība vairs nekomandēs parādi, bet, piem. būs SC jaunākais brālis?:)
0
mary75 > dro 08.11.2012. 22.14
Pilnīgi vienalga, kas ir pie varas, “bremzes”, tādas vai citādas, vajadzīgas visiem, arī V, un Latvijā tas bija, faktiski, vienīgais mehanisms, kā kontrolēt politiķus starp vēlēšanām, īpaši jau, ņemot vērā mūsu politiķu mentalitāti, tagad politiķi to likvidēja, un vēl aplausu pavadībā, nožēlojami.
0
ineta_rr > dro 08.11.2012. 16.44
Jau 10k limitu, ja amiņa neviļ, ir izdevies savākt vienīgi par pensionāru un valsts pamatu grāvēju rīkotiem referendumiem. ACTA it kā bija tuvu, bet neatceros, vai izdevās savākt pirms iestājās politiskais sasalums. Valsts pamatus no graušanas noteikti var aizstāvēt arī labāk, bet citos jautājumos jau tagad 10k limits ir ļoti augsta latiņa, kas nācijas izmiršanas dēļ jau tā paliek arvien grūtāk sasniedzama. Liels fui Vienotībai par demokrātijas žņaugšanu.
0
dro > dro 08.11.2012. 20.02
dzeris49. Tu man būtu simpatiskāks, ja nebūtu izdalījies no ganāmpulka cerībā kļūt par ganu, lai iedzītu aitas Zatlera aplokā, jo tas jau zinās, ko ar tām iesākt. Diemžēl tās aitas seko saviem auniem, un tādēļ dzeris bez panākumiem rej no rīta līdz vakaram par infantīlajiem, aprobežotajiem un citādi apdalītajiem:)
0
mary75 > dro 08.11.2012. 21.45
Zviedrijā nav referendumi, toties tur ir daudzi citi varas ietekmēšanas mehanismi, Latvija nav Zviedrija, un referendums bija tāds “bremžu” variants, kā apturēt varas muļkības vai pat noziedzīgu rīcību, kaut vai Kaulīša valdības “drošības” likumus, īsa gan visiem atmiņa un šaura tā domāšana.
Un SC, ja gribēs, arī 150000 savāks, cits neviens gan nē, par ko priecājāties, nesaprotu, tagad visiem, kas pie varas, bremžu nav, un viņi var darīt, ko grib, tas, laikam, tikai Latvijā iespējams – cilvēkiem ierobežo viņu tiesības, un viņi vēl spiedz aiz sajūsmas, ak nē, Krievijā arī tāpat notiek.
0
buchamona 08.11.2012. 13.00
Cik sapratu, Saeima ir atteikusies no Satversmes kodola veidošanas, bet tā vietā paceļ nepieciešamo parakstu slieksni, manprāt, apšaubāms gājiens.
Iemesls, kādēļ vispār jautājums par izmaiņām referenduma rīkošanas kārtībā kļuva aktuāls – šo demokrātisko sviru – referendumu SC un pārējie LV putinisti sāka izmantot, lai sagrautu atjaunotās LR pamatus. Nebūtu šādu iniciatīvu no Latvijas ienaidnieku puses, neņemtos šobrīd Saeima ap likumu par referendumiem.
Ieviešot jauno referenduma rīkošanas kārtību, uzbrukuma draudi LR pamatiem netiek novērsti. Kā jau te atzīmēja komentos iepriekš – savākt nepieciešamo balsu skaitu nav tik sarežģīti, sevišķi, ja mērķis ir revolūcija, piemēram, sadalīt Latviju, vai atgriezties pie valsts valodas, jeb pilsonības jautājuma. Tam visam mūsu likumu rakstītāji pretī liek latviešu tautas gatavību aizstāvēt sevi šajos uzspiestajos, turpmākajos referendumos :)
Tad jautājums, kāds sausais atlikums ir no šīs jezgas ap referendumu rīkošanas kārtību, ja arī turpmāk SC varēs provocēt referendumus, kuru saturs ir vērsts pret atjaunotās LR valstiskumu?
3
Signija Aizpuriete > buchamona 08.11.2012. 13.25
——-
Lielākās daļas sabiedrības ticība mītam ”demokrātija”. Kamēr lielākā daļa ticēs, tikmēr varneši var būt mierīgi – nokļūšana pozīcijā vai opozīcijā neapdraud esošo labklājības līmeni.
0
grislits > buchamona 08.11.2012. 14.30
Noteikt Satversems kodolu vai savādāku mehānismu referendumos nebalsojamo jautājumu noteikšanai gan joprojām ir nepieciešams ieviest.
0
Sanšains > buchamona 08.11.2012. 13.34
rinķī apkārt –
Arī es joprojām uzskatu, ka vajadzēja paplašināt referendumā neapspriežamo jautājumu sarakstu (“Satversmes kodola” pieeja), nevis celt “parakstu slieksni”.
0
dro 08.11.2012. 12.51
roberts_J. Pēc TNS aptaujas 82% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vēlētos, lai pasē būtu iespēja brīvi izvēlēties uzrādīt nacionālo piederību. Vai saeimai tas kaut ko nozīmē?
3
+1
-4
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > dro 08.11.2012. 13.22
——
Ja cilvēki turpina ticēt mītam ‘demokrātija’, tad jāturpina mīta uzturēšana – t.sk. tautas aptaujāšana un rezultātu publicēšana.
0
grislits > dro 08.11.2012. 14.24
Tad kādēļ tie ekonomiski aktīevie iedzīvotāji nevar savākt 10 000 balsis iekš manabalss.lv? Un kādēļ nav vismaz kāds iniciators, kas to organizētu?
Tātad tiem 82% kaut ko gribās, bet gribās neko nedarot – tātad – varbūt nemaz no visas sirds un ļoti, ļoti nemaz negribās, bet tikai tā – jā būs, tad labi, ja nebūs, nu nekas, izdzīvosim. Parastā, bieži vien visur dominējošā pasīvā pozīcija, kuras dēļ pie mums arī ir tā, kā ir.
0
kristaps_drone > dro 08.11.2012. 15.20
Cīņa par tautības ierakstu pasē vēl nav zaudēta!
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/99663/nacionala-apvieniba-atkartoti-rosina-laut-pase-ierakstit-tas-turetaja-tautibu
0