ASV pēc vēlēšanām: pastāvēs, kas mainīsies?

Nedz nācija sašķelta, nedz politiķi mainījušies

Pēc prezidentu priekšvēlēšanu debatēm liberālās Ņujorkas iedzīvotājus politika sāka satraukt – Romnija reitingi lēnām, bet neatlaidīgi pieauga un vēlēšanu vakars tika sagaidīts ar nepatīkamu stresu. Atmiņā uzausa nesen pieredzētais – Bušu taču ievēlēja, lai kā tam nevarēja noticēt. Turklāt divreiz! Bet šoreiz ASV nekas nav mainījies. Un laikam nemainīsies.

Obamas pārsvars un uzvara tiešām nebija tik pārliecinoša un entuazisma pilna kā pirms četriem gadiem. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām visus daudz vairāk nodarbina pirmais sniegs, kas uzkritis Ņujorkā. Vēlēšanu rezultāts un izpalikušais pārsteigums bija atvieglojums – priekšvēlēšanu kampaņas ir beigušās. Kā tās bija nogurdinājušas, vislabāk un vissirsnīgāk demonstrē jaunā amerikāņu paaudze.

Tā kā prezidents pārvēlēts, amerikāņu politologi pievērsušies Senāta un Pārstāvju palātas pārvēlēšanu rezultātiem. Obamas demokrāti ieguvuši vairāk balsu, bet nekas nav mainījies – republikāņi vienā no tiem saglabājuši vairākumu kā līdz šim. Atšķirību starp Senātu un Pārstāvju palātu man amerikāņi dažos vārdos nevar izskaidrot.

Obama varētu mainīt pusi savas administrācijas, tai skaitā Hilarija Klintone teikusi, ka uz otru termiņu valsts sekretāres amatā nevēlas palikt.

Arī šajā ziņā nekas nav mainījies – pēc pārvēlēšanas aptuveni puse jaunu seju bija gan Buša, gan Klintona administrācija. Nu būs mums jauns ASV valsts sekretārs, bet tāds mums ir gandrīz katrus četrus, astoņus gadus. Tas taču ir paredzams. Nekas nemainīsies.

Nemainīsies arī konservatīvā Republikāņu partija. Kaut dzirdamas balsis, ka pieaugošā demogrāfiskā daudzveidība, tolerance un liberālisms amerikāņu sabiedrībā liks pārskatīt republikāņiem savu ideoloģiju, nav iemesla, lai tuvākajā laikā tā notiktu.

Pirmkārt, nelielais Obamas pārsvars (50,4% balsu) un lielais atbalsts republikāņu kandidātam (48% balsu) norāda, ka konservatīvisms joprojām ir pieņemams un atbalstāms lielai daļai amerikāņu. Un kaut gan pērn pirmo reizi ASV vēsturē baltādaino jaundzimušo amerikāņu skaits bijis mazāks nekā citas ādas krāsas mazuļu, viņi pie balsošanas urnām nedosies vēl daudzus gadus. Tāpēc pagaidām republikāņi būs tikpat konservatīvi, cik patlaban. Nekas nemainīsies.

Pārspīlēti arī teikt, ka amerikāņu sabiedrība ir sašķelta, jo par abiem kandidātiem, redz, nodots gandrīz vienāds skaits balsu. Nav tā sašķelta, jo abi kandidāti ir tik līdzīgi, ka nošķelt tur būtu grūti ko.

Iedomāties, ka amerikāņi šķeltos aborta aizliegumu, viendzimuma politikas dēļ – tas nav nopietni. Ikgadējā ņemšanās ap budžetu nav šķēlusi nedz Latviju, kur tā dēļ kritusi ne viena vien valdība, nedz šķels arī ASV. Tāpēc mans paziņa, kurš pieder pie tiem nepilniem 2%, kuri balsoja par kādu no citiem prezidenta kandidātiem, īpaši nepārdzīvoja, vai prezidents būs Obama vai Romnijs. Nekas nemainīsies.

Tomēr viena svarīga lieta gan mainīsies un tā ir tieši saistīta ar prezidenta vēlēšanām. Tas ir Augstākās tiesas sastāvs, kurš pielīdzināms mūsu Satversmes tiesai. No tās deviņiem tiesnešiem četri ir vecāki par septiņdesmit gadiem.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību tiesnešu kandidatūru nosauc prezidents un to apstiprina Senāts. Paredzams, ka Obamam varētu būt iespēja virzīt divus jaunus tiesnešus un Senātā viņa partijai tagad ir vairākums. Tādā gadījumā četri no deviņiem tiesnešiem Augstākajā tiesā būs bijuši izvirzīti Obamas prezidentūras laikā. Tas nozīmē liberālāku Augstāko tiesu un attiecīgu tiesiskuma izpratni pret minoritātēm, abortiem un konstitucionāliem jautājumiem. Tiesnešus ievēl uz mūžu. Tāpēc tās būs paliekošas pārmaiņas.

Autors ir sociālantropologs, kurš patlaban studē Jaunās Skolas universitātē (The New School) Ņujorkā