IZM rosina valsts finansējumu nepiešķirt 19,4% studiju programmu

Iemesls tam ir kvalitātes trūkums, 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildus analīzi

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes, ziņo LETA.

Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildus analīzi.

Starp 162 augstskolu studiju programmām, kuru pastāvēšana tiek uzskatīta par problemātisku un kurām varētu nākotnē netikt piešķirts finansējums budžeta vietu nodrošināšanai, ir neliela daļa, kurām varētu atņemt licenci, trešdien teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

“Ir neliela daļa programmu, kurām ir problēmas ar vienu no kritērijiem, kas paredz, ka programmai ir nodrošinātas tās nākotnes finansēšanas iespējas – pamatlietas, lai vispār programmas eksistētu. Šādos gadījumos mēs apsvērsim, ja mēs neredzam, kā viņu tālāk finansē, un apskatīsimies, vai tiesiski ir iespējams atsaukt licenci,” teica Ķīlis.

Viņš gan norādīja, ka tādu studiju programmu ir nedaudz – vairāk nekā desmit. Tās būtu tās studiju programmas, kas minētajā kritērijā ieguvušas tikai vienu vai divus punktus.

Plānots, ka uz 162 nekvalitatīvajām programmām varētu ietaupīt 3,049 miljonus latu. Ministrs minēja, ka nauda, visticamāk, paliks augstākajai izglītībai.

“Mēs piedāvātu vispār nenoņemt nevienu santīmu augstākās izglītības studiju vietu finansēšanai, bet atbrīvojušos līdzekļus pārdalīt, visdrīzāk, tām programmām, kas ir augstas raudzes un kvalitātes,” teica Ķīlis.

Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika veikta AIP vērtējuma pārvērtēšana. IZM, stingrāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas.

Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas.

IZM analīzes veikšanai visas studiju programmas sadalīja četrās tipoloģiskās grupās, un katras grupas studiju programmas vērtēšanā tika izmantoti 62 kritēriji, tostarp tika izvirzīti arī būtiskākie jeb pamata kritēriji. Šāda rīcība esot bijusi nepieciešama, jo katrai grupai ir atšķirīgi uzdevumi, piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojoši kritēriji, bet koledžu līmeņa programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām. Katrai studiju programmai pēc noteiktas formulas tika aprēķināts koeficents, pamatkritērijiem veidojot pusi no vērtējuma.

IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojams studiju programmu grupā “Māksla”, kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska. Arī virzienā “Transporta pakalpojumi” ministrija visas studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām.

Grupās “Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” un “Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” atšķirībā no AIP sadalījuma neviena studiju programma nav atzīta par ļoti kvalitatīvu, bet visas iekļautas vidējā grupā, kas nosaka, ka šo programmu īstenošanā ir vērojamas problēmas un ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi. Studiju programmu virzienā “Ģeogrāfija un zemes zinātne” arī neviena programma nav atzīta par ļoti kvalitatīvu un ilgtspējīgu, bet gan tās ierindotas divās zemākajās grupās.

Virzienā “Psiholoģija” ministrija par kvalitatīvu atzinusi tikai vienu studiju programmu, bet vairumā programmu tiek saskatītas problēmas un nepieciešamība tās uzlabot. Arī grupā “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” zemākajā grupā ministrija iekļāvusi daudz vairāk programmu nekā AIP.

“Izglītības, pedagoģijas un sporta” virziens ir vienīgais, kurā augstākajā jeb A grupā ministrija iekļāvusi vairāk programmu nekā AIP. Reliģijas un teoloģijas studiju programmas visas ir atzītas par kvalitatīvām, kā arī gandrīz visas par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītas programmas studiju virzienos “Sociālā labklājība”, “Veselības aprūpe”, “Ražošana un pārstrāde”.

Izvērtējot AIP sniegtos datus, IZM tajos saskatījusi vairākas nepilnības. Viena no tām ir pieejamības ierobežojums, tādējādi tikai 17% no visām vērtētajām studiju programmām ir novērtēti visi 62 kritēriji. Savukārt 5% gadījumu nav novērtēti pat desmit vai vairāk kritēriju, tostarp sešām studiju programmām nav vērtējuma nevienā no kritērijiem. Arī IZM šīs sešas studiju programmas nevērtēja.

Lai gan AIP izvērtējumā kvantitatīvos kritēriju vērtējumus un gala vērtējumu studiju programmai piešķīra eksperti, IZM tomēr norāda, ka korelācija starp kvantitatīvajiem vērtējumiem un gala vērtējumiem ne vienmēr ir skaidra.

Ministrija atklājusi, ka studiju programmas, kas tika vērtētas pēc vienādiem kritērijiem un metodoloģijas, ar vienādu punktu skaitu iekļautas atšķirīgās kvalitātes grupās, piemēram, virzienā “Izglītība” augstākajā grupā ir ieskaitīta ar mazāk punktiem novērtētā Latvijas Universitātes programma “Speciālās izglītības skolotājs”, bet zemākajā grupā iekļauta Daugavpils Universitātes programma “Pamatizglītības skolotājs”, kura novērtēta ar vairāk punktu.

Ministrija izvērtējuma veikšanai ir izmantojusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” datus – ekspertu sniegtos studiju programmu kvantitatīvos vērtējumus.