Valsts karogs uz Rīgas pili jānes atpakaļ
„Bet vārdi – tas ir zobens abpusgriezīgs/Pār viņu pilīm un pār tavām mājām.” Dzejniece Vizma Belševica drosmīgi rakstīja šos vārdus tumšajos 1960.gados savā kanoniskā darbā „Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”. Mēs jau sapratām, ka te nebija domāta tikai krustnešu virskundzība, bet arī padomju jūgs.
Kad trešā atmoda bija tik tālu, ka „pār viņu pilīm” ne tikai vicinājām brīvā vārda zobenu, bet arī virs „viņu pils”, Rīgas pils, uzvilkām Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tad sapratām, ka slieksnis pārkāpts. Latvijas valsts apliecinājums mūžīgi plīvos virs ordeņmestra un Krievijas Baltijas provinču ģenerālgubernatora pils.
Mūžīgi? Izrādās, ka „mūžīgi” ir itin īss laiks.
Ja prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā tautiešiem visā pasaulē valsts svētkos 2009.gadā teica, ka tajā brīdī, kad Ēvalds Valters un Alberts Bels 1988.gada 11.novembrī bija pacēluši sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī „mēs sajutām, ka Latvijas valsts atkal ir realitāte”, tad nākamais prezidents Andris Bērziņš, pārceļoties uz Melngalvju namu plānotā Rīgas pils remonta dēļ ir paņēmis līdzi ne tikai prezidenta standartu, bet arī valsts karogu.
Kur tad pazudusi Latvijas valsts realitāte? Vai šis dziļi simboliskais gājiens norāda uz Latvijas valsts pašlikvidēšanās sākumu?
Kad karogu uzvilka pirmo reizi 1919.gadā un „otro” pirmo reizi 1988.gadā, tad Rīgas pilī nemājoja Latvijas Valsts prezidents. Neviens prezidents karogu neatveda un nevienam nav tiesības to aizvest, neatstājot citu vietā.
Latvijas Valsts karoga likuma 5.pants (5.1.1) skaidri norāda, ka „Latvijas valsts karogu pastāvīgi novieto Rīgas pils Svētā Gara tornī”. Trešais apakšpunkts saka, ka kapitālremonta vai ēkas fasādes remonta gadījumā „lēmumu par Latvijas valsts karoga pārvietošanu pieņem (..) iestādes [t.i. Rīgas pils] vadītājs”. Šim lēmumam, saskaņā ar eksistējošo likumu, vajadzēja būt vienkāršam un viennozīmīgam – karogs te paliek!
Karogs pēc ieilgušās prombūtne tiks atkal uzvilkts Rīgas pils Svētā Gara tornī, un mūs mierinās, ka tā ir bijusi tikai maza, nenozīmīga kļūme. Bet „mazās kļūmes” saskaitās, un reiz nepietiks ar mierināšanu.
Ko darīt? Dzejnieks Pēteris Aigars jau 1949.gadā ļoti vienkārši rakstīja: „Laiks kā dzenis vēsti kaļ – Karogs jānes atpakaļ.”
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors, Austrālija
Komentāri (40)
buchamona 01.11.2012. 07.43
…prezidents Andris Bērziņš, pārceļoties uz Melngalvju namu plānotā Rīgas pils remonta dēļ ir paņēmis līdzi ne tikai prezidenta standartu, bet arī valsts karogu… +++ Tepat IR blakus slejā ir ziņa, ka prezidents pils remonta dēļ aicina grozīt valsts karoga likumu, kurš nosaka, ka Rīgas pils Svētā gara tornī valsts karogu jānovieto neatkarīgi no ēkas kapitālremonta vai fasādes remonta – tā kā ” uzbrauciens” Bērziņam šoreiz laikam ir nevietā :)
Vienkārši likuma rakstītāji, kuri izstrādāja valsts karoga lietošanas kārību Svētā gara tornī, neparedzēja situāciju, kāda var izveidoties Rīgas pils remonta dēļ. Bet tas, ka Svētā gara tornī vienmēr ir jāplīvo sarkan – balt – sarkanam karogam, tas ” mūsdienu latvietim,” acīm redzot, nav “iegājis asinīs” un tādēļ tāds “misēklis” gadījās, lai gan šī situācija patiesībā nav vis misēklis, bet gan trauksmes zvans.
Vēsturiskās saknes latviešu apziņā kalst nost. Par migrantiem nerunāsim, viņiem ir citas saknes, kuru klātbūtni šobrīd varam sajust Rīgas domē, Rīgas ” ārpolitikā” un kā koncentrātu izbaudīt ik gadus 9. maijā Pārdaugavā.
Situācija šīs dienas Latvijā ir dabiska – tāda, kādu ik dienas varam novērot dabā -iekoptā laukā nezāles ar stiprākām, vitālākām saknēm vienmēr pārmāc kultūraugus un, ja kultūraugu nekopj, tad ļoti īsā laikā iekopts lauks pārvēršas džungļos. Kaut kas līdzīgs šobrīd notiek ar mums – ar latviešu tautas apziņu.
6
ilmisimo > buchamona 01.11.2012. 19.14
.ciniits
Sapratu.
pavisam vienkārša loģika saka,ka nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem jāatškiras no tiem,kas karojuši citu valstu armijās.
Čakste, Upelnieks vai Valentīna Lasmane nav gluži tas pats, kas Bangerskis un Brantkalns.
0
Andris > buchamona 01.11.2012. 21.01
> lama
Ļoti šaubos, vai portāls kāda komentētāja (pieļaujot, ka IRšu kompāniju nav virtuāli pagodinājis Valsts prezidents vai premjerministrs, vai arī kāda cita persona, kurai ir tiesības lietot LR ģerboni)fiksas idejas dēļ ir ieinteresēts juridiski atbildēt par pieļauto LR likuma neievērošanu. Taču, ja ir, – brīva izvēle.
0
Andris > buchamona 01.11.2012. 18.59
> lama
Fragments iz “LAvīzes” : “darba grupa izstrādājusi savu variantu likumam “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Tā mērķis ir novērtēt un atbalstīt tos Latvijas pilsoņus, kuri Otrā pasaules kara laikā tika mobilizēti Vācijas vai Padomju Savienības militārajos formējumos. Likums paredz šos cilvēkus neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi karojuši, atzīt par Otrā pasaules kara dalībniekiem. Tas viņiem garantētu tādas pašas tiesības, kas noteiktas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Turklāt viņi varētu pretendēt uz īpašu ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem (ar noteikumu, ka viņi jau nesaņem kādas citas valsts militāro pensiju). Turklāt pašvaldības Otrā pasaules kara dalībniekiem varēs noteikt papildu atvieglojumus un sociālās garantijas. Tā kā Sabiedrības saliedētības komisijai nav likumdošanas pilnvaru, visticamāk, likumprojekts uz Saeimu tiks virzīts caur Aizsardzības vai Cilvēktiesību komisiju.
Arī vakar komisijas sēdē deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) likumprojektu nosauca par pilnīgi neizstrādātu, turklāt tajā esot dažādas “perversas normas”. “Kā var iedomāties nolikt vienā kategorijā nacionālos partizānus, kuri cīnījās un atdeva savas dzīvības par valsts brīvību, ar okupācijas armiju karavīriem?”
0
ilmisimo > buchamona 01.11.2012. 10.57
>ciniits
No vesķiem gan nepavisam nekļūst īsti saprotams- kā šis iecerētais likums ietekmēs likumu
Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu
http://www.likumi.lv/doc.php?id=40103
0
ilmisimo > buchamona 01.11.2012. 11.58
.ciniits
P.S
IR gluži veltīgi atgādināt redakcijai likumu par ģerboni,,,
0
Andris > buchamona 01.11.2012. 09.45
Ne jau tikai pār Pili karogs zūd (šo kļūmi ātri var novērst, un tas tiek darīts) – http://www.ves.lv/article/230018
0
dace_ampermane 01.11.2012. 09.55
Vai tad Bērziņam nav valstī tāds stāvoklis [noteikšana], ka vīņš nevarētu pateikt Rīgas Pils sētniekam- Tu, Janka, uzvelc to karogu taj tornnī un skaties tā lai viņš tur katru dienu plīvotu!- Tas būtu sakarīgi, kas te būtu ko mēdijiem burbuļot.
2
ilmisimo > dace_ampermane 01.11.2012. 11.59
P.S.
Atvainojos Cimdaram.
0
ilmisimo > dace_ampermane 01.11.2012. 10.20
>klejotājs
Nē eeee…tas viss ir baisi juridiski piņkerīgi..
Nav tik vienkārši, kā piemēram noreģistrēt Lindermana parķiju- nepavisam nav!
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=364608:balodis-esam-superdemokrtiska-valsts&catid=95:intervijas&Itemid=439
Tā arīdzan nav tik prasta un vienkārša lietas kā Cimdaram- kas(kā izskatās) tūlīt palaidīs parakstu vākšanu ždanokas referendumam…
0
mariterage 01.11.2012. 12.48
Runājot par prezidentiem – Krievijas internetā pēdējās stundās aktīvi komentē viņu prezidenta preses sekretāra teikto ka Putins pēdējā laikā nerādās publikā dēļ senas traumas kaut kādā muskulī saasināšanās – komentos ko krievi tur raksta galvenā doma – kur jauki būtu atkal pa TV pavērot “Gulbju ezeru” .http://news.rambler.ru/16181220/comments/
1
0
-2
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > mariterage 01.11.2012. 14.19
——–
Kā tad – jauki būtu atgriezties pie ‘bezbēdīgajiem 1990-iem’ gadiem, kad rietumu demokrātijas ieviešanas aizsegā uzdarbojās prihvatizatori, denacionalizatori, reformisti un bandīti?
http://www.youtube.com/watch?v=HkXhy8nDnKw
0