Romnija teiktais par Krieviju nenozīmē mums izdevīgāku ASV politiku
Nedēļu pirms ASV prezidenta vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas uzrāda itin līdzīgas izredzes abiem kandidātiem. Bet kas būtu labāk Latvijai – Savienotās Valstis vēl četrus gadus ar demokrātu Baraku Obamu Baltajā namā vai ar viņa konkurentu, republikāni Mitu Romniju vadībā? Visticamāk, starpība būtu tikpat neliela kā pašlaik abu izredžu atšķirības.
Būtiskas izmaiņas ASV ārpolitikā nav gaidāmas, lai arī kurš no abiem 6.novembrī tiktu ievēlēts. Obamas pirmās prezidentūras laikā notikusī ASV stratēģisko interešu akcenta pārbīde no Eiropas uz Āziju ir ilgtermiņa pārmaiņa, ko atbalsta abas vadošās partijas. Arī izpratne par rīcību svarīgākajos pasaules «karstajos punktos» abiem kandidātiem pamatos līdzīga, ja arī detaļas atšķiras.
Viens no jautājumiem, par kuriem abu kandidātu retorikas atšķirības izskatās nopietnas, ir ASV attiecības ar Krieviju. Raugoties no mūsu skatpunkta, tas būtu svarīgs kritērijs. Taču Krievija šajās vēlēšanās ne tuvu nav galvenais jautājums amerikāņiem, tātad arī ne kandidātiem. Tāpēc, lai arī Krievijai adresētā priekšvēlēšanu retorika Romnijam ir krietni stingrāka, tas vēl nenozīmē, ka tāda būtu arī viņa vadītās valdības politika. Savukārt Obamas četru gadu laikā darīto mūsu reģiona drošībai var novērtēt ne tikai pēc viņa runātā, bet arī pēc darbiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.