FOTO: Nocirsti ozoli Gulbenes makā

Ozolu aleja ceļā no Gulbenes uz Rēzekni pazudusi par spīti sabiedrības iebildumiem

Gulbenes laikraksta „Dzirkstele” žurnāliste Diāna Odumiņa pagājušajā nedēļā pamanījusi, ka vienā jaukā naktī ne čiku, ne grabu pie viņas pilsētas robežas nocirsta dižu ozolu aleja, kādas nekur citur Latvijā neatrast. Labākie kokmateriāli pazuduši nezināmā virzienā un, kazi, būs sagūluši kāda kunigaiša privātmājas parketā.

Nēģēlība pret dzimtenes ainavu notikusi klusi un zemiski. Vēl pērnvasar, kad dendrologi, vides speciālisti, vairāki vietējie iedzīvotāji, sabiedriskās organizācijas pieprasīja Gulbenei un Satiksmes ministrijai apturēt Rēzeknes ceļa rekonstrukciju, lai pārstrādātu paviršo projektu un lai astoņu kilometru posmā saglabātu simtgadīgos senču stādījumus, darbi arī apstājās. Taču, izrādās, ne tādēļ, lai ko labotu.

Gulbenes domes priekšsēdētājas S.Daudziņas apgalvojumi, ka vērtīgos kokus, cik iespējams, saudzēšot un, ja šo to cirtīšot, tad divtik iestādīšot vietā, izrādījušies saldi meli ārkārtas Saeimas vēlēšanu gaidās. Tāda pati tukšu salmu kulšana kā Satiksmes ministrijas atrakstīšanās sabiedriskajām organizācijām. Atbildes sagatavotāji nav nolieguši, ka projektam jāsaglabā „vērtīgākie koki un ainava”, taču to tulkojuši pa savam prātam. Projekts gada laikā nav nedz koriģēts, nedz izvērtēta iespēja unikālo aleju saglabāt neskartu, kaut vai ierobežojot tur kustības ātrumu un tā „laupot” autobraucējiem vienu jeb pāris minūtes skrējienā uz Rēzekni.

Šai gadījumā arī „Dzirksteles” lasītāju pašreizējais balsojums tīmeklī par to, vai dižkokus „sen vajadzēja nocirst”, vai „saudzēt”, kur pirmie trīskārt pārmāc otros, nav graša vērts. Jo sliktāk Gulbenes politiķiem, kas tādā gadījumā gadiem ilgi veicinājuši mankurtismu un vairojuši to mūsu publikas daļu, kas mīl tikai nocirstus ozolus vai ozolus makā.

Vēl itin labi atminos pērnās vasaras tikšanos ar S.Daudziņu. Viņas kabinetā kā pēc burvju mājiena uz sarunu par nāvei nolemto aleju ieradās novada „bezceļu” nogurdināto un acīm redzami domei pietuvināto „uzņēmēju elite”. Tās pārstāvji sulīgi lādēja „neriktīgos” koku aizstāvjus, slavēja „buldozera progresu” un amizanti dzina ārā žurnālisti D.Odumiņu, kura uzdrošinājās iebilst, tas ir, domāja „negulbeniski “.

Tad man neviļus radās aizdomas, ka „izdevīgo projektu”, ko „nedrīkstot atdot citiem”, Gulbenes domes vadībai no ārkārtas vēlēšanās fiasko cietušās ZZS varbūt arī kā pēdējo „labo darbu” izkombinējis toreizējais ZZS satiksmes ministrs, bet ZZS vides ministrs nodrošinājis, ka ministrija neievēro tā degradējošo ietekmi uz vidi, ainavu un tautas morāli. 

Vai ar šiem nelaimīgajiem kokiem, kam nav nekādas daļas par politiku, tiek pirktas muļķu balsis un politiķu labklājība?

Neatbildēts pērnvasar palika itin lietišķs jautājums – kas un par kādu cenu tiks pie vērtīgās koksnes? Varbūt īstā atbilde ir labāko ozolu nociršana tagad – laikā, kad tas vēl nebija jādara jebkuros apstākļos, un steidzīgā izvešana tumsas aizsegā? Pa šo gadu ārpusmeža zemēs mainījušies koku ciršanas noteikumi, kas nekādi nevarēja būt ievēroti vecajos projekta saskaņojumos.

Bet vai Satiksmes ministrijas uzņēmums „Latvijas Valsts ceļi” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vispār zina, par cik alejām vēl plānots noplicināt Latviju citos ceļu rekonstrukcijas darbos? Vai Gulbenes dome zina, par cik kokiem un mežiem novads kļūs nabagāks nākamā, aiznākamā un turpmākos gados? Es nē, kaut arī tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, esmu valsts un pašvaldību ierēdņu darba devējs.

Zinu tikai to, ka ļaudis, kas nemīl un nesaudzē Latvijas dabu, nemīl un nesaudzē arī pašu Latviju, vismaz to, kas mūs veidojusi par cilvēkiem un tautu. Zinu arī to, ka britu popmūziķis Stings nupat atteicies uzstāties tālo Filipīnu koncertarēnā, kuras īpašnieki lielveikala celtniecībai grasās upurēt 182 kokus. Tieši tāpēc.

Autors ir publicists