ST vēl nevar atbrīvot Muižnieci no tiesneses amata

Bijušajai politiķei piespriests mazāks naudas sods nekā prasīja prokurore

Satversmes tiesa (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci, kura ceturtdien tika atzīta par vainīgu dienesta viltojumā, no tiesneses amata varēs atbrīvot tikai tad, ja spriedums netiks pārsūdzēts un stāsies likumīgā spēkā.

Ja tiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tad ST vēl nebūs juridiskā pamatojuma atlaist Muižnieci, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10.panta otro daļu, Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā, tāpēc ST tiesnešu gadījumā nav nepieciešams Saeimas lēmums. Tomēr Kovalevska uzsvēra, ka lēmums par tiesneses atbrīvošanu no amata būs arī Saeimas izlemšanas jautājums.

Savukārt ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādīja, ka nekādu komentāru viņam patlaban nav, jo tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ceturtdien atzina par vainīgu dienesta viltojumā apsūdzēto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā. Tas ir uz pusi mazāk nekā prasīja prokurore.

Tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons informēja aģentūru LETA, ka pilns pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 8.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Prokurore Ilze Gailīte tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā. Pati Muižniece savu vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Tiesu debašu runas sākumā prokurore sacīja, ka joprojām uztur valsts apsūdzību pilnā apmērā. Pārbaudot tiesā visus lietas materiālus, nopratinot lieciniekus un uzklausot pašu apsūdzēto, prokurore secinājusi, ka Muižnieces vaina ir pierādīta, ziņo LETA.

Pirms tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesnese paziņoja, ka no Saeimas kancelejas ir saņemta atbilde uz septembrī nosūtīto tiesas pieprasījumu par parlamenta komisiju protokoliem. Atbildē teikts, ka Saeimas kanceleja neveic parlamenta komisiju uzraudzību, līdz ar to atbilžu sniegšana uz tiesas uzdotajiem jautājumiem neesot kancelejas kompetencē.

Tiesa pievienoja lietas materiāliem minēto Saeimas kancelejas atbildi, kā arī pāris citus dokumentus, pabeidza tiesas izmeklēšanu un tāpēc pārgāja pie debatēm.

Iepriekšējā sēde šajā lietā notika 17.septembrī, kad tiesa, apmierinot prokurores Gailītes lūgumu, lēma pieprasīt informāciju no Saeimas kancelejas par parlamenta komisiju protokoliem. Valsts apsūdzības uzturētāja bija sagatavojusi četrus jautājumus par komisiju protokoliem, to juridisko nozīmi un praktisko pielietojumu, tai skaitā prokurore vēlējās uzzināt parlamenta viedokli, vai šie protokoli ir uzskatāmi par dokumentu Krimināllikuma (KL) 327.panta izpratnē.

Prokurore gan minētos jautājumus bija paredzējusi adresēt Saeimas Juridiskajam birojam vai Juridiskajai komisijai. Diskutējot par šāda atzinuma pieprasīšanas nepieciešamību, no procesa dalībniekiem izskanēja minējums, ka to drīzāk varētu adresēt ST, tomēr apsūdzētā Muižniece, kura pati ir ST tiesnese, izteica bažas, ka šādu atbilžu sniegšana varētu nebūt ST kompetencē.

Uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus, tiesa aizgāja izlemt prokurores lūgumu un pēc atgriešanās sēžu zālē paziņoja, ka apmierina to, taču jautājumi tikšot sūtīti nevis Saeimas Juridiskajam birojam, Juridiskajai komisijai vai ST, bet gan Saeimas kancelejai. Ņemot vērā to, ka atbilžu sagatavošanai parlamentam bija nepieciešams laiks, tiesa toreiz lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu līdz šodienai.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (Vienotība) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Patlaban Muižnieces kā ST tiesneses pilnvaras ir apturētas. Kamēr nebūs spēkā stājies pilns tiesas spriedums, Muižniece nevarēs būt tiesnese, taču viņa var strādāt ar iztiesāšanu nesaistītu darbu.