Eksperti cer, ka “Oskaru” balvas komisija sapratīs filmas kinovalodas komplicētību un viņus ieinteresēs tās stāsts
Ekspertu komisija nolēmusi šogad no Latvijas ASV Kinoakadēmijas “Oskars” balvai labākās ārzemju filmas kategorijā izvirzīt režisora Jevgeņija Paškeviča filmu “Golfa straume zem ledus kalna”, ziņo LETA.
Kopumā šogad ASV Kinoakadēmijas kritērijiem atbilda četras Latvijas spēlfilmas – arī režisora Aika Karapetjana filma “Cilvēki tur”, režisora Jura Poškus filma “Kolka Cool” un režisores Ināras Kolmanes filma “Mona”. Ekspertu komisija atzīst, ka šogad pirmo reizi tika vērtēts tik daudz filmu izvirzīšanai “Oskara” balvai.
Ekspertu žūrijas priekšsēdētāja, filmu kritiķe un kino vēstures eksperte Dita Rietuma skaidroja, ka lēmums pieņemts demokrātiska balsojuma rezultātā un tas nenozīmē, ka lēmums tika pieņemts vienbalsīgi. “Mums bija ļoti piesātināta diskusija. Mēs skaidri apzināmies, ka “Oskarus”, iespējams, nepiešķir visu laiku vislabākajām filmām. “Oskars” tāpat kā jebkura pasaules kino balvas piešķiršana izriet no daudz un dažādiem apstākļiem un likumsakarībām, arī no gaumes un izpratnes par to, kas ir labs, no mākslinieciskās pieredzes un no piederības kādai noteiktai etnogrāfiskajai grupai,” sacīja Rietuma.
Viņa minēja, ka Paškeviča filma “Golfa straume zem ledus kalna” ir piesātināts mākslinieciski ļoti komplicēts mākslas darbs. Filma ir mākslas darbs, kas prasa nobrieduša skatītāja adekvātu uztveri. “Mēs ceram, ka Amerikas Kinoakadēmijas biedri, kuri veic filmu atlasi no vairāk nekā 100 filmām, sapratīs šo kinovalodas komplicētību un viņus ieinteresēs šīs filmas ļoti sarežģītais un blīvais stāsts,” pauda Rietuma.
Viņa arī akcentēja, ka par filmu “Golfa straume zem ledus kalna” diez vai balsotu jauniešu auditorija, jo viņiem būtu grūti nolasīt šo stāstu, taču Amerikas Kinoakadēmijas biedri ir nobrieduši mākslinieki, kuri, cerams, spēs saprast un nolasīt Paškeviča filmu.
Ekspertu žūrijas loceklis un Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis atzina, ka balsojis par filmas “Golfa straume zem ledus kalna” virzīšanu “Oskaram”.
Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga informēja, ka pirmo reizi Latvija savā piecu reižu nomināciju praksē izvērtēja “Oskara” nominācijai tik lielu filmu skaitu, kas, protams, citām valstīm ir ļoti mazs skaitlis, bet Latvijai tas ir ļoti nozīmīgi. “Diskusija, kas bija par filmām bija ļoti jēgpilna. Šīs četras filmas nav pēdējo divu gadi veikums. Divas no tām ir veidotas ilgstoši – gandrīz desmit gadu garumā,” norādīja Gailīte-Holmberga.
Viņa vēstīja, ka Paškeviča filmai no visām minētajām filmām visvairāk piemīt tie elementi, kas varētu uzrunāt gan “Oskara” žūriju, gan arī ieinteresētu ārvalstu skatītājus. Šai filmai piemīt vēriens gan stāsta, gan mākslinieciskajā nozīmē, kā arī tai ir augsta profesionāla mākslinieciskā kvalitāte, un tie ir arī profesionālie kritēriji, pēc kuriem “Oskara” žūrija vērtēs filmas.
“Šī filma lielā mēra demonstrē arī latviešu kino industrijas iespējas veidot augstas kvalitātes filmas. Papildu elements ir arī tas, ka “Golfa straume zem ledus kalna” ir guvusi atzinību Latvijas nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”,” skaidroja Nacionālā kino centra direktore.
Jau ziņots, ka filma “Golfa straume zem ledus kalna” ir tapusi kā Latvijas un Krievijas kopražojums. Tās veidošanā piedalījušies aktieri un kino profesionāļi no Latvijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas.
Filmas “Golfa straume zem ledus kalna” pirmā novele “Jūtu aberācija” tika uzņemta Rīgā jau 2000.gadā, otrā novele “Zaudējums” – Pēterburgā 2006.gadā, savukārt pēdējā noveles daļa “Bēgšana” tika uzņemta 2009.gadā Rīgā.
“Golfa straume zem ledus kalna” šopavasar tika atzīta par nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” labāko spēlfilmu. Festivālā “Lielais Kristaps” apbalvojumu saņēma gan filmas režisors, gan operators Gints Bērziņš, mākslinieki Jurģis Krāsons un Pāvels Parhomenko, kā arī skaņu režisors Anrijs Krenbergs.
Rīgā Paškeviča filma “Golfa straume zem ledus kalna” skatītājiem no 12.oktobra būs pieejama kinoteātrī “Splandid Palace” un “Citadele”.
Komentāri (24)
astra_ozo 26.09.2012. 17.52
Tas ir tas pats “kultūras cilvēks” Žeņa, kas visu mūžu nodzīvojis Latvijā un neprot runāt latviski?
1
ievuliitis > astra_ozo 27.09.2012. 00.51
Vispār jau prot runāt diezgan tekoši, bet tādā veidā demonstratīvi izrādīja savu aizvainojumu par to, ka nesaņēma visu finansējumu no mūsu valsts.”Labā un dāsnā” Matuška Krievija “palīdzēja”.
Es gan domāju, ja jau tik ļoti apvainojies, ko tad pēc Kristapa tīkoja? Vai arī, piedalijās tāpēc, ka daļa naudas tomēr ir Latvijas un nevarēja izvairīties?
Stulbi un pretīgi.
0
Sanšains 26.09.2012. 17.22
Cik uzmundrinošs un iedvesmojošs katru reizi šķiet kārtējais piemērs, kad dižā krievu valoda palīdz aiznest to mazo Latvijas vārdu tā tālu, tālu…
Pēdējā laikā Latvijas vārds krieviski tiek stibīts arvien intensīvāk, tā ka varbūt drīz mēs tai mūsu Latvijā varēsim diet iekš laimes, un vispārēji pacilātā noskaņojuma dēļ tāda maza, jauka “soft power” katarsīte katru reizi tiks sasniegta jau pirms aktuālā kinoseansa apmeklējuma.
(“Latvijas, Vācijas, Nīderlandes, Krievijas un Baltkrievijas kopražojuma aktierfilma „Miglā” (režisors – Sergejs Lozņics) iekļauta Toronto festivālā”)
http://www.ir.lv/2012/8/28/latvijas-koprazojuma-filma-migla-ieklauta-toronto-festivala
4
vegan > Sanšains 26.09.2012. 23.52
Hari, nu Tu tak esi viens slims cilvēks!
Turi sevi rokās, nebrauc galējībās.. Lai gan man jau patīk tie ekstrēmisti :)
Katrā ziņā, ja nebūtu šādas starptautiskas sadarbības, tad filmu būtu divreiz mazāk.. It īpaši jau Eiropā. Un to, kāpēc filma ir vairāku valstu kopražojums, var noteikt daudzi faktori — visbiežāk naudas izcelsme, bet tāpat iespējams dēļ filmēšanas attiecīgajā valstī utt. Tas nenozīmē to, ka īstam latvietim jājūtas kā pabērnam — nē, latvietim vajadzētu priecāties, ka mūsu kinodariem ir tikusi retā iespēja izpausties pilnmetrāžas lentē.
0
vegan > Sanšains 27.09.2012. 12.43
Bet ja tās arī bija tās labākās filmas, kas mums ir? Vai labāk, lai nav vispār?
Par hokeju neko daudz nezinu, taču ja Latvijas aktieri piedalītos Krievijas vai Holivudas filmās, man nudien nebūtu pretenziju. Savukārt, lai taisītu filmas paši, kas starp citu atšķirībā no hokeja ir paliekoša vērtība, ir vajadzīgs DAUDZ naudas. Zinu, ka Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, kas nekur tālāk par youtube klipiņiem netiek, jo vienkārši nav finanses kam apjomīgākam. Tas, ko producē kaut kādi LNT, ir vienkārši nožēlojami. Mūsu aktieri vēl joprojām nav iemācījušies būt reālistiskiem kameras priekšā un nerunāt kā teātrī — un, kas vēl briesmīgāk, arī jaunie aktieri uzvedās/tēlo tieši tāpat. Esmu priecīgs par katru iespēju šiem cilvēkiem izpausties UN attīstīties, nu nav mums kino ne tuvu tāds līmenis kā tajā pašā pieminētajā hokejā. Ja filma ir par urlām vai Krieviju, tad tas ir tāpēc, ka tā ir daļa mūsdienu realitātes, diemžēl ja ir tikai 5-6 filmas pēdējo gadu laikā, tad varbūt arī tā izskatās, kā Tu saki. Filma var būt nacionāls produkts, bet tā nu nepavisam nav nekāda obligāta prasība. Filma ir vai nu māksla, vai arī produkts, ar ko nopelnīt (nu, vismaz atpelnīt) — ideālā gadījumā abi, jo bezbudžeta filmu kvalitāte ir khmm khmm.
0
Sanšains > Sanšains 27.09.2012. 01.09
zēniņš –
Varbūt slims, lai nu būtu.
Bet Jums tiešām patīk, ka uz “sūtīšanu Oskaram” pretendēja četras filmas – Kolmanes “Mona”, tad viena urlu filma latviski (Kolka Cool), viena urlu filma krieviski (Ļuģi tam), viena kostīmfilma atkal krieviski? Un, ka Latviju, tātad latviešu kultūru, sasodīts, tagad pārstāv faktiski krievu filma?
Priecāties par dažu cilvēku piedalīšanos filmas taisīšanā? Nu, lai jau piedalās, lai pelna. Kāds tam sakars ar mūsu institūcijām – piemēram, Nacionālā kino centru?
Vai Jums arī “iesilst sirds”, ja kāds latviešu hokeja algotnis izlemj piepelnīties Krievijā?:)
Un, protams, slikts ir tikai Putins un Krievijas valdošā kliķe, bet tā jau vispār – jo krieviskāk, jo labāk?
0
Sanšains > Sanšains 27.09.2012. 01.20
nulle –
Jums līdzīgajiem domāšana tiešām ir tik ierobežota, ka taisni vai žēl metas. Kino Jūsuprāt tātad pastāv tikai divos “agregātstāvokļos”?
0
vegan 26.09.2012. 23.45
Dritvaikociņ, visraksts tāds, ka varētu padomāt filma ir nominēta Oskaram.. Vēl jau pat līdz žūrijai nav nonākusi, vietējā atlase.
DVD ir kkur nopērkams? Un kā ar pārējām rakstā minētajām filmām?
0