“Latvenergo” lietas izmeklētāji: kukuļošanas shēma bija diezgan radoša

KNAB izmeklētāji Anda Rumjanceva un Jānis Baumanis divus gadus Latvijā un ārvalstīs pētīja “Latvenergo” kukuļu ceļus

Tā saucamajā “Latvenergo” amatpersonu kukuļošanas lietā, kurai nule kā sekoja rezultāts – tās 262 sējumi aizceļoja uz prokuratūru apsūdzību celšanai potenciāli 17 personām, nākotnē ārvalstīs tiesas priekšā būs jāstājas arī citiem uzņēmumiem, ne tikai “Alstom”, žurnālam “Ir” pieļauj izmeklētāji Anda Rumjanceva un Jānis Baumanis. Viņu izmeklētajos kontos apgrozījās vēl milzīgākas summas nekā līdz šim minētie 19 miljoni eiro.

Izmeklētāji žurnālam stāsta, ka kukuļi ņemti no ārvalstu uzņēmumiem, kas “Latvenergo” ieguvuši lielus pasūtījumus – rekonstruējuši Pļaviņu HES un TEC-2. Starp ārvalstu uzņēmumiem un kukuļošanas starpniekiem noslēgti konsultāciju līgumi, bet par konsultācijām pārskaitītā nauda faktiski nodota tālāk kā kukulis “Latvenergo” amatpersonām, kuras lēma par iepirkumu līgumiem.

“Tā bija labi izstrādāta sistēma, gadiem darbojusies. Diezgan radoša,” raksturo Rumjanceva. “Naudas summa ir tik milzīga, ka vienā ofšorā to nevar glabāt, to ieguldīja dažādos labumos Latvijā un ārvalstīs,” papildina Baumanis.

“Latvenergo” lietas izmeklētāji ir droši par savāktajiem pierādījumiem. Viņi strādājuši kopumā 14 valstīs, tur organizējot arī kratīšanas un pratinot cilvēkus.

Sarežģītākā izmeklēšanas daļa bijusi kukuļu naudas plūsmu izsekošana ārvalstīs, jo “internetā naudu var ātri pārskaitīt caur neskaitāmām bankām, bet mums tie ir neskaitāmi tiesiskās palīdzības lūgumi”.

Lietā figurē “vairāki desmiti” ārzonu uzņēmumu, kuru kontos apgrozījušās “milzīgas naudas summas” – vēl lielākas nekā pašlaik identificētā kukuļu summa. “Tā nauda caur kontu aizgājusi kaut kur tālāk, mēs nezinām, kur,” paskaidro Rumjanceva.

“Latvenergo” lietas naudas shēmas šķetināt palīdzējuši Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja speciālisti. Viņu līdzdalība bijusi arī nepieciešama, lai “atšifrētu kriptētos failus”. Izmeklētāji uzsver, ka vairākas lietas nācies darīt pirmajiem Latvijā. Piemēram, ar zviedriem izveidota kopēja izmeklēšanas grupa, kas ir birokrātiski sarežģīts process “un nav jau kam padomu pajautāt, jo Latvijā tas notiek pirmo reizi”.

Jau rakstīts, ka līdz šim pie atbildības par kukuļu došanu “Latvenergo” vadītājiem un amatpersonām citās valstīs ir saukts enerģētikas uzņēmums “Alstom”, kuram Šveices prokuratūra piemēroja 22 miljonu latu sodu. KNAB izmeklētāji pieļauj, ka ārvalstīs tiesas priekšā būs jāstājas arī citiem, jo “viss vēl notiek”.

Beidzoties desmit dienu termiņam, Ģenerālprokuratūra šodien plāno pieņemt lēmumu par tālāko rīcību tā dēvētajā “Latvenergo” amatpersonu kukuļošanas lietā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio apliecināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Vairāk lasiet žurnālā “Ir”.