Komisija: pastāv nemaināms Satversmes kodols

Ir jānosaka konstitucionālais kodols, ko likumdevējs nevar grozīt

Konstitucionālo tiesību komisijas atzinusi, ka konstitucionālo pamatu stiprināšanai atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) apliecināja komisijas vadītājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir jānosaka konstitucionālais kodols, ko likumdevējs nevar grozīt. Proti, šis kodols ietver valsts konstitucionālo pastāvēšanu, tās raksturu un demokrātisko iekārtu, vēsta LETA.

Optimālākais risinājums būtu Satversmes kodola principus atspoguļot tās preambulā, ņemot piemēru no citu reģiona valstu konstitūcijām, preses konferencē par Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu sacīja tās priekšsēdētājs Egils Levits.

Satversmes kodolu veido četri virsprincipi. Pirmkārt, Latvija tika dibināta kā demokrātiska valsts, kas nozīmē, ka tauta ievēl Saeimu kā savus pārstāvjus un ka valdība ir atbildīga Saeimai. Otrkārt, tiesiskas valsts virsprincips nosaka, ka “demokrātija nevar visu”. Jo tiesiskums paredz cilvēktiesību ievērošanu, kas nozīmē, ka pilsoņu kopums nevar atcelt Satversmes 91.pantu, kurš paredz cilvēku vienlīdzību, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskas valsts principu.

Treškārt, Satversmes kodols paredz sociāli atbildīgas valsts virsprincipu un nacionālas valsts virsprincipu. Pēdējais paredz, ka latviešu valoda un kultūra tiek valstiski veicināta. KTK arī uzskata, ka negrozāmo pantu noteikšanu Satversmē nav optimāls risinājums, jo šāds solis nākotnē neļautu veikt konstitūcijas teksta uzlabojumus.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Levits uzsvēris, ka Saeimā iesniegtie partiju priekšlikumi par Satversmes neaizskaramo kodolu “nav gluži optimāli”, bet var tikt ņemti par pamatu turpmākajam darbam pie Satversmes papildināšanas. Vienlaikus ideja par preambulas izvēršanu ir izvērtējama Saeimā, to var pieņemt ar divu trešdaļu balstu vairākumu, un tai nav nepieciešams jauns referendums.

Tāpat komisija rosina noteikt, ka Valsts prezidentam ir tiesības vērsties Satversmes tiesā vēl pirms likumu izsludināšanas, ja ir uzskats, ka kāds no pieņemtajiem likumiem ir pretrunā ar Satversmi. Tas ļautu prezidentam arī lūgt tiesu pārbaudīt pieņemtu, bet vēl spēkā nestājušos Satversmes grozījumu atbilstību Satversmes kodolam.

Tāpat komisija piedāvā praksē izmantot Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci un vērtēt vēlētāju iesniegto likumprojektu “pilnīgu izstrādātību” pirms tautas nobalsošanas rīkošanas.

Valsts prezidents šos komisijas priekšlikumus nodēvējis par loģiskiem un pamatotiem, tomēr turpmākajā Satversmes izmaiņu procesā aicināja ņemt vērā apstākļus, kas patlaban izveidojušies Eiropas Savienībā (ES), īpaši pēc EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu nesenās uzrunas, kurā tika izteikts viedoklis par virzību uz ciešāku federālismu.

“Mums noteikti jārēķinās ar to, ka situācija pat pēc pāris gadiem var nopietni izmainīties. Un tikai mēs paši varam noteikt to, kādā Eiropas Savienībā vēlamies dzīvot,” teica prezidents. Pēc viņa domām, ikvienai idejai par Satversmes preambulas izvēršanu būtu jātop saskaņā ar nākotnes skatījumu Eiropas kontekstā.

Levits paredz, ka atzinuma izvērtēšana prasīs ilgāku laiku un pašiem politiķiem būs jāizlemj, vai to ņemt vērā. “Šis ir zinātnisks viedoklis, un politikai ir jāizvērtē, vai to ņemt vērā, neņemt vērā. Es domāju, ka tas prasīs zināmu laiku, jo tas tiešām ir samērā detalizēts viedoklis un, lai izdarītu zināmus secinājumus, ir nepieciešams zināms laiks,” skaidroja Levits.

Viņš arī uzsvēra, ka par šo viedokli sabiedrībā ir nepieciešama arī diskusija ar pretargumentiem komisijas izteiktajam viedoklim.

Kā sacīja premjers, atzinums ir ļoti apjomīgs un tas būs ļoti nopietni jāizvērtē. Viņš arī prognozēja, ka saistībā ar šo atzinumu būs nepieciešams veikt grozījumus vairākos likumos un arī pašā Satversmē.

Jautāts, vai “Vienotība” šo atzinumu plāno izmantot, Dombrovskis sacīja, ka arī viņa pārstāvētā partija to rūpīgi izanalizēs. “Domāju, ka no “Vienotības” puses izmantosim to tālākajā darbā,” teica valdības vadītājs.

Kā ziņots, Bērziņš pēc Dombrovska lūguma bija aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību un sabiedrībā aktualizētajiem jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem, to redzamības un aizsardzības palielināšanas iespējām un nozīmi.