Investīciju eksperti paredz aviokompānijas vērtības pieaugumu līdz 2014.gadam
Patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību ”airBaltic”, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, ‘’airBaltic” vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka, intervijā biznesa portālam nozare.lv pauduši investīciju baņķieru sabiedrības ‘’Prudentia” partneri Ģirts Rungainis un Kārlis Krastiņš.
Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, Rungaiņa teikto citē aģentūra LETA.
Jautāts, vai, uzlabojoties ‘’airBaltic” finanšu un tirgus pozīcijām, investoru būs iespējams atrast ātrāk un kompāniju pārdot dārgāk, Krastiņš norādīja, ka patlaban ar katru mēnesi ‘’airBaltic” vērtība pieaug. Jautāts, kāda patlaban ir ‘’airBaltic” vērtība un līdz kādai vērtībai tā varētu pieaugt, Krastiņš norādīja, ka kaut kādu summu saukšana būtu spekulācijas.
“Protams, ka no Latvijas viedokļa ‘’airBaltic” investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību. No ‘’Prudentia” viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī ‘’Prudentia” kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu ‘’airBaltic” pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā. Tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā,” sacīja Rungainis.
Krastiņš norādīja, ka ‘’airBaltic” agresīvais biznesa modelis, kas tika realizēts no 2009.gada sākuma, ejot “uz visu banku” pretēji tobrīd valdošajai tendencei nedaudz piebremzēt attīstību, izraisīja zaudējumu šķēres palielināšanos, augot apjomiem.
“Tā var darīt, ja ir dziļas kabatas un lieli finanšu resursi, bet, kā pierādīja prakse, tas tā nebija. Šī gada pirmie seši mēneši skaidri parāda, ka daudzos rādītājos ir panākta pozitīva dinamika attiecībā pret pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Šogad tiek plānoti ievērojami mazāki zaudējumi nekā pērn, ‘’airBaltic” ir guvusi peļņu jūlijā, prognozes liecina, ka labi rādītāji būs arī augustā. Domāju, ka tas ļoti nepatīk nelabvēļiem un tiem cilvēkiem, kuri iepriekš ‘’airBaltic” ir zaudējuši naudu,” skaidroja Krastiņš.
Viņš piebilda, ka šādai pietiekami lielai kompānijai un tik sarežģītā tirgus situācijā pēc biznesa plāna iespēja demonstrēt zināmus panākumus būs nākamā gada otrajā pusē, līdz ar to pārdošanas process, kura pirmais solis bija sludinājums ‘’Financial Times”, varētu turpināties vismaz kādus divus gadus. Ja parasti darījumi notiek aptuveni gada laikā, tad ‘’airBaltic” gadījumā divi gadi būtu pilnīgi normāli, uzsvēra Krastiņš.
“Jāspēj atrast tāds ilgtspējīgs partneris, ar kuru kopā nopietni attīstīt aviācijas nozari, bet tas nenotiek tik ātri. Nedrīkst ķert pirmo, kas pagadās, taču kompānijas nelabvēļi mēģina radīt spiedienu, lai pārdošana notiktu pēc iespējas ātrāk.
“Latvijas potenciālā iestāšanās eirozonā, Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, Latvijas Eiropas Savienības prezidentūra nākotnē ģenerēs potenciālu tūristu skaita pieaugumu, līdz ar to ‘’airBaltic” ir izdevīgās pozīcijās, lai no tā gūtu savu labumu. airBaltic vērtību cels arī tas, ka 2015.gadā uzņēmuma gaisa flotē parādīsies jaunas lidmašīnas. Līdzko par nodomiem iegādāties tādu pašu modeļu lidmašīnas paziņos arī vairākas lielās aviokompānijas, mainīsies skats uz airBaltic kā vienu no pirmajiem šajā rindā,” skaidroja Krastiņš.
“Kompānijas vērtību pamatu pamatos nosaka kompānijas pelnīšanas ilgtspēja. Parasti investori skatās uz peļņu pirms nodokļu nomaksas, procentu atskaitījumiem un amortizācijas jeb EBITDA un tad ir noteikti reizinātāji, kas ir atkarīgi no industrijas pelnītspējas normām un citiem apstākļiem. Turklāt tas ir tikai viens no skatpunktiem. Būtisks ir arī kompānijas apgrozījums, zīmols, airBaltic gadījumā arī lidojumu tīkls, divpusējie starpvalstu līgumi par lidojumiem ārpus Eiropas Savienības. Vērtējot visus šos faktorus, veidotos “airBaltic” vērtība,” skaidroja Krastiņš.
Kompānijai stabilizējoties un 2014.gadā saskaņā ar biznesa plānu sasniedzot pelnītspēju, airBaltic vērtība būs ievērojami augstāka un droši vien augstākā, kāda jebkad ir bijusi kompānijas pastāvēšanas vēsturē, uzskata Krastiņš.
“SAS laikos airBaltic bija mazs un pelnošs uzņēmums, taču bez jebkādas patstāvīgas stratēģijas. Tagad airBaltic ir patstāvīga un Baltijā spēcīga kompānija un, stabilizējot finanšu situāciju, vērtība būs ievērojami lielāka. Domāju, ka 2014.gadā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā airBaltic jau atradīsies topa augšgalā,” piebilda Krastiņš.
Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija 27.augustā laikraksta ‘’Financial Times” Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par ‘’airBaltic” akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā ‘’airBaltic” līdz 50% mīnus vienu akciju.
Komentāri (10)
kkristaps 14.09.2012. 12.14
Man Rungaiņa un Krastiņa argumenti šķiet pamatoti, un es arī ne mirkli nešaubos par Šlesera un kompānijas vēlmi ietekmēt Prudentia viedokli un pārdot aviosabiedrību pēc iespējas neizdevīgāk valstij un pēc iespējas izdevīgāk visiem dažādu kalibru krāpniekiem, kas agrāk šiverējās pa airBaltic kā pa savu netīro kabatu.
1
Jean > kkristaps 14.09.2012. 14.21
Nav tikai skaidrs kā Šlesers to var ietekmēt. Visizdevīgākais valstij būtu, ja ienāktu nopietns investors kaut par 1 latu.
0
Una Grinberga 16.09.2012. 16.34
Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī ‘’Prudentia” kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu ‘’airBaltic” pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā.
—
Pietrūkst loģikas šim argumentam. Vai tikai nav tā, ka “Šlesera kājas” vēlas ilgāk paturēt airBaltic valsts īpašumā, jo ir skaidrs, ka valsts apsaimnieko savu īpašumu bezrūpīgāk nekā to dara privātais investors. Protams, ka arī Prudentia ir izdevīgāk “konsultēt” ilgāk, saņemt par to labu kompensāciju, bet nelikties ne zinis, cik tas ir izdevīgi valstij. Ja valsts iegulda ap 200 milj Ls un uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni tāds pats, tad ir mazas cerības to visu atgūt par tādu cenu. Ok, varbūt varētu atgūt vairāk naudiskā izteiksmē, bet vai novirzot 100 milj. airBaltic un neieguldot to summu ekonomikas stimulēšanai (piem. darbaspēka nodokļu samazināšanai) vai izglītības un veselības sistēmai mēs nezaudējam vairāk šo 2-3 gadu laikā.
0
kruskops 14.09.2012. 17.10
Kā tad, ka nevajag steigties. Pirmkārt, arvien mazāk paliek “gudru” klientu, kas Rungainim un kompānijai par pārdošanas stratēģiju, kas izpaužas kā sludinājums avīzē, prātulu bārstīšana mēdijos un centīga rēķinu izrakstīšana, ir ar mieru pastāvīgi maksāt prāvu žūksni. Otrkārt, parādiet kaut vienu idiotu, kas grasītos pirkt pusizputējušu un 100 tiesvedībās iestigušu kantori.
0