Vīķe-Freiberga Latvijas prezidentūras ES prioritātes iesaka formulēt radoši

Radošs formulējums būtu iespēja kombinēt dažādus rūpju laukus vienā prioritātē

Latvijai nav jāiet tradicionālais ceļš, formulējot prioritātes prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē, bet tā var izmantot radošu pieeju, ceturtdien noslēguma diskusijā debašu ciklā par prezidentūras prioritātēm sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Eksprezidente teica, ka nepieciešams definēt ierobežotu skaitu prioritāšu, taču, formulējot tās radoši, būtu iespēja kombinēt dažādus rūpju laukus vienā prioritātē, ziņo LETA.

Kā Eiropai un arī Latvijai būtiskas tēmas Vīķe-Freiberga norādīja kopējo Eiropas ārpolitiku un tās attīstību, vides aizsardzību un enerģētiku, kā arī zinātni un izglītību. Kā Latvijas intereses šajos plašajos jautājumos eksprezidente minēja arī Austrumu partnerību, enerģētisko avotu diversifikāciju un Eiropas zinātnieku ciešāku sadarbību.

Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvijai vēl ir pietiekams laiks, lai sagatavotos prezidentūras novadīšanai tā, lai atvēlētā pusgada laikā netiktu palaista garām neviena darba minūte. “Es ceru, ka Latvija spīdēs ne tik vien ar izvirzītajām prioritātēm, bet arī turpinās saglabāt un uzlabot savu reputāciju attiecībā uz organizatoriskajām spējām,” teica bijusī Valsts prezidente.

Tāpat Vīķe-Freiberga prognozēja, ka tuvākie trīs gadi ekonomiskā ziņā ES būs pilni ar pārbaudījumiem. Patlaban situācija balansējot uz “naža asmens” un Eiropas dalībvalstīm ir jāsaprot, ka jāvirzās uz ciešāku fiskālo integrāciju. “Mums nevar būt vienalga, kas notiek ar Eiropu. Jāpieliek roka, lai tā turpinātu zelt un plaukt.”

Latvijas Universitātes profesore un pasākumu cikla eksperte Žaneta Ozoliņa teica, ka aizvadītajās prezidentūras prioritātēm veltītajās 12 diskusijās piedalījušies līdz 1200 dalībnieku, kuri formulējuši teju 170 prioritātes, no kurām 120 veltītas būtiskiem jautājumiem, bet 20 līdz 30 ir pamatprioritātes.

Prioritātes, kuras bieži izskanējušas diskusijās, bijušas vides aizsardzība, kas iet saskaņā ar izaugsmi, Baltijas jūras reģions, cilvēkdrošība un drošumspēja, ilgtspēja, ES ārējā politika un inovācijas. “Šīs bija tēmas, kuras atkārtojās no vienas diskusijas uz otru,” teica Ozoliņa, bilstot, ka diskusijas atklājušas, ka Latvijas sabiedrībai nav vienalga, kā noritēs prezidentūra ES, un sabiedrība joprojām ir idejām bagāta.

ES prezidentūras sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa teica, ka Latvijai 2015.gada pirmajā pusgadā gan Rīgā, gan Briselē būs jāvada aptuveni 1500 līdz 2000 dažāda līmeņa, formāta un satura pasākumu.

Beļģijas vēstnieks Latvijā Franks Arnautss, kurš pats piedalījies Beļģijas prezidentūras vadīšanā 2010.gadā, ieteica Latvijai patlaban koncentrēties uz apmācību un lēmumu pieņemšanas procedūras apzināšanu. Arnautss norādīja, ka par prezidentūras veiksmi tiks spriests pēc tās vadības prasmes un spējas tikt galā ar lēmumu pieņemšanas pārbaudījumiem.

Ceturtdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiek noslēguma diskusija par Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Šā gada jūnijā un jūlijā tika organizētas vairākas tematiskas diskusijas par dažādām ES politikas jomām, kurās attiecīgo jomu eksperti un dažādu sabiedrības grupu pārstāvji apsprieda iespējamo Latvijas prezidentūras ES Padomē programmas saturu. Katras diskusijas noslēgumā dalībnieki formulēja konkrētus priekšlikumus iespējamajām Latvijas prioritātēm ES Padomes prezidentūrā 2015.gada pirmajā pusē.