Sprūdžs nevēlas tikties ar Lembergu

Ministrs Lielo pilsētu asociācijā negrib sēdēt blakus cilvēkam, kam ierobežota iespēja pildīt mēra amatu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) biroja pārstāvji apsolījuši, ka ministrs 29. augustā ieradīsies uz sarunu ar Lielo pilsētu asociācijas (LPA) pārstāvjiem, bet pats ministrs licis manīt, ka neuzskata par pieņemamu sēdēt līdzās cilvēkam, kuram ir ierobežotas iespējas pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus. Par to šodien vēsta laikraksts ‘’Diena”.

Ar to domāts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kura tiesības pildīt pienākumus ierobežojusi tiesa. E. Sprūdžs paudis, ka labprāt tiktos ar lielo pilsētu pārstāvjiem, ja sarunā no Ventspils domes piedalītos priekšsēža vietnieki Jānis Vītoliņš vai Guntis Blumbergs, «kas ir augstas raudzes profesionāļi». Lembergs gan pēcpusdienā aģentūrai LETA paziņojis, ka pats nevēlas tērēt laiku, lai tiktos ar Sprūdžu.

Savukārt LPA pārstāvji pauduši, ka viņu pacietības mērs attieksmē pret vides ministru tuvākajā laikā varot sasniegt kritisko robežu, un viņi savos iespaidos par pašvaldības pārraugošo ministru varētu dalīties ar premjerministru Valdi Dombrovski (‘’Vienotība”). Tā pagaidām gan esot neoficiāla informācija, kas var arī nepiepildīties, ja Sprūdžs ieradīsies uz LPA kopsapulci 29. augustā un saruna notiks labvēlīgā gaisotnē.

LPA pārstāvis Māris Kučinskis paskaidrojis, ka pašvaldības pašas izraugās amatpersonas, kuras deleģēt asociācijas sēdēm. Piemēram, no Rīgas domes lielākoties nākot Dainis Turlais vai Andris Ameriks, nevis Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Ja viņš gribēs, tad atradīs iemeslu neatnākt,» piebilda M. Kučinskis.

Lielās pilsētas nesaredzot ministra veikumu reformu īstenošanā un jūtas pārsteigtas par viņa iniciatīvām, kā arī alternatīvo Nacionālā attīstības plāna vīziju. Kā uzskata Kučinskis, viss, ko ministrs izdarījis, esot lācēnu pārvešana no vienas vietas uz otru un uzmanības pievēršana Jūrmalas mēra amata ķēdei, kā arī iniciatīva par deputātu skaita samazināšanu, kas nav pašvaldībām aktuālākais jautājums. E. Sprūdža vadībā sagatavotais alternatīvais NAP vīzijas piedāvājums par Latviju kā zaļāko valsti varot apdraudēt NAP pieņemšanu laikus. «Ja to atbalsta, ir jākoriģē viss plāns, kam neder šī cepure, un tad Latvija var pazaudēt miljardu,» sacīja Kučinskis.

Oktobrī Latvijas pārstāvjiem Briselē neformālās sarunās par nākamo Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodu būtu jāpiedāvā savs ar NAP prioritātēm saistīts redzējums. Sprūdžs ‘’Dienai” paskaidroja, ka ar vīziju par Latviju kā zaļāko valsti viņš un domubiedri iepazīstinājuši NAP gatavotājus sen, bet nav guvuši atsaucību. Darba grupā ministrs, Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) un neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa ar šo priekšlikumu ir palikuši mazākumā, tāpēc esot gatavots alternatīvais piedāvājums, par ko iepriekš bijis informēts valdības vadītājs.

Sprūdža ierosinātais projekts par pašvaldību referendumiem valdības komitejas darba kārtībā būšot pirmdien, bet likumu izmaiņas par deputātu skaitu un ierobežojumiem deputātiem savienot amatus – ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē. Ministrs ir pārliecināts, ka septembrī šie projekti nonāks Saeimā.

Centrālā vēlēšanu komisija paudusi, ka pēdējais termiņš, kad var pieņemt ar pašvaldību vēlēšanām saistītas izmaiņas, varētu būt decembris. Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) uzskata, ka «vilciens jau ir aizgājis», jo partijas sākušas gatavot kandidātu sarakstus nākamā gada jūnijā gaidāmajām vēlēšanām.