Latvijā galvenā atšķirība domāšanā ir starp latviešu un krievu skolu skolēniem
Latvija nav īstenojusi līdz galam uzdevumu veidot publisko vēsturi, tāpēc arī vēsturnieku komisijas ļoti labo pētījumu 20 sējumiem ir šauru aprindu un bibliotēku vērtība, un lielā mērā šis darbs ir noticis tukšgaitā. Tā uzskata vēsturniece un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče.
Intervijā žurnālam „Ir” vēsturniece ceturtdien stāsta, ka Latvijai bija un ir sava vēstures politika, tikai tā ne vienmēr ir bijusi efektīva un gudra. „Vēsturnieku komisijas izveidošana savā laikā bija vajadzīgs pasākums. Tās uzdevums bija veicināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā, Eiropas vēstures vērtību apzināšana, Latvijai ļoti nepieciešamā holokausta izpratnes veidošana un pētniecība,” saka Zelče.
Taču otro uzdevumu – publiskās vēstures veidošanu – politiķi, kuriem vajadzēja strādāt ar vēsturniekiem un sabiedrību, līdz galam nav īstenojuši, jo pie Valsts prezidenta kancelejas izveidotā Vēsturnieku komisija, lai arī izdevusi vairāk nekā 20 sējumos saturiski labus akadēmiskus pētījumus par Otro pasaules karu Latvijā, tie nekur nav «aizgājuši», darbs bijis pa tukšo.
Viņa gan norāda, ka ir arī pozitīvā puse, jo, pateicoties vēsturnieku komisijas darbam, ir labi apgūti padomju režīma atstātie baltie plankumi. „Taču otrs aspekts ir šā materiāla nonākšana sabiedrības apritē, lai tas varētu ietekmēt vērtību sistēmu, veicinātu mūsu intelektuālo attīstību, darītu to, kas Latvijai ir ļoti nepieciešams – padarītu mūsu sabiedrību gudrāku. Tas arī nepieciešams labklājīgai dzīvei. Tas nav pilnībā izdarīts,” saka Zelče.
Viņasprāt, ļoti svarīgas ir skolas. Tās ir būtisks socializācijas instruments, kas iemāca valsts un zemes galvenos kultūrstāstus un vērtības. „To mēs arī redzam universitātē – galvenā atšķirība domāšanā ir starp latviešu un krievu skolu skolēniem,” norāda vēsturniece.
Pēc Zelčes domām, būtisks aspekts ir savstarpējās cieņas iemācīšanās. „Taču problēmu cēlonis meklējams ne tik daudz Latvijas iekšienē kā ārpusē. Mainoties Krievijas vēstures politikai un ideoloģijai, tās iespaids ir atnācis pie mums,”secina Zelče.
Vairāk lasiet intervijā žurnālā „Ir”.
Komentāri (48)
dzintarz 23.08.2012. 09.52
Mainoties Krievijas vēstures politikai un ideoloģijai, tās iespaids ir atnācis pie mums,”secina Zelče.
============
Mums jau tā Krievija varen mīļa. I pabalstus dod, i atlaides energoresursiem, i jaunviļnu kuļturu, i NĪ iepērk…
Vienīgā prasība – neuzvesties kā igauņiem vai vismaz lietuviešiem!
0
Sanšains 23.08.2012. 09.17
Viņasprāt, ļoti svarīgas ir skolas. Tās ir būtisks socializācijas instruments, kas iemāca valsts un zemes galvenos kultūrstāstus un vērtības. „To mēs arī redzam universitātē – galvenā atšķirība domāšanā ir starp latviešu un krievu skolu skolēniem,” norāda vēsturniece.
==========================================
Nē, rokas nost no krievu skolām! Zemās pierītes-naciki VL ar saviem nodomiem iejaukties krievu skolu savdabībā mums jau te izraisīja valodas referendumu (kā arī problēmas Ukrainā un Dienvidosetijā). Vai tad mēs gribam arī referendumu par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām?!
Lai izvairītos no tā, mums ir jāsēž klusu un mierīgi. Ja sēdēsim nāvīgi mierīgi, varbūt šoreiz Rīgas barins lems neparakstīties par referendumu un nekas mūs arī turpmāk netraucēs baudīt tautu draudzības idilli.
Bet, ja tomēr dikti gribas ņemties, rosīties un protestēt, vienmēr jau var atrast kādu tālu, nesasniedzamu mērķi, vēlams vismaz 1000 km attālumā – tā, lai no protestiem nevienam nebūtu ne silts, ne auksts. Tā, lai kaza jūtas pastrādājusi un vilks var izsniegt ēzeļausis.
Ja nu referendums galu galā notiks, atkal ceru ieraudzīt plašus skaidrojumus, kāpēc šoreiz prāta vētrām mūsu demokrātijā drīkstētu būt “nekāds”, t.i., remdens viedoklis.
2
ilmisimo > Sanšains 23.08.2012. 12.49
Ja nu referendums galu galā notiks, atkal ceru ieraudzīt plašus skaidrojumus, kāpēc šoreiz prāta vētrām mūsu demokrātijā drīkstētu būt “nekāds”, t.i., remdens viedokli
________________
10 000 zdanokiešu paraksti esuot savākti.
Kazām tuvojas reāla problēma- ka tik neaizmirstas netradicionālas ortodoksu baznīcas dziesmas….
Kur Džeris49 ar saucieniem, ka tos 150 000 jau nesavāks?
0
ilmisimo > Sanšains 23.08.2012. 10.00
Tā, lai kaza jūtas pastrādājusi un vilks var izsniegt ēzeļausis.
____________________
Lūk:
tas IR mūsu demokrātiskais process darbībā!!
Nevis visādi tādi retrogrādi:
….ciktāl Latvijas saliedēšanas centieni spēj aptvert tos sabiedrības slāņus, pie kuru atšķelšanas tiek krietni piestrādāts tieši vēstures laukā. Būtu arī diezgan nenopietni cerēt, ka pilsoņu absolūtā vairākuma viedoklis ir kaut kādā veidā saliedējams ar, teiksim, Giļmana viedokli vai to viedokli, ar kādu nupat nācis klajā organizācijas “Krievu sabiedrība Latvijā” aktīvists Ržavins. Taču tas būtu ielāgojams, jo tam vajadzētu atbrīvot mūsu politiķus no liekām ilūzijām. Vai varbūt no pieņēmuma, ka pastāv kāds saliedēšanai noderīgs vidējais aritmētiskais lielums starp 18. novembra Latviju un Latviju kā impērijas sastāvdaļu. Respektīvi, pasaules skatījumu, saskaņā ar kuru Latvijas brīvības cīņu dalībnieki ir “separātisti”, bet visi tie, kas pēc Otrā pasaules kara izrādīja pretestību Staļina varai, skaitās “nedasisti nacisti”. Tādas politiskās aritmētikas rezultāts būs nulle. Sabiedrības saliedēšanas pamats ir tas pats, uz kura Latvijas valsts tika izveidota un kopā ar pārējām Baltijas valstīm 1991. gadā atguva neatkarību.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=358982:23-augusts-un-sabiedrbas-saliedana&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
ekmanis 23.08.2012. 10.07
Bet cienījamā profesre, vai tad Jūs nevarētu, balstoties uz tiem 20 sējumiem, uzrakstīt vienu labu vēstures grāmatu gan latviešu, gan krievu skolām, lai tā krievu skolēnu domāšana sāktu tuvināties Latvijas vēsturei?
5
0
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
+10
0
Atbildēt
@jessdrthomas > ekmanis 23.08.2012. 16.34
Citējot klasiku –
http://www.youtube.com/watch?v=qWS2NVX6VP0
Nobody’s perfect ;)
0
Janka, Janic > ekmanis 24.08.2012. 01.41
skoleenu domaašanu ar pliku graamatu neietekmees , atkariigs no taa kaadaa videe vi;n;s maacaas un kaa to viņam maaca , krievu skola nu nekaadi nebuus taa iistaa vide , veel jo vairaak , ja skolotaajs atbalsta interfronti un taadi patiesiibaa ir viņi visi , par to ka izgliitiiba jaabuut tikai valstys valodaa es jau te esmu runaajis visus 20 gadus , mees esam radiijuši paaudzi kurai nav savas dzimtenes, jo taada valsts pret kuru nav iemaaciita taas miilestiiba , nekad jaunam cilveekam nebuus dzimtene , vi;nam ir pilniigi vienalga kas te notiek , galvenais lai vi;nam neat;nem valodu , tie visi ir izauguši kaa Krievijas pavalstnieki , tikai aarpus taas un viņiem iepoteets no beerna kaajas ka Latvijas valsts muužs nebuus garš , impeerija tiks atjaunota un viņi balsos [ar krievu partijaam , tas nekad nebeigsies ja nekas netiks dariits izgliitiibas reformaa šai virzienaa , tagad aizcirst krievu skolu durvis jau buus gandriiz neiespeejami , taS bija jaadara jau peec briiviibas atjaunošanas , kad krievvalodiigie tam bija gatvi , jo gaidiija to….
0
ilmisimo > ekmanis 23.08.2012. 11.52
..cienījamā profesre, vai tad Jūs nevarētu, balstoties uz tiem 20 sējumiem, uzrakstīt vienu labu vēstures grāmatu..
______________________—
Atņems Feldmanim piķi- tad uzrakstīs.
Vai labu? Nezin gan…
0
dro > ekmanis 23.08.2012. 12.19
Papageno. Solžeņicins vienmēr bijis monarhists es pat teiktu šovinists, kurš mūža nogalē jau atbalstīja Putinu. Negribētu izjust cara batjuškas gādību:)
0
jessdrthomas > ekmanis 23.08.2012. 11.28
Man arī ir sapnis, ka Latvijas krievu skolās 20.gs vēsturi mācītu (un sabiedrībā kopumā skaidrotu) totāli anti-komunistiskā garā, pamatā ieturot tādu Solžeņīcina-“Posev” līniju, ka visi, kas cīnījās pret sarkanajiem, sākot ar baltgvardiem, turpinot ar vlasoviešiem, beidzot ar pēckara kultūras opozīciju (V.Voinivičs) un disidentiem, bija un ir taisnības un labā pusē.
Tomēr, ko tur cepties, ja tā vietā tagad varam priecāties par “nulles variantam” tuvo integrāciju uz krievu valodas un padomju sentimenta pamata, kā jau to Kremlis, čekas nauda un Nils Muižnieks ir lolot izlolojuši.
0