Latgales latviešu (latgaliešu) konference „Latvijas neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība”
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos par latgaliešiem ir daudz kas dzirdēts: „Latvijas rusifikācijas plāns un latgaliešu loma tajā…”, „Latgalieši piketēs pie Saeimas pret regulējumu akcizēto preču ievešanai no trešajām valstīm…”, „Latgalieši, trūkuma dzīti, piesakās Krievijas pilsonībai…”, „…uztrauc latviešu klaja necieņa pret latgaliešiem”.
Šādā ziņu jūklī „3.Pasaules latgaliešu saiets”, kura ietvaros notika arī raksta sākumā minētā konference, izklausās pietiekami politiski, kādam ambiciozi, vēl kādam pat Latvijas valstij bīstami. Faktiski šeit kārtējo reizi ir nepieciešams pamata terminu skaidrojums, kas vairākkārtēji bijis jau iepriekš, bet šoreiz tikai uzsvēršu, ka šeit un daudzviet citur ar latgaliešiem saprot (tikai) Latgales latviešus. Lai nejauktu galvas, iespējams, nākamā saieta nosaukums pēc „n” (5 vai 10) gadiem varētu būt „4.Latgolys latvīšu saīts”.
Tātad 9. un 10.augustā Rēzeknē norisinājās nu jau 3. Pasaules latgaliešu konference. Konferencē pulcējušies zinātnieki, pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, skolotāji un uzņēmēji, lai kopīgi izvērtētu Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas un kultūras politikā, kā arī pastarpināti iesaistītos valdībā apstiprinātās Latgales atbalsta programmas realizācijā.
Pievienojos konferencē paustajam viedoklim par to, ka līdzšinējais atbalsts Latgalei (gadījumos, kad tāds sniegts) ir bijis traki sadrumstalots, valstiskā līmenī nepārdomāts un bieži vien ļoti pieticīgi finansēts (arī tad valsts un ES finansiālais atbalsts nereti nonāca galvenokārt pirmskrīzes valdību vadītāju politisko sabiedroto vadītajās pašvaldībās).
Tādēļ jo steidzami nepieciešama gan VARAM sagatavotajā “Latgales reģiona rīcības plānā 2012.-2013.gadam”, gan Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā “Rīcības plānā sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.-2014.gadam” (6.rīcības virziens – „Savdabīga un saliedēta Latgale”) noteiktā realizācija, lai beidzot arī darbos stiprinātu Latvijas trešo zvaigzni, kurai papildus pārējiem novadiem kopīgām šodienas reālijām (piemēram, ekonomiskā nenoteiktība, lauku reģionu depopulācija vai zemā dzimstība) pastāvīgi nākas sadzīvot arī ar citām – lielākais un (nolaistās infrastruktūras dēļ) grūti pārvaramais attālums līdz Latvijas mērogā vienīgajam vērā ņemamajam ekonomiskās attīstības un valsts varas centram – galvaspilsētai Rīgai, ES ārējās pierobežas un atšķirīga iedzīvotāju etniskā sastāva problemātika.
Atkārtoti aicinu atbalstīt arī citas atziņas un priekšlikumus, kas publiski ir izskanējuši iepriekš un arī tagad notiekošajā konferencē – atbalsts Latgales latviešu valodai (skolas, vietvārdu nosaukumi Latgales publiskajā telpā) un padziļinātai novadmācībai visas Latvijas skolās, atbalsts latgaliešu valodas mācību līdzekļu izstrādei un skanēšanai plašsaziņas līdzekļos, atbalsts visiem pārējiem konferences dalībnieku parakstītajā rezolūcijā izvirzītajiem uzdevumiem.
Spēcīga un savdabīga reģionālā identitāte ir saglabājusi latvisku Latgali topošajai Latvijas valstij vairāku gadsimtu garumā – ievērojama spiediena, faktiski šķirtas administratīvās, reliģiskās un kultūras telpas apstākļos.
Diemžēl arī patlaban spiediens (tagad izplatīts rafinētākiem daudz efektīvākiem līdzekļiem) pierobežā saglabājas. Šādos apstākļos konferences dalībnieku rezolūcija (kā pats konferences nosaukums) ir atkārtots pieprasījums stiprināt Latviju un tās austrumu daļu – pašapzinīgu Latgali.
Visas konferencē apskatītās tēmas atspoguļot vienā rakstā nebūs iespējams. Kas vēlējās, varēja sekot konferences norisei interneta tiešraidē. Tomēr līdz nākamajam Latgales latviešu saietam nav jāgaida daudzi gadi. Jau šogad notiks vairāki svarīgi notikumi, par kuriem rakstīs portāls “LaKuGa.LV” un citi plašsaziņas līdzekļi, tai skaitā, žurnāls “IR”, kuram īpaša pateicība no manas puses par ikmēneša sleju Latgales latviešu valodā.
Paldies visiem ministriju pārstāvjiem, konferences dalībniekiem un pašiem organizatoriem par konstruktīvu darbu, bet visi lielākie izaicinājumi Latgales attīstībā un Latgales latviešu valodas, kultūras dzīves un citās jomās vēl ir priekšā! Un tam pamatā ir savstarpēja sapratne visu latviešu vidū.
Latgales latviešu un pārējo kultūrvēsturisko novadu latviešu izpratne par latviešu valodu, latviešu literatūru, latviešu kultūru ir nedaudz atšķirīga, tāpat kā atšķirības ir vēsturiskajā pieredzē, demokrātijas principu attīstībā un pat likumā noteikto tiesību izpratnē. Latvijas attīstības iespēja ir mūsu dažādības saglabāšanā un katra stipro pušu izmantošanā – būsim vienoti, bet ne vienādi!
Autors ir 11.Saeimas deputāts, Reformu partija
Komentāri (34)
buchamona 10.08.2012. 20.39
… Latvijas attīstības iespēja ir mūsu dažādības saglabāšanā un katra stipro pušu izmantošanā – būsim vienoti, bet ne vienādi! +++ patiesībā jau sāk apnikt lasīt šos vispārīgos rakstus par Latgales problēmām, kurus te publicē daži RP deputāti. :) Gribētu vienreiz izlasīt kaut ko konkrētu – piemēram, cik skolās Latgalē šogad uzsāks fakultatīvi mācīt latgaļu dialektu? Ja ne vienā – tad, kas tās ir par iniciatīvām, kuras nav īstenojušās, kādu iemeslu dēļ nav īstenojušās. Konkrēti šķēršļi, kas ir darīts, lai šos šķēršļus pārvarētu utt, citādi te – tā ļoti vispārīgi, bet patriotiski pļāpājam par latgaliešu valodu, deputāta Viļuma partijas biedrs Sprūdžs pat taisās atvērt Latgales vēstniecību Rīgā :))) http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=357361:latgales-vstniecba-rg&catid=93:la-komentri&Itemid=440
Vārdu sakot – konkrētu darbu vietā – kuļam tukšus salmus, tā vismaz no malas izskatās :)
8
Signija Aizpuriete > buchamona 12.08.2012. 10.29
———-
Kad Rīgā dižojas, tad Latgalē jāsāk raudāt-?
http://www.youtube.com/watch?v=pWyST4SXz8w
Jānis Streičs: vaina nav Latgalē, vaina ir Rīgā
http://nra.lv/latvija/68426-janis-streics-vaina-nav-latgale-vaina-ir-riga.htm?cp=2
0
Signija Aizpuriete > buchamona 11.08.2012. 10.27
———-ciniits (..)Un te nu es gribu nošķaudīties –……
==============================================================================
Kas cits atliek? Statistika par situāciju Latgalē ‘brīvās un neatkarīgās’ laikā nav diezin ko iepriecinoša. Skaidrot notikušo neviens neuzņemas – prognozēt nākotni lielas vēlmes nava:
‘ No 1990. līdz 1998. gadam iedzīvotāju skaits Latgalē samazinājās par 6,7 procentiem. No 2000. gada līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits Latgalē samazinājās par 21,1 procentu. Ne dabas stihijas, ne mēris šo Latvijas zvaigzni nav piemeklējuši. Tikai politika.(..)
Rodas jautājums – kas tad desmit gados ir mainījies un kam Latvijā pieder vara? Acīmredzot tām amatpersonām, kuras zina un nojauš. Jo tās spēj panākt, lai valdība, lai Finanšu ministrija u. tml. meklē nevis tur, kur problēma, bet tur, kur gaišs. Nevis tur, kur noziegums un valsts apzagšana, bet tur, kur acīm redzamas vienīgi valsts politikas sekas…’
Cilvēki domā, kā izdzīvot, vara – kā izdzīvot cilvēkus
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/64894-cilveki-doma-ka-izdzivot-vara-ka-izdzivot-cilvekus.htm
0
ilva > buchamona 10.08.2012. 23.19
Viļakas novada un Rēzeknes pilsētas vadība ir apņēmusies jau šajā mācību gadā šādas izglītojošas stundas ieviest. Jāsāk ar mazumiņu. Atbalsts arī no IZM.
0
Jānis Jukna > buchamona 11.08.2012. 13.54
Piekrītu. Vispārīgi spriedelējumi vai sašutuma pilni izsaukumi… nav jābūt deputātam, lai ko tādu darītu. Katra sieva Latgalē sētmalē vai pie baznīcas var pavaimanāt, cik mums te grūti klājas.
Runājot par novadu mācību vai latgaļu kultūras, runas, rakstības utt. mācīšanu skolās – visai grūti izvērtēt, kāds no tā labums un kādas sekas varētu būt. Šobrīd visi man zināmie Latgales iedzīvotāji, ja vēlas runāt latgaliski, tad to arī dara, arī jaunieši. Tur nekāda stunda skolā nav vajadzīga. Rakstīt gan neprot. Tomēr drīzāk tam varētu būt domātas fakultatīvas nodarbības un pašiniciatīva, kā arī sabiedrisko organizāciju darbība (piemērs: http://www.ltv.lv/video/novadu-zinjas/939/latgales-skola-studenti-maca-latgalieshu-valodas-gramatiku/)
0
Jānis Jukna > buchamona 11.08.2012. 15.16
Nē, nejaucu. To arī rakstīju – runāt prot un to dara, bet rakstīt nemāk (un nekad arī nav mācējuši vai mācījušies). Un arī domāju, ka šo prasmi skolā fakultatīvi var apgūt visai īsā laikā. Kas gan liedz izveidot, piemēram, Latgales rakstu pulciņu skolā un mācīties, cik tik tīk. Domāju, ka neviens. Vienīgi nav tik, kas to gribētu un/vai varētu.
Rakstu valodā jau tā problēma ir – katrā pagastā runā citādi, tāpēc ir daudz apvidvārdu, ko pārējā Latgales daļā citi tikai nojauš. Daudziem vārdiem ir kaudzēm variantu kā tie tiek izrunāti un tātad arī rakstīti. Rakstības pamatprincipi gan ir izstrādāti un vienoti. Tos tad arī varētu apgūt.
0
Andris > buchamona 11.08.2012. 15.04
krizo_sensi: „Šobrīd visi man zināmie Latgales iedzīvotāji, ja vēlas runāt latgaliski, tad to arī dara, arī jaunieši. Tur nekāda stunda skolā nav vajadzīga. Rakstīt gan neprot.”
***
Vai arī Jūs, krizo sensi, nejaucat divais visai atšķirīgas lietas – katra pagasta izloksni un latgaliešu rakstu valodu? Jā, latgalieši runā latgaliski – katrs savas puses izloksnē. Un tas ir visnotaļ apsveicami: dažādība veido skaistu kaleidoskopu. Taču, ja runa ir par latgaliešu RAKSTU VALODU, kas ļautu visai Latgalei sazināties VIENĀ valodā, tad – ja neņem vērā gauži nelielo entuziastu pulciņu – tā svētā Dieva mierā čuč grāmatu lappusēs (un, starp citu, pagastu bibliotēkās tās nebūt nav pieprasītāko grāmatu topā). Vēl šovasar, kad iznāca saruna, vietējais latgalietis, kuram ir augstākā izglītība, atzinās – jā, vienu paņēmu un mēģināju lasīt, taču daudz ko nesapratu, tāpēc līdz beigām tā arī netiku.
Par Rēzeknes un Viļakas skolām, kuras, kā lasāms jureiša komentā, nākamajā gadā iecerējušas (cerams – fakultatīvi) mācīt rakstu valodu. Interesanti, cik būs gribētāju. Jo šis nav pirmais mēģinājums rakstu valodu iedzīvināt Latgales realitātē, taču iepriekšējā iecere bez lieka blīkšķa klusi izplēnēja: ne skolēni, ne vecāki neizrādīja interesi.
0
ilmisimo > buchamona 11.08.2012. 17.16
Katra sieva Latgalē sētmalē vai pie baznīcas var pavaimanāt, cik mums te grūti klājas.
______________
Vai nu tikai Latgalē..
Vai nu tikai katra sieva…
Mums te bariem vaimanājošu vīreļu- krogos, redakcijās un tīmekļa komentāros.
0
Andris > buchamona 11.08.2012. 00.47
jureits.lv – „atbalsts Latgales latviešu valodai (skolas, vietvārdu nosaukumi Latgales publiskajā telpā)”
***
Vai blogers jureits, varbūt pat ņemot palīgos deputātu J. Viļumu, nepaskaidrotu, kā, teiksim, es varētu veicināt vietvārdu nosaukumu akceptēšanu un popularizēšanu „publiskajā telpā” (kaut vai tepat, IRšos)?
Jūs nule kā pieminējāt Viļakas novadu. Lai notiek, – paklejosim pa to kopā! No Viļakas 6 km uz austrumu robežas pusi atrodas Medņevas pagasta centrs ar visu pagastmāju. Tik tālu problēmu ar vietvārdiem nav. Bet tālāk – viena vienīga putra. Vēl pirms gadiem pieciem, sešiem centrs tā arī tika dēvēts – Medņeva. Pēc tam kāds aktīvs, entuāzisma (nevis entuziasma) pārpilns „vārdotājs” acīmredzot ieskatījās brīvvalsts laika armijas kartē (tā tika izdota laikā, kad Abrenes novads vēl tika dēvēts par Jaunlatgali) un ieraudzīja tur no cara tētiņa laikiem saglabājušos vietvārdu „Semenova” (tika neattapa cilvēks, ka krievu mēlē ar vienu un to pašu burtiņu raksta gan „e” , gan arī arī „jo”) un , dziļš patriots būdams, samunsturēja tādus pašus karstas putras strēbējus, ka nosaukums jāatjauno.
Un te nu es gribu nošķaudīties – apčī!!! Tā kā man ir gana garš deguns un ausis es mazgāju katru rītu, tad vismaz manai rīdzinieka ausij bija skaidrs, ka ar patiesi latgalisko nosaukumu šai no Semjonovas atvasinātajai „Semenovai” nav absolūti nekāda sakara. Un, degunu arhīvā apsildot, noskaidrojās, ka mitis tai pusē vīrs Sīmanis. Acīmredzot kārtīgs vīrs bijis, ja vietu iedēvējuši viņa vārdā. Līdz ar to pēc loģikas „Semenovas” vietā nāktos būt Seimanim vai Seimaņiem. Bet ierastāk jau karstu putru strēbt, jo nav ne vēlmes, ne vajadzības līdz saknei aizrakties…
Nebūtu rakstījis, ja šī Latgalē būtu vienīgā „Semenova”, taču diemžēl neargumentēto jannosaukumu ir krietni pavairāk. Tā nu reiz ir ar to „publisko telpu, jureit.lv.
0
austrisv 13.08.2012. 10.25
Kā man , prasti sakot, riebjas ši īdēšana un gražošanās un laimes lāča gaidīšana. Tai pašā laikā ievēlot amatos pagastvečus, kuri par lētu naudu izpārdevuši sava pagasta dabas bagātības: gan purvus, gan mežus, gan lauksaimniecības zemes un tad nu visi galvas pacēluši īd un gaida mannas biršanu no debesīm!
Sevišķi mani kaitina termins “šī valsts” un piederība tai. It kā jau jānāk kādai mesijai, kura tad aptaujās visus un dos ar dāsnu roku visiem šiem gribētājiem visu ko tie lūdz un tad nu gan mēs visi būsim valsts patrioti! Jāsmejas, jo jāatceras 1918. gads un tie Latvijas patrioti, kuri neizpārdeva zemi un strādāja un gādāja un taupīja, lai dzīvotu labāk!
Vai tagad daudzi jaunie un darbspējīgie nedzīvo uz valsts izsniegtajiem nabagu pabalstiem, vai vieglāk pāriet pāri robežai un atstiept kontrabandu, jo tas ir vieglāk!Īdēt un īdēt- tas tagad ir modē!
Manuprāt, piemēram, Balvos dzīvo čakli ļaudis un rēzekniešiem no viņiem ir jāmācās it visās jomās, jo cik dzirdēts, tad Rēzeknē ,lai arī ir liels bezdarbs, bet strādniekus atrast ir grūti. Tad kāda jēga te būs atvērt kādu ražotni, pie tam, kam gan tā ražotne ir jāatver? Vai tad ne vietējai pašvaldībai, kura saņem 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tāpat visu nekustāmā īpašuma nodokli un lielu daļu no dabas resursa nodokļa, kā arī pats galvenais: pašvaldībai pieder zeme uz kura stad arī var atvērt ražotni!
Tad kadēļ iedzīvotāji ievēl nespējīgu pašvaldības domi?
0
austrisv 12.08.2012. 12.12
Kāds sakars latgaļu dealektam ar robežu un tās škērsošanu? Vai par šo jautājumu arī Viļums uzstājas saeimā? Tā jau ir, ja Latvijas valsts robežas škērsošana ar Krieviju ir lētāka nekā ar citām robežu škērsošana svietām, tad protams, ka “ūdens plūdīs tur, kur tam vieglāk”!
Runa jau ir par to, vai vajag škelt latviešu tautu atkal pa ciltīm vai novadiem kā jau izsenis 11 līdz 13 gs, piemēram. Būtu tad mēs vienoti kā leiši, tad vācieši te nevaldītu 700 gadus, tāpat arī krievi te nesanāktu tik daudz. Skatieties no lietuviešiem, jo viņiem ir pašcieņa un savas valsts apzināšanās, jo viņi nav saskaldīta nācija! Tā kā jau mēs būtu izgājuši arī kapitālisma posmu, bet vēl joprojām mīcāmies un škeļamies, un to izmanto Krievija, lai škeltu un peltu!
Visa vaina, cik redzams, ir tikai un vienīgi latgaliešu pašapziņā. Tad celiet to paši un nevajag tā vaimanāt un žēloties un pašiem atstāt savu novadu cittautiešiem, kuri tur nebūt nerunā ne latviski, ne latgaliski, pie tam arī nekad nerunās!
0