Būsim vienoti, bet ne vienādi
Saistītie raksti
Viedoklis /
16. februāris
Latvijas otrās lielākās pilsētas mediji ir valsts drošības jautājums
Vēsture /
27. decembris 2023
Misijas liecinieks
Dzīve /
15. novembris 2023
Skaistās māsas un viņu kaimiņi
Recenzija /
15. marts 2023
Latgaliski dvēselisks
Komentāri (34)
enjoy 13.08.2012. 20.44
Manuprāt, ja latgalieši saka, ka viņiem tiešām to valodu vajag, tad valstij ir jāpalīdz. Ne man būs spriest, kas ir latgalieša spēka avots. Ja tas palīdz turēties pretī rusifikācijai, ja tas dara latgalieti lepnu par savu novadu, tad ir jāpalīdz. Bet tad ir jāuztaisa vecāku aptauja, kur nolems vajag vai nevajag nodarbības skolā. Ja nolemj, ka vajag, tad nevis fakultatīvi, bet var tās pašas formālās audzināšanas vietā mācīt gan rakstu valodu, uzsverot, ka katrā ciemā var runāt arī savādāk, gan par novadu. Igauņi arī ļoti atbalsta savus saliniekus. Bet arī jāapzinās, ka tūlīt krievi būs klāt un mēģinās sev izsist labumu no gan latgaliešu valodas ielu plāksnītēs, gan citus labumus.
Deputāta kungam ieteikums- apzināties riskus un skaļi runāt par to, ka tas pats Gapoņenko visādi mēģina šķelt un dalīt Latviju. Tagad viņam šķiet, ka tautas skaitīšanā vajadzētu atdalīt latviešus no latgaliešiem, bet krieviem pieskaitīt visus citus sveštautiešus, tādēļ patiesība latvieši ir mazākumā Latvijā u.tml. muļķības. Latgales deputātiem ir uzdevums novērst pat vismazāko iespējamību, ka latgalieši kļūst par ieroci Latvijas šķelšanai.
Ak jā, pārējā Latvija latgaliešu valoda gan nav jāmāca, manuprāt.
0
austrisv 13.08.2012. 10.25
Kā man , prasti sakot, riebjas ši īdēšana un gražošanās un laimes lāča gaidīšana. Tai pašā laikā ievēlot amatos pagastvečus, kuri par lētu naudu izpārdevuši sava pagasta dabas bagātības: gan purvus, gan mežus, gan lauksaimniecības zemes un tad nu visi galvas pacēluši īd un gaida mannas biršanu no debesīm!
Sevišķi mani kaitina termins “šī valsts” un piederība tai. It kā jau jānāk kādai mesijai, kura tad aptaujās visus un dos ar dāsnu roku visiem šiem gribētājiem visu ko tie lūdz un tad nu gan mēs visi būsim valsts patrioti! Jāsmejas, jo jāatceras 1918. gads un tie Latvijas patrioti, kuri neizpārdeva zemi un strādāja un gādāja un taupīja, lai dzīvotu labāk!
Vai tagad daudzi jaunie un darbspējīgie nedzīvo uz valsts izsniegtajiem nabagu pabalstiem, vai vieglāk pāriet pāri robežai un atstiept kontrabandu, jo tas ir vieglāk!Īdēt un īdēt- tas tagad ir modē!
Manuprāt, piemēram, Balvos dzīvo čakli ļaudis un rēzekniešiem no viņiem ir jāmācās it visās jomās, jo cik dzirdēts, tad Rēzeknē ,lai arī ir liels bezdarbs, bet strādniekus atrast ir grūti. Tad kāda jēga te būs atvērt kādu ražotni, pie tam, kam gan tā ražotne ir jāatver? Vai tad ne vietējai pašvaldībai, kura saņem 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tāpat visu nekustāmā īpašuma nodokli un lielu daļu no dabas resursa nodokļa, kā arī pats galvenais: pašvaldībai pieder zeme uz kura stad arī var atvērt ražotni!
Tad kadēļ iedzīvotāji ievēl nespējīgu pašvaldības domi?
0
Signija Aizpuriete 12.08.2012. 23.07
———Bet Kāds sakars latgaļu dealektam ar robežu un tās škērsošanu?
==============================================================================
Vistiešākais un visciešākais sakars, taču šodienas Latvijas varneši un IRšu propagandisti neapjēdz esošo situāciju –
«Te nav sajūtas, ka esi piederīgs šai valstij,» par Latgali saka Ilga Šuplinska, īpašas konferences rīkotāja 3.pasaules latgaliešu kongresā.
– Pa pareizo ceļu ejam, dāmas un kungi, tā kā droši turpinam svinēt:
‘ 21.augusts nozīmē galēju atgriešanos Rietumos, no kuriem bijām varmācīgi atšķirti. ‘
http://www.21augusts.lv/par-...
0
Juris Dzelme 12.08.2012. 13.11
kei ta eisti raksteit ? :D
1
Sandis Milovidovs > Juris Dzelme 12.08.2012. 13.54
http://lakuga.lv/raksteiba/ :)
0
austrisv 12.08.2012. 12.12
Kāds sakars latgaļu dealektam ar robežu un tās škērsošanu? Vai par šo jautājumu arī Viļums uzstājas saeimā? Tā jau ir, ja Latvijas valsts robežas škērsošana ar Krieviju ir lētāka nekā ar citām robežu škērsošana svietām, tad protams, ka “ūdens plūdīs tur, kur tam vieglāk”!
Runa jau ir par to, vai vajag škelt latviešu tautu atkal pa ciltīm vai novadiem kā jau izsenis 11 līdz 13 gs, piemēram. Būtu tad mēs vienoti kā leiši, tad vācieši te nevaldītu 700 gadus, tāpat arī krievi te nesanāktu tik daudz. Skatieties no lietuviešiem, jo viņiem ir pašcieņa un savas valsts apzināšanās, jo viņi nav saskaldīta nācija! Tā kā jau mēs būtu izgājuši arī kapitālisma posmu, bet vēl joprojām mīcāmies un škeļamies, un to izmanto Krievija, lai škeltu un peltu!
Visa vaina, cik redzams, ir tikai un vienīgi latgaliešu pašapziņā. Tad celiet to paši un nevajag tā vaimanāt un žēloties un pašiem atstāt savu novadu cittautiešiem, kuri tur nebūt nerunā ne latviski, ne latgaliski, pie tam arī nekad nerunās!
0
austrisv 12.08.2012. 10.01
“pastāvīgi nākas sadzīvot arī ar citām – lielākais un (nolaistās infrastruktūras dēļ) grūti pārvaramais attālums līdz Latvijas mērogā vienīgajam vērā ņemamajam ekonomiskās attīstības un valsts varas centram – galvaspilsētai Rīga”
Šitais teikums mani visvairāk uzjautrina, jo tieši Rīga un Vidzeme ir pilna ar uzvārdiem, kuri beidzas ar”… āns”. Pašiem latgaliešiem ne visai patīk termins latgalietis, to skaidri pierāda, piemēram, uzvārds Krištopāns, kurš lepni pārtapis par uzvārdu ar izskaņu “pans”! te nu redzam cik paši latgalieši ir sava novada patrioti un izklīduši pa visu Latviju uzstājīgi pieprasot visiem novadiem mācīties latgaliešu dialektu. Kā man tas atgādina krievu laikus Latvijā, kad latgalietim bija privilēgijas gan Latgalē, gan citur Latvijā ieņemot svarīgus valsts amatus it seviški padomjlaikā! Vai tagad mēģina darīt to pašu, jo neviens taču nediskriminē tieši Latgali! Atkal nepieciešamas privilēgijas? Kas tad jums traucē runāt dialektā, ka tā jāafišējas visā valsts mērogā?
1
Signija Aizpuriete > austrisv 12.08.2012. 10.47
———
Daudzi skatoties TV ziņās reportāžas par situāciju Latgalē uzjautrinās, jo ne ‘krievu’, ne ‘brīvās un neatkarīgās’ laikā Latgalē nemaz nav bijuši.
Mūsu valdībā ir cilvēki ar lielu humora izjūtu, taču bez kādas apjēgas par to, ko nozīmē dzīvot situācijā, kad gadiem jāsadzīvo ar caurbraucošajām auto plūsmām un rindās stāvošajiem. Tā infrastruktūra nekādu godu Latvijas valsts prestižam nedara, tikai lielas galvassāpes vietējām pašvaldībām.
Par ko smiejamies – par sevi smejamies, ja šķērsojot robežu no Krievijas puses nejūt civilizētās Eiropas kārtību?
– ‘Rindā uz Latvijas un Krievijas robežas stāv vairāk nekā 1400 kravas automašīnas’
http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rinda-uz-latvijas-un-krievijas-robezas-stav-vairak-neka-1400-kravas-automasinas.d?id=42005266
0
ilmisimo 11.08.2012. 20.59
Latgalieši ir visur.
Piemēram -Durbe(senrakstos Dorbe) Kurzemē radusies tā:
kurši bij karos paklīduši un kad ordenim tur vajdzēja celt pili, tad savervēja latgaliešu bezdarbniekus. Tie priecīgi sauca; Dorbs, dorbs!- tāpēc arī Durbe(Dorbe). Tā,kas pie Liepājas.
0
janazakovica 11.08.2012. 12.06
sanak ka cangalis ir pa pusei krievs pa pusei latvietis..tatad vai nu daleji parkrievots latvietis..vai daleji parlatviskots krievs..kad vinam izdevigi nostajas latviesu pusee..kad izdevigi krievu pusee..dodiet tikai izdevigu piedavajumu..
0
Signija Aizpuriete 10.08.2012. 22.46
——-
Būsim vienoti, bet ne vienādi.
==============================================================================
Būsim? Bet kādi esam pēdējo 20 gadu laikā kļuvuši, ja tagadiņ’ dziesmā vārdus jāmaina? Nav jau grūti – ja bija:’ Te mēs visi vienādi esam, / Vai tad būs tā vēl citur kaut kur? / –
– Tagad dziedāsim: Te mēs visi vienoti esam-?
http://www.youtube.com/watch?v=F5UfWoLbRwE
Ventspils oligarhi, Rīgas deputātu kungi, vis-Latvijas ”reņģēdāji” vienoti vienu dziesmu dziedot
(viereiz četros gados).
0
buchamona 10.08.2012. 20.39
… Latvijas attīstības iespēja ir mūsu dažādības saglabāšanā un katra stipro pušu izmantošanā – būsim vienoti, bet ne vienādi! +++ patiesībā jau sāk apnikt lasīt šos vispārīgos rakstus par Latgales problēmām, kurus te publicē daži RP deputāti. :) Gribētu vienreiz izlasīt kaut ko konkrētu – piemēram, cik skolās Latgalē šogad uzsāks fakultatīvi mācīt latgaļu dialektu? Ja ne vienā – tad, kas tās ir par iniciatīvām, kuras nav īstenojušās, kādu iemeslu dēļ nav īstenojušās. Konkrēti šķēršļi, kas ir darīts, lai šos šķēršļus pārvarētu utt, citādi te – tā ļoti vispārīgi, bet patriotiski pļāpājam par latgaliešu valodu, deputāta Viļuma partijas biedrs Sprūdžs pat taisās atvērt Latgales vēstniecību Rīgā :))) http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=357361:latgales-vstniecba-rg&catid=93:la-komentri&Itemid=440
Vārdu sakot – konkrētu darbu vietā – kuļam tukšus salmus, tā vismaz no malas izskatās :)
8
ilva > buchamona 10.08.2012. 23.19
Viļakas novada un Rēzeknes pilsētas vadība ir apņēmusies jau šajā mācību gadā šādas izglītojošas stundas ieviest. Jāsāk ar mazumiņu. Atbalsts arī no IZM.
0
Andris > buchamona 11.08.2012. 00.47
jureits.lv – „atbalsts Latgales latviešu valodai (skolas, vietvārdu nosaukumi Latgales publiskajā telpā)”
***
Vai blogers jureits, varbūt pat ņemot palīgos deputātu J. Viļumu, nepaskaidrotu, kā, teiksim, es varētu veicināt vietvārdu nosaukumu akceptēšanu un popularizēšanu „publiskajā telpā” (kaut vai tepat, IRšos)?
Jūs nule kā pieminējāt Viļakas novadu. Lai notiek, – paklejosim pa to kopā! No Viļakas 6 km uz austrumu robežas pusi atrodas Medņevas pagasta centrs ar visu pagastmāju. Tik tālu problēmu ar vietvārdiem nav. Bet tālāk – viena vienīga putra. Vēl pirms gadiem pieciem, sešiem centrs tā arī tika dēvēts – Medņeva. Pēc tam kāds aktīvs, entuāzisma (nevis entuziasma) pārpilns „vārdotājs” acīmredzot ieskatījās brīvvalsts laika armijas kartē (tā tika izdota laikā, kad Abrenes novads vēl tika dēvēts par Jaunlatgali) un ieraudzīja tur no cara tētiņa laikiem saglabājušos vietvārdu „Semenova” (tika neattapa cilvēks, ka krievu mēlē ar vienu un to pašu burtiņu raksta gan „e” , gan arī arī „jo”) un , dziļš patriots būdams, samunsturēja tādus pašus karstas putras strēbējus, ka nosaukums jāatjauno.
Un te nu es gribu nošķaudīties – apčī!!! Tā kā man ir gana garš deguns un ausis es mazgāju katru rītu, tad vismaz manai rīdzinieka ausij bija skaidrs, ka ar patiesi latgalisko nosaukumu šai no Semjonovas atvasinātajai „Semenovai” nav absolūti nekāda sakara. Un, degunu arhīvā apsildot, noskaidrojās, ka mitis tai pusē vīrs Sīmanis. Acīmredzot kārtīgs vīrs bijis, ja vietu iedēvējuši viņa vārdā. Līdz ar to pēc loģikas „Semenovas” vietā nāktos būt Seimanim vai Seimaņiem. Bet ierastāk jau karstu putru strēbt, jo nav ne vēlmes, ne vajadzības līdz saknei aizrakties…
Nebūtu rakstījis, ja šī Latgalē būtu vienīgā „Semenova”, taču diemžēl neargumentēto jannosaukumu ir krietni pavairāk. Tā nu reiz ir ar to „publisko telpu, jureit.lv.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 11.08.2012. 10.27
———-ciniits (..)Un te nu es gribu nošķaudīties –……
==============================================================================
Kas cits atliek? Statistika par situāciju Latgalē ‘brīvās un neatkarīgās’ laikā nav diezin ko iepriecinoša. Skaidrot notikušo neviens neuzņemas – prognozēt nākotni lielas vēlmes nava:
‘ No 1990. līdz 1998. gadam iedzīvotāju skaits Latgalē samazinājās par 6,7 procentiem. No 2000. gada līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits Latgalē samazinājās par 21,1 procentu. Ne dabas stihijas, ne mēris šo Latvijas zvaigzni nav piemeklējuši. Tikai politika.(..)
Rodas jautājums – kas tad desmit gados ir mainījies un kam Latvijā pieder vara? Acīmredzot tām amatpersonām, kuras zina un nojauš. Jo tās spēj panākt, lai valdība, lai Finanšu ministrija u. tml. meklē nevis tur, kur problēma, bet tur, kur gaišs. Nevis tur, kur noziegums un valsts apzagšana, bet tur, kur acīm redzamas vienīgi valsts politikas sekas…’
Cilvēki domā, kā izdzīvot, vara – kā izdzīvot cilvēkus
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/64894-cilveki-doma-ka-izdzivot-vara-ka-izdzivot-cilvekus.htm
0
Jānis Jukna > buchamona 11.08.2012. 13.54
Piekrītu. Vispārīgi spriedelējumi vai sašutuma pilni izsaukumi… nav jābūt deputātam, lai ko tādu darītu. Katra sieva Latgalē sētmalē vai pie baznīcas var pavaimanāt, cik mums te grūti klājas.
Runājot par novadu mācību vai latgaļu kultūras, runas, rakstības utt. mācīšanu skolās – visai grūti izvērtēt, kāds no tā labums un kādas sekas varētu būt. Šobrīd visi man zināmie Latgales iedzīvotāji, ja vēlas runāt latgaliski, tad to arī dara, arī jaunieši. Tur nekāda stunda skolā nav vajadzīga. Rakstīt gan neprot. Tomēr drīzāk tam varētu būt domātas fakultatīvas nodarbības un pašiniciatīva, kā arī sabiedrisko organizāciju darbība (piemērs: http://www.ltv.lv/video/novadu-zinjas/939/latgales-skola-studenti-maca-latgalieshu-valodas-gramatiku/)
0
Andris > buchamona 11.08.2012. 15.04
krizo_sensi: „Šobrīd visi man zināmie Latgales iedzīvotāji, ja vēlas runāt latgaliski, tad to arī dara, arī jaunieši. Tur nekāda stunda skolā nav vajadzīga. Rakstīt gan neprot.”
***
Vai arī Jūs, krizo sensi, nejaucat divais visai atšķirīgas lietas – katra pagasta izloksni un latgaliešu rakstu valodu? Jā, latgalieši runā latgaliski – katrs savas puses izloksnē. Un tas ir visnotaļ apsveicami: dažādība veido skaistu kaleidoskopu. Taču, ja runa ir par latgaliešu RAKSTU VALODU, kas ļautu visai Latgalei sazināties VIENĀ valodā, tad – ja neņem vērā gauži nelielo entuziastu pulciņu – tā svētā Dieva mierā čuč grāmatu lappusēs (un, starp citu, pagastu bibliotēkās tās nebūt nav pieprasītāko grāmatu topā). Vēl šovasar, kad iznāca saruna, vietējais latgalietis, kuram ir augstākā izglītība, atzinās – jā, vienu paņēmu un mēģināju lasīt, taču daudz ko nesapratu, tāpēc līdz beigām tā arī netiku.
Par Rēzeknes un Viļakas skolām, kuras, kā lasāms jureiša komentā, nākamajā gadā iecerējušas (cerams – fakultatīvi) mācīt rakstu valodu. Interesanti, cik būs gribētāju. Jo šis nav pirmais mēģinājums rakstu valodu iedzīvināt Latgales realitātē, taču iepriekšējā iecere bez lieka blīkšķa klusi izplēnēja: ne skolēni, ne vecāki neizrādīja interesi.
0
Jānis Jukna > buchamona 11.08.2012. 15.16
Nē, nejaucu. To arī rakstīju – runāt prot un to dara, bet rakstīt nemāk (un nekad arī nav mācējuši vai mācījušies). Un arī domāju, ka šo prasmi skolā fakultatīvi var apgūt visai īsā laikā. Kas gan liedz izveidot, piemēram, Latgales rakstu pulciņu skolā un mācīties, cik tik tīk. Domāju, ka neviens. Vienīgi nav tik, kas to gribētu un/vai varētu.
Rakstu valodā jau tā problēma ir – katrā pagastā runā citādi, tāpēc ir daudz apvidvārdu, ko pārējā Latgales daļā citi tikai nojauš. Daudziem vārdiem ir kaudzēm variantu kā tie tiek izrunāti un tātad arī rakstīti. Rakstības pamatprincipi gan ir izstrādāti un vienoti. Tos tad arī varētu apgūt.
0
ilmisimo > buchamona 11.08.2012. 17.16
Katra sieva Latgalē sētmalē vai pie baznīcas var pavaimanāt, cik mums te grūti klājas.
______________
Vai nu tikai Latgalē..
Vai nu tikai katra sieva…
Mums te bariem vaimanājošu vīreļu- krogos, redakcijās un tīmekļa komentāros.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.08.2012. 10.29
———-
Kad Rīgā dižojas, tad Latgalē jāsāk raudāt-?
http://www.youtube.com/watch?v=pWyST4SXz8w
Jānis Streičs: vaina nav Latgalē, vaina ir Rīgā
http://nra.lv/latvija/68426-janis-streics-vaina-nav-latgale-vaina-ir-riga.htm?cp=2
0
ilmisimo 10.08.2012. 19.47
…. maijā bija 95. gadadiena kopš 1. Latgales kongresa. Īstenībā tam vajadzēja būt protokola pasākumam, kurā piedalītos visas augstākās valsts amatpersonas, jo tieši šis kongress bija pirmā reize, kad par mērķi tika pasludināta Latvijas apvienošanās. Latgalieši pateica, ka viņi vēlas būt kopā ar pārējiem Latvijas novadiem. Diemžēl mēs šādus nozīmīgus datumus valstiski neatzīmējam, palicis tikai 11. un 18. novembris. Tāpat par atbrīvošanas cīņām – par cīņu ar Bermontu vēl tiek runāts, bet par to, kā tika atbrīvota pārējā Latvijas teritorija, – tikpat kā ne. …
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=357459:ministrs-bordns-visu-izdars-man-viet-n&catid=95&Itemid=439
Diez, kas tas tāds/a?:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=357361:latgales-vstniecba-rg&catid=93&Itemid=440
8
+1
-6
Atbildēt
+10
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > ilmisimo 10.08.2012. 22.58
——–bet par to, kā tika atbrīvota pārējā Latvijas teritorija, – tikpat kā ne. …
==============================================================================
Neķer ‘bebrus’ – , šodienas teritorijas ”atbrīvošanas” laikā vēl sākt cilāt sen senās lietas? Šitajā ‘dīķi bebri nedzīvo’ (uz vienas rokas pirkstiem var ĪRšos saskaitīt rakstus par vēsturi gada laikā).
‘Klusēšana – zelts,….’
Iedzīvotāju skaits 12 gadu laikā Latvijā samazinājies par 340 000
http://www.ir.lv/2012/7/31/iedzivotaju-skaits-12-gadu-laika-latvija-samazinajies-par-340-000
0
Andris > ilmisimo 10.08.2012. 23.05
lama: “Diez, kas tas tāds/a?”
***
Ja mīkla skan šādi : kas tas tāds – mēle gara, prātiņš īss? Tad atbilde – VARAM Sprūdžs.
Bet ja jautājums par bildi, kas daiļo Antoneviča repliku, tad pieļauju, ka tur matāma LPSR karoga mikrodaļiņa.
Bet par Jūsu komentā citēto tieslietu ministru – “maijā bija 95. gadadiena kopš 1. Latgales kongresa”, jāpiebilst, ka par šo gadskārtu acīmredzot nebija informēts ne deputāts Viļums, ne pašreizējais tieslietu ministrs (vai arī – sākotnēji viņiem, un ne tikai viņiem, jo Saeimā un MK sēž pietiekami daudz latgaliešu tas nelikās būtiski), jo kam citam, ja ne viņiem parūpēties par eventuālo “protokola pasākumu”… Bet, kā redzams, nesalīdzināmi vieglāk ir smērēt papīru nevis pakustināt mazo pirkstiņu, lai kaut ko reālu un valstij vajadzīgu izdarītu.
0
ilva > ilmisimo 10.08.2012. 23.18
Vismaz tika sarīkota neliela latgaliešu grāmatu izstāde LR Saeimas ēkā:
http://jureits.wordpress.com/2012/04/26/saeima-latgaliesu-gramatu-izstade-galerija/
un
http://jureits.wordpress.com/2012/04/24/saeima-latgaliesu-gramatu-izstade/
0
Signija Aizpuriete > ilmisimo 10.08.2012. 23.32
——ciniits lama: “Diez, kas tas tāds/a?”
(..)
Bet ja jautājums par bildi, kas daiļo Antoneviča repliku, tad pieļauju, ka tur matāma LPSR karoga mikrodaļiņa.
==============================================================================
Godātais ar skolā nav Latvijas vēsturi mācījies? Der ieskatīties skolēniem domātajā gr. ‘Latvijas vēsture’ ( G.Kurlovičs, A.Tomašūns), lai ATCERĒTOS notikumus Latvijā pēc 1917.g. oktobra:
‘Latviešu strēlnieki (..) bija lielinieku pusē. Viņi pārņēma varu neokupētajā Latvijas daļā, arī Latgalē. No 16. līdz 18. decembriim Valmierā notika Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu 2 kongress. Tas pasludināja, ka Latvijā nodibināta padomju vara un Latgale tiek iekļauta Latvijas sastāvā.’ ( – 188.lpp).
– Šodienas varnešu klusēšana par notikumiem pirms 95 gadiem ir saprotama?
0
dace_ampermane > ilmisimo 10.08.2012. 23.51
edge
tu tikai tagad ar vienu vārdu raksti? vai krievi aizliedza tavu otro vārdu ‘ Super eye’?
0
ilmisimo > ilmisimo 11.08.2012. 09.56
VARAM Sprūdžs.
________________
tas ,kam palīgos K.Rozenvalds, kas pie viena popularizē SC RD izdotajās bezmaksas skrejlapās?
0
ilmisimo > ilmisimo 11.08.2012. 11.17
P.S.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/429761-ministra_sprudza_padomnieks_mekle_kardinosas_lesbietes
0
Jānis Jukna > ilmisimo 11.08.2012. 13.39
ciniits_”Bet, kā redzams, nesalīdzināmi vieglāk ir smērēt papīru nevis pakustināt mazo pirkstiņu, lai kaut ko reālu un valstij vajadzīgu izdarītu.”
Protams! Un,ja vēll esi sasistīts ar Latgali, tad var uz pilnu klapi ekspluatēt visu latgaļpatriotisko.
Tiešām, tās bezgalīgās un vienveidīgās apceres par latgaļu izloksnes (valodas, dialekta vai kā to dēvē) utt. lomu, nozīmi un nepieciešamību, gribētu reiz redzēt precīzu uzskaitījumu, ko t.s. Latgales deputāti ir paveikuši Latgales vai visas Latvijas labā (neskaitot tos centienus pie katras izdevības iebļaut kaut ko latgaliski vai bez konkrēta mērķa parunāt par latgalisko).
Piemēram, uzrakstītu – Es tāds un tāds, Latgales deputāts, šīs Saeimas darbības laikā esmu:1) izstrādājis/iesniedzis likumprojektus…, 2) esmu iesniedzis priekšlikumus likumprojektu lasījumiem…, 3) esmu centies darīt visu (uzstājies debatēs, iesniedzis alternatīvus priekšlikumus u.tml.), lai nepieļautu tādu un tādu likumprojektu pieņemšanu, 4) utml. Protams, piedalīšanās kādas komisijas darbā bez konkrēta devuma, balsošanas pogas spiešana, kad tāda vajadzība utt. – tas nav nekāds devums, tā ir vienkāŗša deputāta funkcija, no kuras visu laiku izvairīties neizdodas.
Tiešām… gribētu kaut kur izlasīt ko tamlīdzīgu. Tad tiešām varētu teikt, redzot deputāta darbības seku realizāciju,- lūk, to Latgales labā paveica tāds un tāds…
0