Jāpagriež atpakaļ emigrācijas straume

Ekonomikas ministrijai 2 darba tirgus izaugsmes scenāriji

Pēdējo nedēļu laikā darba tirgus un darbaspēka pieejamības jautājumi ieguvuši lielu aktualitāti. Un pamatoti. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, Latvijā pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka. Neskatoties uz relatīvi augsto bezdarba līmeni, jau pašlaik jūtams darbaroku trūkums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, metālapstrādē, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, būvniecībā u.c. Turklāt situāciju, īpaši lūkojoties nākotnē, sarežģī nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Atvērta diskusija
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, kurās tiek apskatīti iespējamie Latvijas darba tirgus attīstības virzieni līdz 2030.gadam, kas balstīti uz tautsaimniecības un demogrāfijas attīstītības scenārijiem. Esam sagatavojuši divus scenārijus par sagaidāmo tautsaimniecības attīstību vidējā un ilgtermiņā – mērķa scenāriju un vājākas izaugsmes scenāriju.

Balstījāmies uz Latvijas stratēģiskajos plānošanas dokumentos – ”Latvija 2030” un Latvijas nacionālajā reformu programmā „ES 2020″ stratēģijas īstenošanai – noteiktajiem vidēja termiņa politikas mērķiem, kā arī uz prognozēm par makroekonomiskās situācijas turpmāko attīstību pasaulē, īpaši Eiropas Savienībā. Turklāt nevajadzētu maldīgi pieņemt, ka darba tirgus prognozes ir kaut kas, kas tapis ‘’slēgtās” Ekonomikas ministrijas sienās. Nē, galvenie pieņēmumi par tautsaimniecības attīstību, tai skaitā demogrāfijas tendencēm, ir izanalizēti ar atbilstīgo jomu ekspertiem.

Ne solījums, bet prognoze
Mērķa scenārijs, kas neizslēdz straujāku nekā prognozēto tautsaimniecības attīstību, paredz harmonisku globālās ekonomikas attīstību, tai skaitā stabilu Eiropas Savienības attīstību un ekonomisko izaugsmi. Mērķa scenārija gadījumā Latvijas ekonomikas izaugsme līdz 2020.gadam varētu sasniegt 4-5% gadā, savukārt no 2021.-2030.gadā tā varētu būt 3-4% robežās. Tas kopumā nodrošinās Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) pēc pirktspējas paritātes standarta uz vienu iedzīvotāju no ES-15 valstu vidējā līmeņa pieaugumu no pašreizējiem 55% līdz 72% 2030.gadā.

Savukārt vājākas izaugsmes scenārijs paredz neviendabīgu globālās ekonomikas attīstību, kam raksturīgi lēnāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi, tai skaitā lēnāku ES atkopšanos no parādu krīzes. Atbilstīgi arī Latvijas IKP pieaugs lēnāk – par 2-3% salīdzinājumā ar mērķa scenāriju.

Saskaņā ar mērķa izaugsmes scenāriju, darbaspēka pieprasījums līdz 2030.gadam varētu palielināties gandrīz par 104 tūkstošiem strādājošo, ja salīdzina ar 2011.gadu. Darbaspēkam novecojot un pamazām izejot no darba tirgus, papildus varētu atbrīvoties vēl aptuveni 100 tūkstoši darbavietu. Līdz 2030.gadam kopumā saskaņā ar mūsu aprēķiniem un prognozēm varētu pavērties vairāk nekā 200 tūkstoši darba vakanču.

Nevajag šos skaitļus uztvert kā solījumus, bet gan kā prognozi, kas var piepildīties, ja ekonomika turpina augt un uzņēmēji spēj veiksmīgi attīstīties, kāpinot produktivitāti un konkurētspēju.

Vajadzēs vairāk
Sagaidāms, ka, ekonomiskajiem stimuliem – darba iespējām un atalgojumam – Latvijā kļūstot spēcīgākiem, līdz 2030.gadam paredzamas izmaiņas migrācijas plūsmās. Līdz šim esam redzējuši liela apjoma ekonomisko faktoru motivētu emigrāciju, kas, turpinot uzlaboties ekonomiskajai situācijai Latvijā, tuvākajos gados samazināsies. Tomēr, neskatoties uz to, pēc mūsu prognozēm Latviju līdz 2030.gadam varētu pamest vēl aptuveni 90 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka papildu darbaspēka problēmas iezīmēsies arvien skaudrāk un aktuālāki kļūs jautājumi par ienākošā darbaspēka nepieciešamību. Tāpēc, uzlabojoties situācijai darba tirgū, pakāpeniski varētu palielināties arī imigrācijas plūsma.

Būtiskākais jautājums – uz kā rēķina veidosies imigrācijas pieaugums? Mūsuprāt, pirmkārt ir jāpievēršas pēdējos gados emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās ir ne vien ekonomiskās izaugsmes, bet arī valsts nacionālās identitātes pastāvēšanas būtiskākais aspekts.

Vienlaikus jāņem vērā, ka izaugsme nākotnē lielā mērā balstīsies uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc jaunas darba vietas Latvijā veidosies pakāpeniski, un esošo darba meklētāju un emigrējušo iedzīvotāju integrācija darba tirgū iespējama tikai ilgākā laika periodā. Tādēļ ir jāpalielina konkurētspēja, kas ļautu celt ne tikai produktivitāti un palielināt darbinieku atalgojumu, bet arī veicinātu Latvijas preču un pakalpojumu pieprasījuma palielināšanos ārējos tirgos, kas savukārt nodrošinātu papildu darbavietu veidošanos.

Atbalsts reemigrantiem
Aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanai dzimtenē būtiska loma būs valsts migrācijas politikai kopumā un reemigrācijas atbalsta pasākumiem, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darba vietas tieši ar mūsu valsts piederīgajiem, nevis imigrantiem no citām valstīm.

Lai nodrošināt Latvijas ekonomikas ilgtspēju, jau šobrīd nepieciešama spēcīga un skaidra demogrāfijas politika ar galvenajiem uzsvariem uz dzimstības palielināšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos dzimtenē.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) ir nācis klajā ar iniciatīvu un aicinājumu līdz šī gada beigām izstrādāt reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, lai sniegtu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kas patlaban varbūt vēl šaubās par iespējām atgriezties Latvijā. Jāuzsver, ka iecere paredz definēt konkrētus pasākumus Latvijas valsts piederīgo reemigrācijas veicināšanai, kā arī apzināt nepieciešamos līdzekļus plāna īstenošanai. Skaidrs, ka nākotnē darba tirgus izaicinājumi iezīmēsies arvien vairāk un jau tagad ir jāstrādā pie iespējamajiem risinājumiem, lai darba roku trūkums nekļūtu par šķērsli mūsu ekonomikas attīstībai.

Raksta autors Normunds Ozols ir Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas speciālists.