Atkārtoti noteic 150 000 parakstu barjeru referendumam

Vairākas organizācijas pie Saeimas piketē pret ‘’demokrācijas žņaudzējiem’’

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā atkārtoti pieņēma likuma grozījumus, kuri noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra iniciatoriem pašiem jāsavāc 1/10 daļu vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par Satversmes vai likumu maiņu, vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, vēsta aģentūra LETA.

Šāds regulējums, kas paredz atteikšanos no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurskatīšanai parlamentā atdotajos likuma grozījumos. Par balsoja visi pozīcijas, pret – visi opozīcijas deputāti, ziņo Latvijas Radio 1. Prezidentam nākamās nedēļas laikā jāizlemj, vai izsludināt apstiprinātos grozījumus.

Grozījumi likumā paredzēs pārejas posmā līdz 2015.gadam noteikt 50 000 parakstu slieksni referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Tas attieksies uz referendumu rosināšanu par grozījumiem likumos vai Satversmē.

Patlaban referenduma ierosināšanai par likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprināti 10 000 vēlētāju paraksti, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kas būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.

Pārejas periods un pārējie likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” veiktie grozījumi stāsies spēkā 1.septembrī.

Oponenti pauduši bažas, ka valdošā koalīcija baidās no referenduma par eiro ieviešanu rosināšanas, tāpēc vēlas mazināt iespēju tādu sarīkot. Savukārt citi eksperti secina, ka līdz šim demokrātiskā norma pastiprināta, lai liegtu iespēju nelielām, pat ekstrēmiskām grupām, rosināt nacionālas valsts pamatus apdraudošas pārmaiņas.

Šodien pie Saeimas protestēt pret sabiedrības iespēju ierobežošanu izmantot tiešās demokrātijas metodes pulcējās vairāku organizāciju pārstāvji, kopskaitā ap 30, arī ar atšķirīgu politisko nostāju. Bija pārstāvēti ‘’Antiglobālisti’’, Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija ar priekšsēdētāju, organizācijas “Apvienība pret nacismu” vadītāju Jāni Kuzinu priekšgalā, kā arī Armanda Strazda vadītā kustība “Atjaunotā Latvija”, Latvijas Sociālo reformu biedrība (LSRB) un partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL).

Pret valdošās koalīcijas atbalstītajiem grozījumiem asus iebildumus ir paudušas opozīcijas partijas – apvienība “Saskaņas centrs” un Zaļo un zemnieku savienība. Pēdējā solās rīkot ‘’referendumu par referendumiem’’.