Krīze palīdz atkratīties no stereotipiem
Varbūt nebūtu korekti pateikties Latvijas piedzīvotajai un citas Eiropas valstis pašlaik plosošajai krīzei. Tomēr jāatzīst, ka šie satricinājumi palīdzējuši atkratīties no dažiem dzīvelīgiem stereotipiem un pasteidzinājuši pārkārtojumus eiropiešu priekšstatu plauktiņos.
Viens no krīzes upuriem ir sen novecojušais, tomēr aiz intelektuālā kūtruma inerces pastāvīgi atražotais kontinenta dalījums Austrumu un Rietumu Eiropā. Biežāk gribēti nekā negribēti pirmais jēdziens tika saistīts ar atpalicību, trūcību, valsts struktūru vājumu un korumpētību, kamēr otrais it kā “pēc definīcijas” nozīmēja turību, attīstību, drošību un stabilitāti, uz ko nabaga austrumeiropiešiem tiekties. Krīze neatgriezeniski sadragājusi šo priekšstatu.
Vairs nevar iedomāties kādu nopietni sakām, piemēram, Eiropas Savienības ģeogrāfiski tālajā austrumu galā esošajiem igauņiem, ka viņi ir “Austrumeiropa”, bet, raugi, Grieķija — tā gan ir “Rietumeiropa”. Toties pastāvīgi dzirdam, kā “rietumeiropieši” iesaka sev un kaimiņiem — spāņiem, portugāļiem, itāļiem (grieķiem arī) — darīt kā latviešiem.
Cik Eiropu ir?
“The Economist” blogā Edvards Lūkass pavēsta, ka aukstā kara radītais Austrumeiropas jēdziens ir miris, un piedāvā virkni kritēriju, kuri daudz labāk raksturo Eiropas valstīm pašlaik līdzīgo un atšķirīgo.
Līdzās pirmītējā dalījuma acīmredzamajai ģeogrāfiskajai aplamībai (ne Somija, ne Grieķija nav kontinenta rietumos, Prāga ir vairāk rietumos nekā Vīne), arī politiski un ekonomiski Austrumeiropa pat komunistu laikos nebija monolīts bloks. Piemēram, Rumānija vienmēr bija bijusi sava, no Maskavas atšķirīga ceļa gājēja, bet Dienvidslāvija Kremļa ieskatā bija pat dumpīga atkritēja un gandrīz vai “Rietumvalsts”. (Var piebilst, ka Baltijas valstis PSRS pavalstniekiem austrumos šķita kā “mūsu Rietumi”.)
Pašlaik dalījums Rietumos un Austrumos zaudē nozīmi pirmām kārtām politiski un ekonomiski. Turīgākās bijušā padomju bloka valstis Čehija un Slovēnija labklājības ziņā ir ļoti tuvu Grieķijai, Spānijai, Kiprai, Maltai, Portugālei. Visas jaunās ES valstis (plus Horvātija un Albānija) ir arī NATO, tātad nav politiski marginālas. Astoņas ir Šengenas līguma dalībnieces, trīs (Slovēnija, Slovākija, Igaunija) ir pievienojušās eiro.
Arhaiskās “Austrumeiropas” vietā Lūkass iesaka citus jēdzienus. Piemēram – “Donavas Eiropa”, šīs upes baseina valstis, kuru vēsturei un kultūrai daudz kopīga. Vai “valstis, kurām bail no Krievijas” – Somija, Skandināvijas un Baltijas valstis, Polija, Moldova, Gruzija, kuras uzskata Kremli par iespējamo militāro apdraudējumu. Taču pašlaik vissvarīgākais dalījums Eiropā ir starp valstīm, kurām ir liels budžeta deficīts un valsts parāds, un tām, kuras pratušas saglabāt finansiālās rīcības brīvību jeb ir “maksātspējīgā Eiropa”. Ģeogrāfiski tās ir valstis ap Baltijas jūru, kā arī Nīderlande, Šveice, Čehija, Slovākija, Austrija, arī Gruzija.
Katrs ir citāds
Tomēr katra valsts ir unikāla, un ne ģeogrāfiskais novietojums, ne līdzīga vēsture un kopīgas kultūras tradīcijas nenozīmē vienādu attīstības ceļu. To labi redzam arī Baltijā. Vēl uzkrītošākas atšķirības izpaužas, piemēram, starp “Donavas Eiropas” valstīm.
Ungārijā un Rumānijā, kuras abas ir ES un NATO (tāpat kā, piemēram, sekmīgās demokrātijas Čehija vai Slovākija), pie varas esošie politiķi izmanto vēlētāju doto mandātu, lai noārdītu labas pārvaldības un likuma varas principus.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans pēc viņa partijas uzvaras vēlēšanās 2010.gadā bija sācis pārņemt valsts neatkarīgās institūcijas un tiesas un ierobežot preses brīvību. Rumānijā pašlaik pie varas esošā premjerministra Viktora Pontas partija tik klaji pakļauj svarīgākās demokrātiskas tiesiskas valsts institūcijas, ka Eiropas Komisijai pagājušonedēļ nācās pretēji savām tradīcijām oficiāli paust “bažas” par apdraudējumu konstitucionālās tiesas neatkarībai. (Premjerministrs ignorē šīs tiesas lēmumus, bet viņa partijas kontrolētais parlaments ir nobalsojis par prezidenta Trajana Basesku atstādināšanu no amata un arī atcēlis likuma prasību, ka referendumā par šāda lēmuma apstiprināšanu jāpiedalās vismaz pusei vēlētāju.) “Viņi nemaina konstitūciju, viņi to pārkāpj,” valdības rīcību raksturojusi augsta EK amatpersona.
Vai kāre pēc neierobežotas varas un neiecietība pret citādu viedokli ir “austrumeiropeisma” pazīme? Līdzīgas tendences kā Ungārijā un Rumānijā pēc pievienošanās ES pieredzējām arī Latvijā, kad Tautas partijas vadītā koalīcija mēģināja pakļaut drošības iestādes un likt paklausīgus izpildītājus Augstākajā tiesā, Satversmes tiesā un citos svarīgos amatos. Tomēr tas īsti neizdevās. Kaut gan Latvija pusgadsimtu bija bijusi PSRS sastāvdaļa un ir kaimiņos Krievijai, demokrātijas un tiesiskuma tradīcijas šeit izrādījās esam stiprākas nekā Rumānijā un Ungārijā, kuras padomju blokā bija suverēnas valstis.
Latvija ir Livonijā
Varētu vaicāt, vai ir tik svarīgi, kā mūs klasificē citi un kā sevi raksturojam paši? Vai nav tā, ka esam tādi, kādi esam, lai arī kā sevi dēvētu vai mūs sauktu citi? Tomēr diezin vai var būt sekmīgs, ja uzskata sevi par nesekmīgu.
Padomju mantojums. Valdība nedomā par vienkāršo cilvēku. Mūsu demokrātija vēl ir vāja un ir jāaizsargā. Jāatrod sava “Nokia”. Politiķiem nav vīzijas. Kļūst tikai sliktāk. ES = PSRS. Kad Latvijai pienāks tie laiki? Kad dzīvosim kā Eiropā, tad mums būs kā Eiropā, bet pagaidām… Ko līdz ekonomiskie rādītāji, ja cilvēki tos nejūt savos maciņos? Esam Eiropas perifērija.
Šādu latvisku vaimanu katalogs sanāktu itin garš. (Atsevišķs sējums būtu jāatvēl Krievijas “neierobežoto tirgu”, “iespēju” un “mentalitātes priekšrocību” tematam.) Mazohistiskas pašnoniecināšanās absurdums ir sevišķi uzkrītošs pēdējos gados, kad šķietami nenovēršama bankrota vietā Latvija panākusi stabilu ekonomisko izaugsmi. (Un pat no savas ”Nokias” ironiski laimīgā kārtā mums izdevās izvairīties, kamēr somiem nu nopietnas galvassāpes par savējo.) Varbūt derētu paskatīties mazliet tālāk par savu degungalu un sētu, lai saprastu, ka tiklab uz daudzu “Rietumu”, kā arī “Austrumu” Eiropas valstu fona esam itin sekmīgi?
Kur tad atrodamies Eiropā? “Maksātspējīgā Eiropa” pašlaik nav slikts mums līdzīgo valstu apzīmējums. Bet vēsturiski Latvija kopā ar Igauniju ir Livonija un Hanzas savienības tradīciju turpinātāja. Esam Baltijas jūras ekonomiskajā un politiskajā telpā. Taču noteikti ne “Austrumeiropā”.
Komentāri (71)
buchamona 22.07.2012. 09.27
Neesam mēs Livonija :) Nevajag mums izmisīgi mēģināt sevi identificēt ar Rietumiem, vai Austrumiem, vai mēģināt sevi ieraudzīt starp Ziemeļvalstīm. Latviešiem ir pavisam noteikta vieta pasaulē. Latvija ir NATO un ES dalībvalsts un šī situācija rada visus apstākļus, lai latviešu tauta spētu saglabāt sevi, savu domāšanu, dzīves uztveri – visas tās mūsu atšķirības, kuras nepiemīt citām tautām un reizē justies drošībā, kas ir ļoti svarīgi tādai mazai tautai, kāda esam mēs. Cita lieta – vai mēs paši vēlamies saglabāt savu latvietību?
7
Signija Aizpuriete > buchamona 22.07.2012. 11.14
——
Jums kungi ir apjēga par notiekošo procesu vārdā ‘globalizācija’ ? Kādus tādus apstākļus rada ES un NATO – palasiet, padomājiet, lai darbaspēka ievešana Latvijā pēc 5-10 gadiem Jums nebūtu pārsteigums:
‘ ANO Bēgļu aģentūras informācija liecina, ka pērn Eiropu sasniedza rekordliels skaits migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu no Ziemeļāfrikas un Āzijas – vairāk nekā 58 000 cilvēku. 56 000 nonāca Itālijā, Maltā – 1574, Grieķijā – 1030.(..)
Imigrācija nav pagaidu fenomens. Tā ir jaunā Maltas un visas Eiropas realitāte. Agri vai vēlu tā skars arī jūs.» ‘
Dienas speciālreportāža. Maltu pārpludina laivu cilvēki no Āfrikas
http://www.diena.lv/pasaule/dienas-specialreportaza-maltu-parpludina-laivu-cilveki-no-afrikas-13958500
0
ilmisimo > buchamona 22.07.2012. 11.50
rinķī apkārt edge_indran -………
____________
Sv Francisks uzrunāja putnus un zivis..
rinķī apkārt iet tālāk- uzrunā buojātu samovāru(“čajs” tur nav iegūstams- tik biezi tvaiki).
0
dro > buchamona 22.07.2012. 15.38
riņķī apkārt. Tas jau viss jauki skan, bet neviens jau netaisās mums atņemt Kr. Barona Dainu skapi, ja mēs paši to savā trulumā neizmetīsim uz ielas kā savu laiku nokalpojuši mēbeli. NATO mūsu drošību un neatkaribu palīdzēs nosargāt tikai tad ja mums pašiem tā interesēs. Bet, lūk, nullei latviešu kultūra esaot par nabadzīgu, dzeris jau rīt ies Zilupi nojaukt robežas, bet Eiropas labklājības līmeni, kurš neizbēgami pazemināsies, jo tikai retais vēl grib strādāt, mēs sasniegsim, ja paši būsim čakli un neļausim sev karināt makaronus uz ausim, ka vieniem PVN jāmaksā citiem nē.
0
ritvars_kl > buchamona 22.07.2012. 10.41
“riņķī apkārt” viedoklim par Latvijas savdabību pilnībā pievienojos. Tikai tā un uz priekšu.
0
ilmisimo > buchamona 22.07.2012. 11.45
>rinķī apkārt
Ozoliņs sadziedājies ar Kalnieti?:
http://nra.lv/latvija/75935-sandra-kalniete-latviesiem-vajag-pacelt-galvu.htm
un Ilvess:
…Mūsu sadarbība, Livonijas ietvaros, ilgst jau 800 gadu – Igaunijas dienvidi un Latvijas ziemeļi galu galā bija viena administratīvā vienība un attīstība tur bija līdzīga. Tā ka mums ir daudz vairāk kopīga nekā tikai šībrīža sadarbība vai tas, kas bija no 1918. līdz 1940. gadam….
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2012&month=6&article=7
0
Toms Mincāns > buchamona 23.07.2012. 09.27
(P) ežiņas indrānam lai darbaspēka ievešana Latvijā pēc 5-10 gadiem Jums nebūtu pārsteigums:
===========
Kas nu tas par pārsteigumu pēc pārdzīvotas 40-50 gadus mērķtiecīgas “darbaspēka/karaspēka” ievešanas politikas.
0
buchamona > buchamona 22.07.2012. 11.37
edge_indran –Tev tā patīk atsaukties uz dokumentiem, uc gudrām lietām :) Tad papēti tās iespējas, kuras mums dod ES un NATO dalībvalsts statuss, lai latvieši Latvijā varētu mierīgi savu latvietību kopt :))
Globalizācija – tie jau nav nekontrolējami klejojošu siseņu bari, ja runājam par migrāciju. Neesam vairs okupēta PSRS teritorija, kurā tika nīcināti latvieši un viss latviskais, bet valsts, kurā valsts valoda ir latviešu valoda, kurā darbojas mūsu pilsonības likums. Pārējais viss atkarīgs no latviešiem pašiem.
0
mary75 22.07.2012. 12.16
Eiropas nākotne ir integrācija, un, hipotētiski, te varētu izveidoties kas līdzīgs ASV – Eiropas Savienotās Valstis, kur valstīm būtu appmēram štatu tiesības.
Tas būtu pozitīvs scenārijs.
Visiem varētu būt ES pilsonība, ar vienādām tiesībām visā teritorijā, un visi būs vienkārši eiropieši.
Un tas absolūti nenozīmētu nacionalās identitātes zaudēšanu.
Gadus 70 atpakaļ neviens neticētu arī iespējām radīt tagadējo ES.
Tūlīt dabūšu ko dzirdēt par “kosmopolītiem”, skaidra lieta .
15
ilmisimo > mary75 22.07.2012. 12.21
dzeris49 Eiropas nākotne ir…
_______________
Jā.
To es sapruotu. Tas IR vēriens. Nevis kauč kāda sīka Livonija.
Un pasaules nākotne? Uņiverzuma perspektīve?
_________________________________________
Polls show most Europeans don’t want the policies foisted upon them by the European Union. Most Americans don’t want multilingualism or uninterrupted mass immigration. It is unclear whether a majority of Westerners desire to live under the Kyoto Protocol. But without national sovereignty, they don’t get a choice in the matter.
How do you appeal a decision by the International Criminal Court? Who elects the World Trade Organization? Where do you go when supranational bureaucrats side against you? “The clash between global governance and democratic sovereignty,” Mr. Fonte writes, “is a moral struggle over the first principles of government and politics.” That’s no conspiracy talking.
http://www.washingtontimes.com/news/2011/nov/4/why-global-governance-does-not-work/
0
Signija Aizpuriete > mary75 22.07.2012. 15.43
——–
Vēl cīņa nav galā! Vēl jau Z-Amerikas pamatiedzīvotāji pilnībā nav asimilēti – vēl par mankurtiem nav visi pārvērtušies:
‘They took the whole Cherokee nation / Put us on this reservation (..)
Cherokee people, Cherokee tribe / So proud to live, so proud to die’
http://www.youtube.com/watch?v=kVwEwdIIZD0
“Indian Reservation” wound up being not only the Raiders’ biggest hit, but the best-selling single Columbia Records had issued. Indians in Salt Lake City even used it as a publicity song in their struggle for civil rights.
0
mary75 > mary75 22.07.2012. 14.54
Vai tad kāds taisās atcelt franču vai kādu citu valodu?
Iet runa, ka, blakus tām, varētu būt viena oficiāla ES valoda kā savstarpējas sazināšanās līdzeklis, kas, reāli, angļu vloda daudz kur jau arī ir.
Un kādā veidā, ja pasē būs ieraksts “ESV pilsonis”, tad izzudīs tie azerbaidžāņi vai franči, un Rīgas vai Parīzes aura, vispār nesaprotu.
ASV pilsoņi ir ļoti dažādu etnisku grupējumu pārstāvji, un katra, ja grib, var dzīvot atbilstoši savai kultūrai un tradīcijām, principā, arī ES sen jau tā ir, un neviena nācija vai tauta nekur nav pazudusi.
0
Jānis Zaščinskis > mary75 27.07.2012. 16.22
Gribēju vaicāt – kurš būtu izdevīgāks http://www.atrais.lv . Tur
pirmais kredīts bez maksas un viss pārskaitījums notiek ļoti
ātri. Vai http://www.e-finance.lv ar līdzīgiem
nosacījumiem? Vienkārši steidzami vajag naudiņu.
0
dro > mary75 22.07.2012. 15.46
nulle.Tāpēc es kā riktīgs “kultūras marksists” ņemu no visas pasaules kultūras to kas man labāk patīk.
Patērēju ārzemju filmas/ārzemju mūziku, utt…
________________
Tiešām esi tik pārliecināts, ka to, ko tu patērē, ir kultūra? Tā droši vien nav māksla, bet masu kultūra?:)
0
mary75 > mary75 22.07.2012. 12.32
Tici vai netici – nākotne ir pakāpeniskai reālu robežu izzušanai, darbaspēka, kapitāla, tehnoloģiju un pat kultūru migrācijai, un pasaules pilsoņiem, “kosmopolītiem”.
Viss tas jau notiek, citur ātrāk, citur lēnāk, brīžam ātrāk, brīžam lēnāk, bet, vektors ir tāds, un to neviens apturēt nevar.
0
dro > mary75 22.07.2012. 15.42
dzeris49 Tici vai netici – nākotne ir pakāpeniskai reālu robežu izzušanai…
______________________________
Atgādina “līdz 1980. gadam PSRS būs uzcelta komunisma materiāli tehniskā bāze”, bet es ar tevi neiedrošinos strīdēties – tavas spožās prognozes vienmēr piepildās:)
0
buchamona > mary75 22.07.2012. 13.24
Dzeris ….nākotne ir pakāpeniskai reālu robežu izzušanai, darbaspēka, kapitāla, tehnoloģiju un pat kultūru migrācijai, un pasaules pilsoņiem, “kosmopolītiem”.++++ nu Tu gan aizrunājies :)) Pastāsti man,kā reizē ar kosmopolītiem notiks ” kultūras migrācija”? Kas tad būs tas ” kultūras nesējs”? Kādu kultūru viņi pārnēsās? Kas Tavā uztverē vispār ir – kultūra? :)
Tu jau vienreiz mēģināji sākt stāstīt, ka valsts valodai nav nozīmes, tad kā Tu to visu iedomājies?
0
mary75 > mary75 22.07.2012. 14.26
R.A. – neredzu te nekādas pretrunas.
Kāpēc gan nevarētu būt viena oficiāla ESV valoda, kaut vai angļu, kura būtu jāzina visiem, un, dabiski, katrs zinātu savu dzimto valodu, tātad, būtu reāla divvalodība sākot no bērna vecuma.
Kā tas daudz kur ir jau tagad, un ne tikai Eiropā.
Kas attiecas uz kultūru – to var izprast plašākā kontekstā, kas ir, īsi sakot, ir dzīvesveids, un, šaurākā kontekstā, kā valodu, literatūru, mākslu, utt.
Un kultūru migrācija sen notiek, kopā ar cilvēku migrāciju, kas arī ir tie kultūras nesēji, kas gan cits, interneta attīstību, utt., tur ir problēmas un konflikti, bet, apturēt to nav iespējams.
Var jau to multikulturalismu lamāt, cik uziet, bet, cits nekas vienkārši nav iespējams, noslēgt robežas nesanāks.
Cita lieta, ka daudz kur tā multikultūralisma politika bija kļūdaina pārspīlēta politkorektuma un zināma Rietumu kreiso liberāļu naivuma dēļ, bet, to var koriģēt.
0
ilmisimo > mary75 22.07.2012. 13.50
Tici vai netici – nākotne …
______________ nekad nav tāda kādu mēs to iedomājamies.
Tā laikam teica atvērtās sabiedrības teorētiķis Popers.
0
buchamona > mary75 22.07.2012. 13.54
nulle. Nevar salīdzināt ASV ar ES valstīm. Kāda atšķirība ir starp Teksasu un Holandi, ja runājam par kultūras vēsturi, valstiskumu utt, Tev taču vajadzētu to saprast.
Tava vīzija, tas ir kultūras tuksnesis, kurā no zemes virsas būs izzudušas tautas ar savu valodu, skatu uz pasauli. Ceru, ka tas nekad nenotiks, šāda katastrofa. Tu uz pasauli skaties kā viens īsts sovjet – migrants – Мой адрес – не дом и не улица , мой адрес – Советский Союз…:)
0
buchamona > mary75 22.07.2012. 15.16
Nekad tā nenotiks :) Franči, ja runāsi Francijā angliski – Tev atbildēs ļooti nelabprāt, Holandē – ja mēģināsi runāt vāciski – tas pats utt, tā kā, šitas nummurs neies cauri. Latvijā varbūt ir cita situācija. LV neoficiāla saziņas valoda starp latviešiem un krieviem varētu kļūt angļu valoda, ja principā arī turpmāk krievi ignorēs latviešu valodu sadzīvē. Piemēram, mana meita ar krieviem runā angliski, jo krieviski neprot :) Bet, protams, arī LV angļu valodai, tā pat kā krievu valodai var būt tikai svešvalodas statuss. Tiklīdz ES ieviesīs angļu valodu kā oficiālo ES valodu, būs atsevišķas migrantu grupas, kuras vietējo valodu ignorēs. Gluži tā pat kā krievi, kuri okupācijas laikā sabrauca Latvijā un ignorēja latviešu valodu. Tas nevienai pamattautai nav vajadzīgs. Ja vēlies vazāties pa pasauli – mācies valodas, viss ir ļoti vienkārši :)
0
Rudīte Krūmiņa > mary75 22.07.2012. 15.38
Ja kāds vēl nav pamanījis, tad ES jau eksistē. Ģeopolitiskā un ekonomikas situācija nosaka, ka ES kļūs vēl ciešāka. Laiki ir mainījušies un aiz Eiropas robežām vairs nav bezgalīgs nekas, tādēļ Eiropa vairs var būt liela tikai vienota.
Taču ikdienas dzīvē tas neko nemainīs, kā bija Eiropas dokumenti pieejami arī latviski tā arī būs pieejami. Līdzīgi kā Šveicē un Kanādā valoda nekur nepazūd. Tie kas neprot attiecīgo valodu attiecīgajā reģionā var cerēt tikai uz tādu darbu, kur nav ne jārunā, ne jāraksta, ne drošības instrukcija jālasa.
0
buchamona > mary75 22.07.2012. 14.42
Dzeri. Paldies Dievam – ne portugāļi, nedz grieķi, spāņi, franči, vācieši utt, nemūžam, nekad nepiekritīs tam, ka angļu valoda šajās valstīs kļūs par valsts valodu. :)
Par kultūru – tā nav tikai literatūra, glezniecība, arhitektūra, kuru Tu ieraugi, staigājot pa ielām. Kultūra tā ir tā aura, kuru Tu sajūti sev apkārt – tikko esi iznācis no viesnīcas, ja esi sev svešā valstī. Tās sajūtas, kuras reāli lidinās riņķī, kad sēdi vakarā uz trepītēm Monmatrā, vai uz ielas dzirdi mugamus kaut kur Baku gaisā, tas ir tas, ko mēs saucam par kultūru un to visu nevar paņemt un aiznest sev kaut kur līdz :) To visu nevar arī iepakot un pēc tam pārdot kādā lielveikalā, bet tas viss izzudīs reizē ar francūžiem, vai azerbaidžāņiem, ja viņi izzudīs no zemes virsas. Pasties, kas ir palicis pāri no Kēnigsbergas, kur vairs vācieši nedzīvo, vai no Abrenes – tā vairs nav Latvija.
0
buchamona > mary75 22.07.2012. 13.31
nulle. Vācijā bez vācu valodas Tu pats sevi noliksi vietā, kura Tev pienāksies. Starp bezcerīgiem migrantiem, kuri ir un vienmēr būs tikai svešinieki, liekie. Ir tāds ļooti ” sirsnīgs” vācieša smaids, kuram Tu pāri netiksi. Un tā tas ir jebkurā valstī, vismaz tajās, kurās esmu bijis
“… tas ir labi jo viena pati latviešu kultūra ir pārāk nabadzīga priekš manis…” +++ lūk, šito teikumu Tev nevajadzēja rakstīt :) Nav uz pasaules tautas ar nabadzīgu kultūru, ir aprobežoti, apdalīti ļaudis, kuri šai kultūrai netiek klāt :) Ļauži, kuri netiek klāt savas tautas kultūrai – tas ir īpašs gadījums.
0
ilmisimo 22.07.2012. 11.12
S.Kalniete:
Es pat ietu vēl tālāk: domāju, ka mums jāatrod jaunas reģionālās sadarbības dimensijas. Savulaik īpašu vēsturisku apstākļu dēļ šeit, Baltijas jūras krastos, bija tāds veidojums kā Livonija, kurā ietilpa liela daļa tagadējo Latvijas un Igaunijas teritoriju. Latvijā pašlaik ir virs 2 miljoniem iedzīvotāju, Igaunijā – 1,7 miljoni. Normāla ekonomiskā attīstība sākas ar noteiktu cilvēkresursu skaitu; kā teica Valsts prezidents Andris Bērziņš – no pieciem miljoniem iedzīvotāju. Diemžēl viņam ir taisnība. Iedzīvotāju skaitu šeit nevar vienas paaudzes laikā būtiski palielināt pat ar demogrāfisku sprādzienu. Ideja par Livonijas konfederācijas izveidošanu, kas pagaidām izklausās pēc utopijas, tomēr ir politiskas diskusijas vērta. Būtu lietderīgi izveidot savienību ar Igauniju, palielinot mūsu politisko un ekonomisko mērogu, mūsu tirgu. Es zinu, ka Meierovics savulaik neveiksmīgi noņēmās ar Baltijas antantes ideju, mans priekšlikums ir mazāka politiska mēroga, bet ceru, ka kāds ar to sāks nopietni nodarboties. ………
http://nra.lv/latvija/75935-sandra-kalniete-latviesiem-vajag-pacelt-galvu.htm
1
+1
-9
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > ilmisimo 22.07.2012. 11.21
———
‘Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza’ Sandra Kalniete
==============================================================================
Varenajām dziesmotās revolūcijas ”lauzējām” kalnietēm un padomju sociālās sistēmas ”lauzējiem” bērziņiem, kas tā arī 22os gados neko jēdzīgu nav spējuši izveidot – tagad vajadzēs stipri domāt un ātri kustēties. Eiropā jau sāk gruzdēt, sāk gaisā virmot sviluma smaciņa:
‘ Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs sestdien brīdinājis, ka Spānijas ekonomiskā krīze var izraisīt “sociālo sprādzienu” visā kontinentā.’
http://www.diena.lv/pasaule/ep-prezidents-satraukts-par-iespejamo-socialo-spradzienu-eiropa-13958744
0