Sprūdžs: Reģionālā reforma nav devusi gaidīto efektu

Novadu ekonomiskā varēšana nav līdzsvarojusies, joprojām dominē rajonu centri

Līdzšinējā reģionālā reforma nav devusi gaidīto efektu, intervijā laikrakstam “Diena” atzīst reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). “Mēs tā arī neesam ieguvuši pēc savas ekonomiskās varēšanas līdzvērtīgus novadus, ir pilnīgs jūklis!” secina ministrs.

Sprūdžs saistībā ar Nacionālās attīstības plānu vēlas virzīt savu vīziju par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas skar reģionus kā ekonomiskas vienības, ministra pausto atreferē aģentūra LETA. Te domāti pieci reģioni – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga, kā arī rajoni to iepriekšējās robežās. “Bez kaut kādas pašvaldību spiešanas uz apvienošanos mēs tomēr iezīmēsim virzienu, kādā jāvirzās,” uzskata Sprūdžs.

Ministrs velta kritiku pašreizējiem plānošanas reģioniem. “It kā tie ir, tajā pašā laikā tos tur bada maizē, plus – kā tie ir teritoriāli veidoti?! Limbaži ir Rīgas reģionā! Kā Limbaži var starptautiski konkurēt šādā situācijā? Kļūdas ir jālabo un nevar būt pretarguments: pārmaiņas notiek pārāk bieži,” uzsver Sprūdžs.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vecākais padomnieks Māris Pūķis intervijā LTV raidījumā “Labrīt, Latvija!” pauda – secinājums, ka reģionālā reforma pati par sevi ir slikta, ir “stipri pārsteidzīgs”. Pēc viņa teiktā, nekādas analīzes par reformu un tās rezultātiem nav izdarītas. “Valdība ir konstatējusi acīmredzamu faktu, kas bija redzams 10 gadus pirms reformas, – realitātē rajonu centri ir komunikāciju centri,” sacīja Pūķis.

LPS uzskata, ka divus pašvaldību pilnvaru periodus nevajag neko mainīt. “Katrai teritorijai jādod iespēja pamēģināt. Ja uzskatītu, ka visas vienādās teritorijas ir labas, tad visām Eiropas valstīm vajadzētu būt vienāda izmēra. Tomēr ir mazas valstis, ir lielas valstis, un bieži mazās valstis ir sekmīgākas. Pastāv liela iespēja, ka ļoti mazi novadi var izrādīties ļoti sekmīgi. Viņiem vajag ļaut pastrādāt, nevis visu laiku raustīt,” uzsver LPS pārstāvis.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz šī gada beigām plāno vērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas norisi un tās rezultātu reālo ietekmi, sagatavojot argumentētu analīzi un priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām. Vērtēšanā tiks ņemti vērā pērn notikušās tautas skaitīšanas dati.

Administratīvi teritoriālā reforma tika īstenota 2009.gadā, no 522 pašvaldībām izveidojot 109 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētas. Vēlāk gan novadu skaits mainījās, no Rojas novada atdaloties Mērsraga novadam.