Mākslas projekts Play Me, I’m Yours sākās 2008.gadā, kad tā autors Luks Džerems skumji konstatēja, ka pat piemājas veļas mazgātavā cilvēki nesarunājas
Šovasar Londona, šķiet, to vien dara, kā pošas svētkiem – jūnijā londonieši ar pompu nosvinēja majestātes Elizabetes II 60. valdīšanas gadu, savukārt tagad uz britu metropoles pusi virzās olimpiskā lāpa, lai jau trešo reizi šajā pilsētā sāktu olimpiskās spēles. Svētku tuvošanos jūt ik uz soļa – nerimtīgi paziņojumi metro stacijās un avīzēs brīdina par nepieciešamību olimpisko spēļu laikā izvairīties no noslogotākajiem maršrutiem, uz dzīvojamo māju jumtiem pret iemītnieku gribu tiek ierīkotas «zeme-gaiss» tipa raķetes potenciālo teroristu lidaparātu notriekšanai, savukārt autobusu vadītāji izmanto iespēju pieprasīt algas pielikumu, draudot pilsētas vadībai ar vispārēju streiku olimpisko spēļu laikā.
Tomēr, lai šie sarežģījumi vietējo iedzīvotāju un tūristu prātos nepārmāktu svētku sajūtu, Londona šovasar sagādājusi plašu kultūras un mākslas notikumu programmu, daļu no tiem piedāvājot interesentiem bez maksas. Viena no šarmantākajām atrakcijām ir brīvi pieejamas klavieres, kas izvietotas dažādās publiskās vietās, jeb ceļojošais projekts Play Me, I’m Yours.
Play Me, I’m Yours ir interaktīvs mākslas projekts, kurš sākās 2008.gadā, kad tā autors Luks Džerems reiz savā piemājas veļas mazgātavā Birmingemā konstatēja skumjo faktu, ka katru nedēļas nogali viņš šajā iestādē redz vienus un tos pašus cilvēkus, taču viņi savā starpā nesarunājas. «Piepeši attapu, ka pilsētā noteikti ir simtiem šādu neredzamo komūnu, kuru locekļi pastāvīgi pavada laiku kopā pilnīgā klusumā. Klavieru novietošana šādā vidē bija mans risinājums [komunikācijas trūkumam], mainot telpas dinamiku un kalpojot par katalizatoru sarunām,» skaidro britu mākslinieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.