Itei taida saītu vosora – augusta suokuos 3. Pasauļa latgalīšu kongresā Rēzeknē sasatiks latgalīši, tikkū Daugovpiļs Universitatis studeju i pietnīceibys centrā Ilgas iz 6.kongresu beja saguojuši sieli aba sielīši, kai jūs nūsauce akademiks Juoņs Stradeņš.
Sieli beja lītiški ļauds: motus par volūdys ortografeju naškaļdeja, dzīsmis nadzīduoja, puotorus naskaiteja, tiuleņ givuos pi nūpītnu referatu. Tik es tai i nasaprotu, ar kū sieļs atsaškir nu latgalīša – viņ dzeivoj ūtrā pusē Daugovys i narunoj latgaliski.
Saītā pa laikam saceja, ka sieļus navar jaukt ar latgalīšim, a vīns nu runuotuoju pus pa jūkam, pus nūpītnai aicynuoja universitatis rektoru kū ni dreižuok nūstyprynuot Ilgu piļs pīdareibu Sielejai, kab naizītu, ka kongress nūteik svešā teritorejā.
Jūks jūkam, tok administrativi teritorialais īdalejums Latvejā izjauc viesturiski rodušūs etnografiskūs i kulturviesturiskūs nūvodu rūbežus. Kaida grāka piec latgaliskūs Varakļuonus, Borkovu, Stiernīni i Murmastīni davīnuoja pi Modūnis rajona Vydzemē, a Ilūksti, Subati i cytys sieļu teritorejis pi Latgolys? Padūmu laikā par tū nivīns nadūmuoja, a klaidys natyka lobuotys i piec reformys. Tai i nazynu, voi iz latgalīšu kongresu atbrauks puornūvodnīki stiernīši, koč – kur atrast vēļ tik latgalisku vītu kai Stiernīni?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.