Mēs svinam uz bērnu labklājības rēķina • IR.lv

Mēs svinam uz bērnu labklājības rēķina

6
Andris K.Bērziņš

Piedod, šo pēcpusdien nevarēšu tikties – mums te jāsvin Annas. Plānojot biznesa tikšanos, saņēmu šādu atrunu, un iecerētā saruna bija jāatliek uz nākamo nedēļu. It kā nekas īpašs – kāpēc nepriecāties par latviešiem tik ierastajām vārdadienām? Taču man šķiet, ka daudzi cilvēki nesaprot, cik dārgs patiesībā ir šis prieks. Atcerējos to, izdzirdot neseno ideju «uzdāvināt» tautai vēl vienu papildu brīvdienu – pirmdienu pēc Dziesmu svētkiem.

Pirms pāris gadiem žurnālā Ir bija publicēts raksts par to, cik izmaksā brīvdienas, – tajā bija aprēķināts, ka katra brīvdiena atņem valstij 0,4% no gada IKP. Tas var šķist sīkums, bet patiesībā puse procenta ir liels skaitlis IKP izaugsmē. Jo īpaši, ja tas summējas un ik gadu atkārtojas.

Tas nozīmē – ieviešot tikai dažas papildu darba dienas, mēs varam būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Jo brīvdienas ļoti tieši ietekmē darba ražīgumu, bet, kā nesen norādīts valdības pasūtītajā valsts konkurētspējas novērtējumā, tieši darba ražīgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Tāpēc papildu brīvdienas ir jāuztver kā papildu izmaksas no savas kabatas. Ik dienas dzirdu sūdzības par ceļu kvalitāti, līdzekļu trūkumu skolotāju algām un dambjiem, kas atrodas avārijas stāvoklī. Bet kā tad citādi iegūsim līdzekļus šīm vajadzībām un uzlabosim sabiedrības labklājību, ja ne ar darbu?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu