Ministrija: nu vairs atlikuši tikai 15% personu, kuru bruto ienākumi ir virs 700 latiem mēnesī
Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju un veicinātu nodokļu nomaksu, kā arī atjaunotu uzticēšanos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts lēmums no nākamā gada 1.janvāra samazināt ierobežojumus vecāku pabalsta, maternitātes un paternitātes pabalstu apjomā.
Labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) preses pārstāve Kristīne Liepa pastāstīja, ka tagad spēkā ir 2009.gadā noteiktie ierobežojumi ģimenēm ar bērniem piešķiramajiem un izmaksājamajiem valsts pabalstiem. Tie noteikti līdz 2014.gada 31.decembrim, raksta LETA.
Viņķele skaidro, ka, paaugstinot vecāku pabalstu griestus, tiks sniegts būtisks atbalsts personām ar vidējiem ienākumiem, kas viņus varētu motivēt saņemties lēmumam arī otrajam un trešajam bērnam.
Turklāt ar vecāku pabalsta griestu pacelšanu tiks panākts lielāks balanss starp ienākuma grupām. Pašreizējā situācijā pabalsta griestu paaugstināšana maksimālo iespējamo atbalsta saņēmēju skaitu palielinās par 20% personu. Turklāt patlaban paliek vairs tikai 15% personu, kuru bruto ienākumi ir virs 700 latiem mēnesī un kuriem šis pabalsts nekalpo kā galvenā motivācija, lai izlemtu par bērnu laišanu pasaulē, uzsver Viņķele.
Ministrija uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru ierobežojumu turpmāka piemērošana ģimenēm ar bērniem izmaksājamiem pabalstiem negatīvi ietekmē cilvēku motivāciju legāli strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī neveicina demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī. Tāpēc turpmākā ierobežojumu piemērošana vairs nebūtu sociālekonomiski lietderīga, teikts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sociālās aizsardzības jomas tiesību normu, kurām jāsāk darboties 2013.- 2015.gadā, ieviešanas izvērtējumu”.
Komentāri (18)
lindapastare 11.07.2012. 09.39
Peksis raksta tā, it kā uzskatītu, ka bērnu radīšana ir absolūti racionāls process :) Manuprāt, viss ir pavisam citādi – tas vairāk ir attieksmes jautājums, kaut kas uz emocijām balstīts. Nevaru iedomāties nevienu sievieti, kas, domājot par pēcnācējiem, par argumentu uzskatītu izglītības kvalitāti :)
Daudz vairāk uztrauc tieši dzīves ērtība, kas patiešām saņem vissmagāko triecienu – turklāt tieši vidusslānim, kur abi vecāki strādā. Nabadzīgajiem jau tāpat bija slikti un īpašu starpību nejutīs, bagātajiem kā bija labi, tā arī paliks labi (daudz iespēju). Savukārt vidusslānim bērna ienākšana ģimenē rada vislielāko spriedzi.
Šādu ģimeni nostādīt izvēles priekšā – vai nu esi ar bērnu tikai dažus mēnešus, vai arī ilgāk, bet tad būs reāls ienākumu samazinājums… tas būtu ļoti nopietns arguments bērnus neradīt vispār.
Bet tas tikai par naudu 1.5 gadus pēc piedzimšanas – vēl problemātiskāks ir vecums no 1.5 gada līdz skolas vecumam (7 gadiem, kad bērnu var vienu mājās atstāt). Tas ir lielākais drauds strādājošiem vecākiem – ja tuvumā nav bērnudārzu, vai arī nevar atļauties labu auklīti (un ļoti daudzi to arī nevar) un tuvumā nav pensijas vecuma radinieku, tad ir gandrīz bezcerīgs variants. Paskaties kāda ir vidējā alga valstī – nu nevar atļauties aukles un viss!
Un visbūtiskākais ir vienkārši attieksme – vai bērna ienākšana ģimenē ir pluss vai mīnuss? Plašsaziņas līdzekļi masveidā salīdzina palikšanu stāvoklī ar “iekrišanu” un dzīves zaudēšanu (pat reklāmas tādas ir redzētas). Tas, lūk, ir pati būtiskākā problēma, kas jārisina. Ja bērns sievietes uztverē būs kā bonuss, tad nekādas potenciālās finansu problēmas viņu neapturēs :)
1
Ilze Nagla > lindapastare 11.07.2012. 10.41
Paldies, yopcik, jau gribēju Peksim rakstīt pie sava komentāra, bet tu visu jau pateici. Vēlme pavadīt ilgāku laiku ar bērnu pēc 1 gada vecuma manā perspektīvā ir praktiski nekādi ienākumi un neziņa par to, vai man vēl būs vieta darba tirgū (sabiezinu krāsas – man būs, jo specializācija laba un pieredze liela, bet domājams, ka esmu izņēmums nevis likumsakarība).
0
snjuu 10.07.2012. 18.36
Nākamais solis varētu būt neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana par katru apgādājamo sīci…
0
Ilze Nagla 10.07.2012. 17.06
Vispār jau IR varētu korektu raksta nosaukumu ielikt – nevis atcels, bet pacels ierobežojuma griestus.
Peksi, šajā gadījumā nabagie nemaksā, maksā tie, kas ir bagātāki (uz kuriem attiecas ierobežojumi).
6
+1
-6
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@Vladimirs Lavrenovs > Ilze Nagla 10.07.2012. 20.04
Var patikt tas vai ne, bet kopējā pabalsta apjoma ierobežojumam ir loģisks un racionāls pamatojums. Cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem nav līdzekļu auklītes noalgošanai un līdz ar to viņš pats var būt bērna vispiemērotākā auklīte. Turīgs cilvēks var brīvi izvēlēties pats savu bērnu ilgstoši auklēt, jo viņš to var atļauties. Taču valstij tāda nodarbe nav jāapmaksā tāpat kā par cilvēku komandas vadīšanu, pacientu operēšanu vai fizikas atklājumu radīšanu.
0
Vladimirs Lavrenovs > Ilze Nagla 10.07.2012. 19.11
Par pabalsta slieksni protams var diskutēt, bet pabalstam drīzāk jābūt vērstam uz bērnu un tam nevajadzētu atraut no darba īpaši produktīvus cilvēkus. Vēl viens risinājums būtu ierobežot kopējo pabalsta apjomu par vienu bērnu. Tad “mazāk produktīvie” varētu auklēt bērnu 1 dagu pilnas algas apmērā, bet “produktīvie” varētu izvēlēties 3 mēnešus pilnas algas apmērā, 6 mēnešus 50% algas apmērā vai 12 mēnešus 25% algas apmērā.
0
Vladimirs Lavrenovs > Ilze Nagla 10.07.2012. 17.13
Common, ne jau pabalsts noteiks vai es gribu bērnu vai ne. Varbūt kādam mazāk turīgam tas būs noteicoši, bet ne man. Man interesēs tādas lietas, kā medicīnas aprūpes pieejamība bērnībā un pēc tam, izglītības iespējas un kvalitāte, citas aktivitātes, drošība (arī iespēja saņemt visus šos pakalpojumus bez nepieciešamības kļūt par kukuļdevēju). Ja to man valsts nedos, es savākšu piķi un aizsūtīšu savu bērnu uz Angliju.
Parēķini cik gados cilvēks nodokļos nomaksā tāda pabalsta pilnu apmēru! Jauna ģimene diez vai būs paguvusi tādu naudu samaksāt nodokļos, bet vai pēc pabalsta maksāšanas viņi turpinās maksāt lielu nodokli vēl nav teikts. Nesena pagātne rāda, ka drīzāk ne. Nauda neaug kokos un, lai to kādam varētu izmaksāt, to no kāda ir jāiekasē. Tas nav salīdzināms ar bezdarbnieku pabalstu vai pensiju, jo tās ir lietas kuras atšķirībā no bērna nākšanas pasaulē cilvēki neizvēlas.
0
krista_skrebele > Ilze Nagla 11.07.2012. 14.47
Bērns nav rūpnieciski audzējams robotiņš – līdz 3 gadu vecumam viņam jābūt kopā ar vecākiem :P
0
snjuu > Ilze Nagla 10.07.2012. 18.35
“tam nevajadzētu atraut no darba īpaši produktīvus cilvēkus”
===
to var regulēt ar pabalsta izmaksas termiņu. Tomēr ir vajadzīgs, lai arī “produktīvi cilvēki” “producētu” bērnus…
0
Ilze Nagla > Ilze Nagla 10.07.2012. 18.07
Es esmu sieviete, kā reizi gaidu bērnu, un man ir svarīgi, cik stabili finansiāli es dzīvošu to laiku, kamēr būšu ārpus darba tirgus (-200/300 lati kā reiz ir no svara tad, kad ģimenē ienāk vēl viens cilvēks). Jo aktuālāk ar katru nākamo bērnu, kamēr valsts nav izdomājusi labāku veidu, kā atbalstīt jaunās un ne tik jaunās ģimenes, kas te jau reiz tika ļoti apspriests (lielākoties gan no vīriešu puses). Mēs ar vīru nodokļos jau manu pabalstu/visu pārējo esam nomaksājuši godprātīgi/ turklāt neizmantoju valsts pakalpojumus veselības aprūpē, bet maksāju pati), jo Latvijā sievietes pirmos bērnus dzemdē VIDĒJI 29 gados, man ir vairāk un es ilgi mājās netaisos uz pabalstiem sēdēt.
Un jautājums jau nav par personīgajām izvēlēm (nedomāju, ka ir daudz sievietes, kas nevēlētos bērnus), bet gan par valsts vajadzību uzlabot demogrāfisko situāciju. 2 – 3 miljonu latu ietaupījums 2010.gadā, nosakot ierobežojumus, sevi neattaisno, skatoties, kādas summas tērējam citām prioritātēm.
Piekrītu, ka ne jau pabalsts daudziem nosaka bērna radīšanu (tev un man ne), bet kopumā valsts politika dzimstības uzlabošanai, grūtnieču aprūpei ir nepārdomāta. Tāpēc vismaz šo soli var vērtēt kā KAUT KO labāku.
0