Nedrīkst atņemt pilsoņiem reālas iespējas ierosināt tautas nobalsošanas
Jaunais referendumu regulējums, ko Valsts prezidents ir atdevis atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, radās no vēlmes nepieļaut vienu konkrētu tautas nobalsošanu – par valsts valodu. Referendums par valodu februārī tomēr notika. Toties tā aizliegšanas centienu rezultātā ir tapis likums, kas var darīt praktiski neiespējamas jebkādas tautas nobalsošanas.
Turklāt jaunais likums pats var kļūt par iemeslu tieši tādam bezjēdzīgam referendumam, kādus tā autori it kā vēlētos novērst. Zaļo un zemnieku savienība kopā ar Saskaņas centru varētu bez problēmām savākt 34 Saeimas deputātu parakstus, lai rosinātu par to referendumu. SC satelītu organizācijas piedraud, ka vākšot pilsoņu parakstus šāda referenduma ierosināšanai. Latvijas sabiedrība tiktu ierauta diskusijās par sasteigtu un apšaubāmu likumu, kura normas turklāt nebūtu aktuālas vēl divarpus gadus – likumā paredzēts, ka tam jāstājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Likuma grozījumu pamatbūtība ir atteikšanās no divpakāpju parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai. Līdz šim pilsoņiem vispirms bija jāsavāc 10 tūkstoši notariāli apstiprinātu parakstu, bet otrajā posmā to vākšanu turpināja Centrālā vēlēšanu komisija. Grozījumi paredz, ka vēlētājiem pašiem būtu jāsavāc visi vienas desmitās daļas balsstiesīgo pilsoņu jeb apmēram 150 tūkstoši parakstu, kuri atbilstoši Satversmei nepieciešami tautas nobalsošanas ierosināšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.