Nedēļas notikumi pasaulē
Svētdien Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Sociālistiskās partijas kandidāts Fransuā Olands uzvarēja pašreizējo prezidentu Nikolā Sarkozī, labēji centriskās partijas Savienība par tautas kustību līderi. Olands ieguva 52% balsu, bet Sarkozī – 48%. Jaunievēlētais prezidents pirmdien paziņoja, ka savu izvēli par to, kuru viņš izvirzīs premjera amatam, darīs zināmu savā inaugurācijas dienā 15.maijā.
Svētdien parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās smagu sakāvi cietusi Grieķijas divu lielāko partiju koalīcija, kas īstenoja bargus taupības pasākumus, lai glābtu valsti no bankrota. Par konservatīvo Jauno demokrātiju un centriski kreiso Panhelēnisma Sociālistu kustību (PASOK) kopumā nobalsojuši tikai 32% vēlētāju. Pārējās vietas izcīnījušas piecas partijas, kas iebilst pret taupības pasākumiem. Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA) saņēmusi 17% vēlētāju atbalstu, savas pozīcijas likumdevēju sapulcē nostiprinājusi kreiso ekstrēmistu partija – komunisti, kas ieguvuši 9% balsu, parlamentā pirmo reizi iekļuvusi arī neonacistiskā partija Zelta saullēkts.
Vladimirs Putins pirmdien nodeva Krievijas prezidenta amata zvērestu, tādējādi sākot jau trešo amata termiņu Kremlī. Putina inaugurācijas ceremonija notika faktiskā Maskavas centra aplenkuma stāvoklī. Putins prezidenta amatā jau ir aizvadījis divus termiņus no 2000. līdz 2008.gadam. Dmitrija Medvedeva prezidentūras laika prezidenta amata termiņš tika pagarināts no četriem līdz sešiem gadiem. 4.martā prezidenta vēlēšanās Putins uzvarēja ar 64% balsu. Otrdien Valsts dome apstiprināja Medvedevu premjera amatā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.