CVK vadītājs aicina iedziļināties tautas nobalsošanas jautājumā

Balsošanas zīme būs nederīga, ja būs atzīmētas abas atbildes; zīmei jābūt iecirkņa zīmogam

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars atkārtoti aicina pilsoņus iedziļināties tautas nobalsošanas jautājumā, raksta BNS.

Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”. Iespējamie atbilžu varianti ir “Par” un “Pret”.

Cimdars ceturtdien teica, ka visās balsošanas kabīnēs būs atrodami izskaidrojošie plakāti, kuros izklāstīts ne tikai tas, kā pareizi izdarīt atzīmi balsošanas zīmē, bet arī Satversmes panti – kādi tie ir pašlaik un kādi tie būtu, ja referendumā izmaiņas tiks atbalstītas.

CVK vadītājs norādīja, ka balsošanas kabīnēs būs zilas vai melnas tintes pildspalvas, taču, ja balsošanas zīmē krustiņš ir ievilkts pareizi, to ieskaitīs arī tad, ja tas būs citā krāsā.

Viņš apliecināja, ka CVK referendumam ir gatava un piektdienas laikā pabeigs iekārtot vēlēšanu iecirkņus. Tautas nobalsošana notiks vienu dienu ‒ sestdien ‒ Latvijā un 41 ārvalstī.

Kopumā Latvijā būs pieejami 950 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs ‒ 85 vēlēšanu iecirkņi, kas būs atvērti no plkst.7 līdz 22 (pēc vietējā laika).

Referendumā piedalīties var pilngadību sasnieguši balsstiesīgie pilsoņi. Viņi var doties uz jebkuru iecirkni, līdzi ņemot pilsoņa pasi ar derīgu termiņu. Pasē tiks iespiests zīmogs par piedalīšanos referendumā. Citi dokumenti, arī autovadītāja apliecība, nobalsošanai nederēs, uzsvēra Cimdars.

Balsošanas zīme jāuzskata par nederīgu, ja tā otrā pusē tam paredzētajā vietā nav apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Savukārt balsojums būs nederīgs, ja zīmē būs atzīmētas abas atbildes ‒ gan par, gan pret ‒ vai nebūs atzīmēta neviena no atbildēm.

Lai nobalsotu, vēlēšanu iecirknī jāuzrāda pase, pirms balsošanas zīmes saņemšanas jāparakstās balsotāju sarakstā, jāsaņem spiedogs pasē par dalību tautas nobalsošanā. Balsošanai jāizmanto vēlēšanu kabīne vai nodalījums, balsošanas zīmē rombiņā pie vēlamās atbildes “Par” vai “Pret” jāieliek atzīme “+”, balsošanas zīme jāpārloka un jāiemet balsošanas kastē.

Cimdars informēja, ka iespēju balsot savā atrašanās vietā var izmantot vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī tautas nobalsošanas dienā, kā arī šo vēlētāju aprūpētāji. Pieteikt balsošanu atrašanās vietā var līdz sestdienas plkst.12, pieteikums jāiesniedz vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā vēlēšanu iecirknī.

Tautas nobalsošanas dienā politiskā aģitācija nav aizliegta, izņemot aģitēšanu balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kur atrodas vēlēšanu iecirknis. Aģitēt aizliegts vēlēšanu komisiju locekļiem un darbiniekiem.

CVK ir izgatavojusi 1 760 000 balsošanas zīmju, kas ir ar rezervi, jo, pēc 13.februāra datiem, Latvijā ir 1 545 166 balsstiesīgie vēlētāji. Ir izgatavoti arī 46 tūkstoši plakātu un informatīvo lapu, 36 tūkstoši balsotāju sarakstu veidlapu, 4400 pasu spiedogu, 1444 kartona balsošanas kastes, 2150 balsošanas nodalījumu, 7000 normatīvo dokumentu brošūru vēlēšanu komisijām, 31 tūkstotis dažādu uzlīmju un apliecību un 3000 norāžu.

Jau vēstīts, ka sestdien, 18.februārī, notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar 13.februāra datiem Latvijā bija 1 545 166 balsstiesīgie vēlētāji, tādējādi par grozījumiem būtu jānobalso vismaz 772 583. Taču galīgais nepieciešamo balstu skaits būs atkarīgs no tā, cik daudz balsstiesīgo iedzīvotāju Latvijā bijuši 18.februārī.

Tautas nobalsošanā nav līdzdalības sliekšņa. Grozījumiem Satversmē jāstājas spēkā, ja tautas nobalsošanā par šo grozījumu pieņemšanu nobalso vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt, ja par balsu skaits ir mazāks nekā puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, Satversmes grozījumi spēkā nestājas.