Divos Latvijas teātros – Liepājā un Valmierā – 13.janvārī vienlaikus notiks Blaumaņa Skroderdienu Silmačos turpinājuma Advents Silmačos pirmizrāde
Rūdolfa Blaumaņa meistardarbs Skroderdienas Silmačos tapa 1902.gadā. 2009.gadā dramaturgs Lauris Gundars šim skatuves klasikas etalonam uzrakstīja turpinājumu, piedāvādams to profesionālajiem teātriem visā Latvijā.
Pēc 107 gadiem
«Lugas nepabeigtība ir pamatīga. Skaists happy end, bet ir vērts izdzīvot dzīvi tālāk,» – tāda bijusi Laura Gundara motivācija, radot Skroderdienas «jaunās skaņās». Interesants fakts latviešu literatūras un teātra vēsturē – šķiet, bija jāpaiet 107 gadiem, lai kāds iedomātos vētīt Rūdolfa Blaumaņa vispazīstamāko lugu. «Neesmu filologs, mani pat neinteresē, vai kāds ir, vai nav pirms manis mēģinājis rakstīt turpinājumu šim darbam,» saka dramaturgs. Viņš ar šo domu esot auklējies gadus desmit. Turklāt, pirms publiski izskanēja informācija par Gundara veikumu, arī kinorežisors Jānis Streičs nāca klajā ar ideju savai pēc Blaumaņa motīviem veidotajai mākslas filmai Rūdolfa mantojums radīt turpinājumu, kas apspēlētu norises Silmaču scēnā, kad Skroderdienas ir beigušās.
Literatūrzinātniece, Rūdolfa Blaumaņa pētniece Līvija Volkova, kuras rīcībā nav informācijas par citiem Skroderdienu turpinājumiem, atzīst: lai kā viņa cienītu talantīgo kinorežisoru, uz šo paziņojumu skatījusies ar zināmu aizdomīgumu. «Man ir iekšējs noliegums pret klasikas darbu turpinājumiem,» viņa saka, pieminot kaut vai noraidījumu, ko piedzīvoja Margaretas Mičelas Vējiem līdzi «pagarinājums».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.